Ar Latvijas DP mani saista sena mīlestība. Tā sākās tieši pirms 5 gadiem, kad internetā darbu sāka mans projekts IMHOclub – diskusiju laukums ar devīzi "Īpaša viedokļa teritorija".
Nepagāja ne gads, un mans pieticīgais projekts tika atzīts oficiāli – tas iekļuva Latvijas DP atskaitē ar recenziju: "Interneta portāls IMHOCLUB pēdējā gada laikā arī ir kļuvis par nozīmīgu resursu atsevišķu tautiešu politikas ietvaros izmantoto jautājumu aktualizēšanai. IMHOCLUB darbojas kā platforma noteiktu pretrunīgu un tendenciozu uzskatu un ideju publicēšanai… Atsevišķi no šiem rakstiem vēlāk tiek pārpublicēti redzamākajos krieviski rakstošajos plašsaziņas līdzekļos…"
Vēl pēc pāris mēnešiem atskanēja zvans. DP izmeklētājs (uzvārdu esmu piemirsis): "Lūdzu pavēstīt jūsu autora Aleksandra Giļmana IP adresi. Ierosināta krimināllieta par viņa rakstu "14. jūnija mīti", kas publicēta jūsu portālā."
— Kāpēc tad jūs zvanāt man?
— Jūs taču esat portāla īpašnieks!
— Nē, es tikai nomāju domēna nosaukumu. Domēns nav mans īpašums…
— Bet jūs taču esat tā redaktors!
— Nē, portāls IMHOklubs ir blogs, kurā cilvēki publicē savu personīgo viedokli. Es nenodarbojos ar tā rediģēšanu, es vienkārši publicēju materiālus pēc dalībnieku lūguma. Es esmu moderators. Ja atsūtīsiet man savu rakstu, publicēšu arī to…
— Bet līdzās jūsu uzvārdam rakstīts "Priekšsēdētājs"!
— Tas ir "niks", iesauka…
— Bet jums taču pieder serveris!
— Nē, es īrēju "gabaliņu" servera Holandē no pazīstama provaidera. Ja gribat, iedošu viņa adresi, uzrakstīsiet viņiem vēstuli holandiešu valodā…
Pēc tam es laipni nolasīju DP izmeklētājam īstu lekciju par to, kas ir internets, paskaidroju, kas ir "blogs", ar ko tas atšķiras no medijiem, atgādināju, kāda ir starpība starp "plašsaziņas līdzekļu redaktoru" un "bloga moderatoru"… Vārdu sakot, pavēstīju puisim daudz jauna.
Giļmanu viņi atrada. Tiesa, viņš gan īpaši neslēpās. Saša Giļmans ir Latvijā labi pazīstams publicists. Mūsu DP ierosināja pret viņu lietu saskaņā ar LR KL 74.1 pantu "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda attaisnošanu." Jā, Latvijā ir arī tāds pants.
Giļmana raksts "14. jūnija mīti" ir atmiņas par viņa ģimeni, kas 1940. gadā tika deportēta uz Sibīriju. Aleksandrs nepūlējās rakstīt par Staļina represiju šausmām. Viņš pastāstīja, kā 1940. gadā no Latvijas izsūtītie ebreji atgriezušies mājās dzīvi un pat lielākā skaitā nekā aizbraukuši (pats Aleksandrs dzimis izsūtījumā), bet tie, kas palika hitleriskajā Latvijā, gandrīz visi gāja bojā. Giļmanu sāka vazāt pa kabinetiem un nopratināt.
Situācija bija ikdienišķa, taču tālāk notikumi ritēja interesantāk. Kad IMHOkluba aktīvisti uzzināja, ka pret Giļmanu sākušās represijas, viņi uzsāka akciju "Ja Giļmans ir noziedznieks, tiesājiet mani kopā ar viņu!"
Viņi uzrakstīja iesniegumu: "Man zināms, ka pret Aleksandru Giļmanu ierosināta krimināllieta saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu par portālā imhoclub.lv publicēto rakstu… Giļmana raksts veltīts pretrunīgi traktētam Latvijas vēstures periodam, tā vērtējums ir apstrīdams. Taču es kategoriski iebilstu pret vēstures polemiku krimināli tiesiskajā lauka. Publiski paziņoju, ka atbalstu raksta "14. jūnija mīti" tekstu. Ja šis materials tiks kvalificēts par Krimināllikuma 74.1 pantam atbilstošu, lūdzu saukt mani pie atbildības kopā ar Giļmanu."
Iesniegumu parakstīja 212 cilvēki. Īsti cilvēki ar personas datiem un adresēm. Iesniegumu nogādāja Drošības policijā un lūdza pievienot lietai. Viņi to patiešām izdarīja!
Nesmejieties, tā patiešām notika!
Patiesībā var arī pasmieties. Mēs smējāmies ilgi. Latvijas prese smeķīgi aprakstīja "lietu ar 213 apsūdzētajiem": viņi iztēlojās, kā epohālā procesa vajadzībām nāksies noīrēt stadionu un uzcelt apsūdzēto solu tramvaja pieturas garumā, aprakstīja, kā apsēdināt 200 advokātus, kur nosēdinās tūkstoti raudošu radinieku un liks lieciniekiem stāties trīs rindās… Tas bija jautri! Vārdu sakot, pēc diviem gadiem mūsu DP šo lietu izbeidza.
Bet IMHOklubs tagad ik gadus ieņem līdera vietu "nelabo resursu" sarakstā Latvijas Drošības policijas regulārajās atskaites. Viņi uz mums ir apbižojušies.
Man īpaši iepatikās DP 2013. gada pārskatā teiktais: "Pārskata periodā joprojām viens no redzamākajiem krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļu veidošanas un viedokļu apmaiņas resursiem bija 2011.gadā izveidotais interneta portāls "imhoclub.lv". Tajā tiek publicēti raksti par plašu tematiku, taču kopumā portālā dominē Krievijai labvēlīgas un attiecīgi Latvijai kritiskas publikācijas."
Īpaši silti ap sirdi kļuva pēc vārda "attiecīgi". Tātad viss, kas ir labvēlīgs Krievijai, "attiecīgi" ir kritisks attiecībā pret Latviju. Piemēram, ja teiksim, ka Krievijā augusi dzimstība, attiecīgi kritizēta tiks Latvija. Automātiski.
Tāpēc nebrīnieties par gramatiskajām kļūdām "FDD slepenajos dokumentos".
Mans iespaids ir īsi izsakāms: Latvijas vai Igaunijas Drošības policijā dien juridisko fakultāšu absolventi, kas advokātu kantoros nav pieņemti švako zināšanu un truluma dēļ.
