Šogad aprīlis, iespējams, pārspēs visus laika apstākļu anomāliju rekordus: pat Francijā ar visu tās maigo klimatu reģistrētas pēdējo 70 gadu laikā neredzētas salnas. Temperatūra naktī vidēji kritās līdz -9 grādiem pēc Celsija skalas.
Protams, dārzeņu un augļu audzētāji cieš zaudējumus. Runas par "zaudējumiem" nozīmē, ka arī raža būs sliktāka par cerēto un mazāka par plānoto, tātad atkal augs jau visnotaļ dārgo ābolu un plūmju cenas, portālā RIA Novosti stāsta Jeļena Karajeva.
Klimata nianses kontinentā, iespējams, paliktu vien pašu eiropiešu sarunās, ja vien laika apstākļiem nebūtu zināma loma tagad, kad ES vadība pieņem ģeopolitiskus lēmumus.
Apvienotās Eiropas iedzīvotājiem jau zināms, ka "brīvības un demokrātijas" uzvaras labad viņiem jāēd mazāk gaļas. Nu, principā jāēd mazāk. Bez tam apvienotās Eiropas iedzīvotājiem vajag taupīt ūdeni (lielisks eirokomisāres ierosinājums – viņas ieskatā tas "būs žests pret Putinu") un mazgāties žiperīgi, ja vispār mazgāties.
Par to, ka mājās jāstaigā ar svīteri mugurā (kompetenta vācu ministra fantastisks ieteikums), Krievijā, domājams, ir dzirdējuši un paklusām smejas savās siltajās mājās.
Speciālisti neatpaliek. Francijā energopadeves līniju operatora vadība paziņoja, ka ieteicams mazgāt veļu, žāvēt un gludināt svētdien, jo pirmdien no rīta elektrība valstī var vienkārši izslēgties ar smagu nopūtu: "Jūsu tur ir daudz, bet es te – viena pati."
Problēmas ar elektroenerģiju radušās tāpēc, ka no 56 AES reaktoriem pusei uzsākti profilakses darbi.
Starp citu, tamlīdzīgs brīdinājums nav pēdējais – vasarā ļaudīm patīk vēsums (varētu taču ziemā salu mīlēt – kas tie par cilvēkiem, šausmas!) un visi slēdz iekšā kondicionētājus un ventilatorus.
Bez dārzeņiem un augļiem, ar mazāku gaļas porciju, divos svīteros un ar mokošām domām par to, cik bieži ļauts ieiet dušā, lai nekaitētu "progresam un demokrātijai", eiropieši tādā garā drīz vien atgādinās frančus pie Berezinas uz Smoļenskas trakta vai vāciešus pie Staļingradas. Ar atbilstošu omu.
Labi, metīsim nu pie malas jokus un sarkarsmu, tagad nav īstais brīdis, jo apvienotajai Eiropai ir jāizdoma, kā panākt, lai nodarītu pāri Krievijai, sodīt to, un pie tam pašiem uzturēt kārtību un labu buržuā imidžu.
Pie tam, saglabājot imidžu un energonesēju patēriņa zemu līmeni (ar lozungu "Nost ar automašīnu!", kuru lietošana, Briseles ieskatā, stiprina Krievijas varu), Beļģijas galvaspilsētā vēl grib nosargāt arī dalībvalstu politisko vienotību.
Pagaidām iznāk pašvaki. Atklāti sakot, īsti labi nevedas.
Varšava, tāpat kā pēdējos apmēram simt gadus, skrien pa priekšu vilcienam ar plakātu "Ceļu rusofobijai" un noraida Krievijas energonesējus, daudzi tomēr nevēlas tik radikāli mest pie malas siltumu un komfortu, atsaldēt sev kājas un ausis, lai tik sagādātu nepatiksanas Kremlim.
Vācijā politiķi gan apgalvo, ka ir gatavi atteikties no gāzes eksporta, pēc tam paklusām precizē, sak, "šķiet, šodien vēl ne, bet drīz".
Francijā, kas nav tik lielā mērā atkarīga no Krievijas energonesējiem kā kaimiņiene, tomēr cenšas nesarūgtināt ne savus aizbilstamos poļus, ne vācu kolēģus.
Austrumeiropas valstīm ir savi grabulīši. Vieni stāsta, ka gribot atteikties no Krievijas piegādēm, citi izliegas, it kā viņi principā ir "solidāri ar Eiropas lēmumiem", tomēr piesardzīgi čukst: bez gāzes viņiem beigas.
Miljardiera Blūmberga izdevums Bloombergs šķeļ plaisu šajā pašķidrajā vienprātībā. Viņi stāsta: šogad pēc naftas un gāzes cenu pieauguma uz ogļūdeņražu piegādes rēķina valstīm, kas Krieviju nemīl, Maskava var nopelnīt vairāk nekā 321 miljardu dolāru.
Šķiet, miljardieris Blūmbergs kā liels uzņēmējs apskauž koncerna "Gazprom" iespējas, vai arī cenšas pārliecināt par savu sankciju stratēģiju ne īpaši pārliecinātos eiropiešus, ka viņiem tomēr vajadzēs atteikties no siltuma un omulības.
Metīsim pie malas pieņēmumus un versijas.
Kas tad tagad tāds ir apvienotajiem eiropiešiem, kas viņiem ļaus nenosalt pašu mājās, kad viņi atsakās no ogļūdeņražiem no Krievijas, tāpat kā no polimēriem un labības? Izvēle nav liela.
Tirgus ir volatils, taču lieku energonesēju nav daudz. Nav zināms arī, kā tos piegādāt.
Protams, ES ir varena, kā nu ne, taču pat Eiropas priekšniecībai nav pa spēkam pamāt ar pirkstiņu un sagrūzt gāzi tankkuģu tilpnēs. Pat ja spēcīgajai ES palīdzēs spēcīgais Džo Baidens, tik un tā pašreizējā amerikāņu demokrātijas sarga atbalsts nebūs pietiekami lieks.
Vienprātība pagaidām ir fundamentāls instruments globālu un liktenīgu visas Eiropas lēmumu pieņemšanai, tikai jāpatur prātā, ka, piemēram, Budapešta gan agrāk atklāti pretojās Briselei, gan turpinās nākotnē – paskatieties taču uz vēlēšanu iznākumiem Ungārijā. Orbans atkal saņēmis vēlētāju uzticības mandātu, un viņš savu valsti sargās. Arī no nepieciešamības izvēlēties: nomazgāties vai uzsildīt ūdeni tējkannā.
Jāpiezīmē, ka apvienotā Eiropa patlaban izskatās visnotaļ aizraujoši: jo absurdākā situācijā tā sevi iedzen, rīkojoties vienīgi atbilstoši lozungiem, jo niknāk tās varasvīri aicina saliedēties ap kopīgām vērtībām.
Absurdam robežu nav, ja sistēma joprojām uzņems apgriezienus, tāpēc drīz vien "īstenajiem eiropiešiem", "progesa un demokrātijas" piekritējiem, iespējams, drīz vien nāksies vien retu reizi ieiet dušā, iet gulēt zeķēs un svīterī, atteikties no gaļas un visiem draudzīgi sēsties uz velosipēdiem.
Dzīve, kādu agrāk dzīvoja trakākie dīvaiņi, tagad ar eiroierēdņu un eiroministru pūlēm kļūst par eiropiešu labo toni. Protams, mēs atceramies, cik romantiska ir cīņa par brīvību un no sirds jūtam līdzi tiem, kuri tagad nonāk zem jauno pastāvēšanas normatīvu ceļaruļļa.
Patiesībā tā jau drīz vien var nonākt tiktāl, ka "īstas eiropiešu sievietes nekrāso lūpas un skropstas", jo tā, kas lieto dekoratīvo kosmētiku, neapšaubāmi (pēc tādas loģikas) var izrādīties "Kremļa aģente".
Nu, paskatīsimies. Mēs šo ceļu esam gājuši, zinām, ka tas ir strupceļš, tomēr noteikti netraucēsim tiem, kuri metuši pie malas veselo saprātu un tagad piedalās Eiropas grābekļu mīdīšanas sacensībās.
No mūsu puses gan nebūtu pieklājīgi nenovēlēt jauku pastaigu. Tātad – lai jums lieliska promenāde, mīļie!