RĪGA, 1. marts – Sputnik. Rietumi izmanto karu Ukrainā, kā līdzekli uzbrukumam Krievijai, centienos saglabāt savu hegemoniju pasaulē, uzskatīja Itālijas žurnālists, rakstnieks un eirodeputāts Džuljeto Kjeza.
Džuljeto Kjeza bija liels Krievijas draugs, izcili un ar prieku sarunājās krievu valodā. Viņš dzimis 1940. gadā – gadu pirms Lielā Tēvijas kara sākuma, kurā viņa valsts cīnījās pret PSRS hitleriskās Vācijas pusē, bet aizgājis viņsaulē 2020. gada 26. aprīlī.
Kjezas raksti bieži kļuva par sensāciju, viņa politiskās situācijas analīzi varētu pat nosaukt par provizorisku. Žurnālista gaišredzību izcili ilustrē viņa runa Izborskas kluba sēdē, kad viņš teica, ka Ukrainas dēļ Krievija nonāks Rietumu uzbrukuma centrā.
"Turklāt jāmet pie malas ilūzijas šajā jautājumā... jo Rietumu krīze — tā ir vadības krīze, tas ir vadītāju niecīgums, kuri pārpildīti ar rusofobiju, un, kuri, ilgi nedomājot, spēlē uz pilnu banku, vadoties no nepatiesa viedokļa par Krieviju. Paskatieties uz Ukrainu. Ukrainā viņi spēlēja uz visu banku! Viņiem nav svarīgi, kas notiek un kādas būs sekas. Bojā gājuši 50 tūkstoši cilvēku? Viņiem tas nerūp!" viņš sacīja.
Īpaši aktuāla mūsdienu notikumu kontekstā kļūst Itālijas televīzijas 2015. gadā ierakstītā Kjezas runa. Sputnik to publicē gandrīz pilnībā, lai portāla lasītāji paši varētu pārliecināties, ka jau tolaik godīgie politiķi Rietumos saprata, pie kā noved mēģinājumi izveidot no Ukrainas "antiKrieviju".
Kjeza: Kā apturēt Trešo pasaules karu
"Es nezinu, kurš no mums ir drosmīgāks, bet man ir viena doma, kas, manuprāt, ir svarīga arī jums. Domāju, ka mēs esam uz liela kara, varbūt pat Trešā pasaules kara sliekšņa.
Vai mēs varam to apturēt? Varbūt. Šis karš tiek gatavots mūsu acu priekšā. Tomēr iespēja, ka tas notiks, ir daudz augstāka nekā varbūtība no tā izvairīties. Var teikt, ka mūsu iespējas ir tieši proporcionālas cilvēku skaitam, kuri saprot, kas īsti notiek.
Kad 2014. gadā Ukrainā sākās pirmā konfrontācija, man radās jautājums - kāpēc tā? Bija taču skaidrs, ka Ukraina jau bija Amerikas Savienoto Valstu rokās. Un ne tikai 2014. gadā vien, bet jau daudzus gadus. ASV un Kanāda turēja savās rokās teju visas varas sviras: specdienestus, lielā mērā valdību, armiju un iestādes, ko Krievijā sauc par "spēka struktūrām".
Tad man radās jautājums: kāpēc bija vajadzīgs valsts apvērsums? Lai gāztu Janukoviču? Vajadzēja tik pagaidīt pusotru gadu, lai viņu mierīgi aizvietotu, bet tā vietā viņi gāza prezidentu nacistiska apvērsuma gaitā. Uzsveru – nacistiska!
Spēki, kas gāza Janukoviču un cīnījās Maidanā, gatavojās jau sen. Ukrainas teritorijā, galvenokārt Galīcijā, Polijā un Baltijas republikās – tajās trīs ES dalībvalstīs, kuras nekad nav bijušas denacificētas. Tās ienāca Eiropā, nesdamas līdzi savas simpātijas pret nacismu.
Tagad mēs redzam ceturto tādu pašu valsti – Ukrainu, kas arī "nāk" uz Eiropu. Valsts ar nacistisku valdību, ar trim amerikāņu ministriem, kas drīz tiks uzņemta NATO, un man radās iespaids, ka pirms tās pievienošanās aliansei notiks kaut kas ļoti nopietns.
Tiek gatavota ziemeļu fronte starp trim Baltijas republikām un Krieviju. Notiek gatavošanās karam un provokācijai. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā jūs redzēsiet kaut ko ļoti nopietnu. Viss tiek sagatavots, lai pārliecinātu eiropiešus, ka jāuzbrūk Krievijai.
Īsāk sakot, tā nav krīze Ukrainā, tas ir Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas uzbrukuma sākums Krievijai. Ukrainu izmantoja kā nūju, kā ierīci, lai iezāģētu Krievijai.
Kā jums zināms, sankcijas izpaužas mākslīgā naftas cenas samazināšanā – to izmantoja, lai apspiestu eksportu uz Eiropu un pārējo pasauli, lai tādējādi radītu ekonomiskus un sociālus apstākļus, kuriem jānoved pie kārtējās krāsainās revolūcijas.
Kāpēc tad tas jādara tagad? Kāpēc tik steidzīgi? Kas notiek? Kam ir domāta šī provokācija?
Mazliet novērsīsimies no tēmas, minēsim vienu piemēru. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā visi ziņu kanāli ik dienu krāpj 60 miljonus itāļu.
Ja iziesiet uz ielas un aprunāsieties ar pirmajiem desmit garāmgājējiem, atklāsies, ka teju visi viņi atbildēs: Putins ir agresors, Krievija uzbrukusi Ukrainai. Visi tā domā. Un kāpēc viņi tā domā? Jo visas šīs avīzes un televizori atkārto jau gadu iestāsta šos melus.
Šogad esmu nodibinājis tīmekļa televīziju – Pandoratv.it, kas vienīgā Itālijā stāstīja un rādīja karu Ukrainā, izmantojot Krievijas televīzijas kadrus.
Itāļi neko nezināja, veselu gadu šī kara "nebija". Mēnešiem skatījās tikai rietumu versijas vai vispār neko. Visiem itāļiem dienu pēc apšaudes kļuva zināms kaut kas šokējošs: ka krievi ir notriekuši Malaizijas aviolīniju "Boeing". Divas dienas vēlāk pret Krieviju tika ieviestas sankcijas.
Visi rakstīja, neko nezinādami, nesaņemot nekādu informāciju, ka lidmašīnu notriekuši krievi vai Donbasa dumpinieki, vai pat Putins personīgi. Tāpat viņi domā arī gadu vēlāk.
Lūk, ko es jums piedāvāju nepalaist garām nākotnē: nevar būt nekādas Itālijas reorganizācijas, ja informācijas un saziņas sistēma atrodas to neliešu rokās, kuri to šobrīd pārvalda. Tieši tāpēc es ar daudziem maniem draugiem un atsevišķām personām, nevis organizācijām, nolēmu palaist nacionālo kampaņu par Itālijas izstāšanos no NATO.
Šīs mērķis ir iespējams, kaut arī ir ļoti grūts. Es par to neloloju ilūzijas. Izstāšanos no NATO ir visgrūtākais, ko jūs varat iedomāties, tas droši vien ir svarīgāks par jebkuru revolūciju, jo alianse ir reāla vara. Un visus šos gadus mēs esam bijuši šīs struktūras kolonija.
Paskatieties apkārt! Visā Eiropā notiek politiskā revolūcija. Grieķijā, partijas "Siriza" programmas 30. pantā teikts, ka Grieķija vēlas izstāties no NATO. Francijā uzvar Lepēnas kundze, viņa var kļūt par Francijas prezidenti, un viņas programmā rakstīts "Francija ārpus NATO". Anglijā ir "Apvienotās Karalistes neatkarības partija", kas arī iestājas par savas valsts izstāšanos no NATO.
Tādējādi jau ir četras galvenās Eiropas valstis, un, ja pievienosim Itāliju, tas mainīs Eiropas politisko struktūru. Tas ir Itālijas suverenitātes atjaunošanas un principiālās izdzīvošanas galvenais jautājums.
Mums jāsaprot: ja sāksies karš, tā mērķis būs iznīcināt ienaidnieku. Tagad kļūst saprotama atbilde uz manu jautājumu, kāpēc viņi tā steidzas? Viņi steidzas, jo ASV zināms, ka 21. gadsimts var būt amerikānisks tikai ar militāras uzvaras starpniecību.
Vienīgā, kas patlaban var aizstāvēties pati un aizstāvēt mūs (un tieši tas biedē Ameriku), ir Krievija. Taču ASV saprot: pat, ja viņiem izdosies sagraut Krieviju, viņi saskarsies ar citu ienaidnieku, kuru būs grūti uzvarēt. Tā ir Ķīna. 300 miljoni amerikāņu – viena no nekulturālākajām tautām – nespēj aprīt miljardu un 400 miljonus cilvēku Ķīnā.
Tieši tāpēc mums tagad ir jāpaceļ mūsu balsis un jāatklāj Itālijā diskusija par izstāšanos no NATO, jo tā nav tikai izeja no kara, bet arī veids, kā mainīt politisko ainu. Uzbrukums Krievijai kļūs arī par uzbrukumu Eiropai, proti, mums.
Šobrīd galvenais punkts ir šāds: Itālijas suverenitāte tiks atgūta, ja mēs izstāsimies no NATO un atkal kļūsim par brīvu, suverēnu, neitrālu valsti. Es uzskatu, ka tas ir liels lozungs, kurš var apvienot lielāko daļu Itālijas, kamēr itāļi apzinās, kas ir NATO."