Ko Melnajā jūrā dara ASV JKS kuģi "Porter" un "Mount Whitney"

ASV Jūras kara spēku 6. flotes štāba kuģis "Mount Whitney" un eskadras kuģis "Porter" 8. novembrī iegāja Batumi ostā, Gruzijā. Šeit amerikāņi, izmantojot kopīgas manevrēšanas metodi ar neesošajiem Gruzijas jūras kara spēkiem, plāno "savaldīt Krievijas agresiju" un demonstrēt spēku – Krievijas Melnās jūras spēku uzmanības centrā.

Iepriekš kuģi uzturējās Turcijā. Eskadras kuģis "USS Porter" ar spārnotajām raķetēm Tomahawk apmeklēja Gruziju jau trešo reizi. Štāba kuģis "USS Mount Whitney" apmeklējis Batumi piecas reizes. Tostarp – arī 2008. gadā. Tas vēlreiz rāda, cik bezjēdzīgs ir amerikāņu jūras kara spēks Dienvidkaukāzā.

Reāla ir tikai kultūras programma. Pirmdien, 8. novembrī Eiropas laukumā Batumi notika ASV JKS kara pūtējorķestra bezmaksas koncerts. Tamlīdzīgu apciemojumu laikā amerikāņu jūrnieki aplūko vēsturiskas vietas un "stiprina partnerattiecības ar saviem gruzīnu kolēģiem".

Dienu iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pastāstīja, ka karavīri seko ASV kara kuģiem Melnajā jūrā un nepieļaus provokācijas no viņu puses. "Tas ir kārtējais amerikāņu mēģinājums pārbaudīt, cik lielā mērā mēs esam gatavi, kādā mērā mums veidota sistēma Melnās jūras krastā, visos mūsu valsts dienvidos," viņš konstatēja. Patiesībā šiem nolūkiem raķešu eskadras kuģim "USS Porter" piešķirtas štāba kuģa "USS Mount Whitney" "acis un ausis".

Abiem kuģiem tālāk gaidāmas kopīgas mācības ar Gruzijas IeM robežsardzes kuteriem un Ukrainas JKS kuteriem. Šajā operatīvajā fonā Krievijas Melnās jūras flote pilda savus uzdevumus. Piemēram, raķešu fregate "Admiral Essen" organizēja mācības ar mērķi piesegt kuģu bāzes punktu Krimā pret nosacītā pretinieka triecienu.

"Partneri" apzinās, ka Krievija ir dominējošais spēks Melnās jūras akvatorijā, un KF "tālākās agresijas savaldīšanas" iespējas ir visai ierobežotas. Faktiski KF Melnās jūras flote vienīgā spēj garantēt mieru un stabilitāti reģionā. Tas nepatīk ASV un NATO, tāpēc Gruziju un Ukrainu pastāvīgi mudina sākt karu ar Krieviju – apmāca, apbruņo un piedod visu.

No otras puses, pēc 2008. gada augusta un 2014. gada pavasara Gruzijai un Ukrainai diezin vai vajadzētu lolot ilūzijas par ASV iespējām un spējām diktēt noteikumus reģionā. Savukārt Pentagonam pēc talibu nesenā spēriena (bēgšanas no Afganistānas) vajadzētu izturēties klusāk pie Krievijas krastiem, ko aizsargā ešelonēta PGA sistēma, raķešu kompleksi "Bastion", "Iskander", "Kalibr", kuģu un aviācijas vienības, aiz kutu muguras attālumā "vīd" 6255 kodollādiņi.

Krievija nevienu neapdraud, taču mēģinājumi runāt ar to no "spēka pozīcijas" ir nepamatota pašpaļāvība vai galēja aplamība. Ja kādam gribas paspēlēt "sunīšus" ar Krieviju Melnajā jūrā, lomas jau iepriekš ir sadalītas, neviens nespēj mainīt kodollielvalsts statusu ar militāri politisku demagoģiju.

ASV JKS vecākā leitnanta komandera Braiena Harringtona nesenie izteikumi: "Mūsdienīga bruņojuma un operatīvās savietojamības demonstrācija vienkāršu klātbūtni pārvērš par drošu savaldīšanas līdzekli," ir tikai NATO stratēģu fantāzijas.

Mūsdienīgo aizsardzības tehnoloģiju jomā Krievija nepārprotami apsteidz ASV, bet raķešu eskadras kuģa "USS Porter" savietojamību ar Gruzijas un Ukrainas kuteriem nekas neapliecina. Jāpiebilst, ka Turcija netiecas pie konfrontācijas ar Krieviju Melnajā jūrā, un trokšņo gandrīz neapbruņotie "mazie bundzinieki", ieskaitot Bulgāriju un Rumāniju.

Kad amerikāņi iestāsta saviem reģionālajiem sabiedrotajiem un partneriem, ka grupa domubiedru varot savākt vērā ņemamu spēku un apiet Montrē konvencijas ierobežojumus no kuģu tonnāžas un uzturēšanās laika viedokļa, viņi kurina karu reģionā. Runa taču ir par Krievijai naidīgu kara kuģu darbībām Melnajā jūrā.

Rodas iespaids, ka Vašingtonā nerēķina notikumu attīstību (militāro eskalāciju) vismaz pāris soļus uz priekšu. Vai apzināti ir gatavi upurēt jaunākos sabiedrotos un partnerus Austrumeiropā, lai amerikāņi gūtu pārspēku ES gāzes tirgū. Tāds taču ir domājamais "savaldīšanas" mērķis, kas izvēršas bruņotā konfliktā.

Jebkurš ASV un NATO mēģinājums izvērst spārnotās un pretkuģu raķetes Melnās jūras valstu teritorijā, kas, pēc amerikāņu mediju domām, spēj cīnīties ar Krievijas kuģiem, novedīs tikai pie jauna bruņošanās sacensību pavērsiena. Krievija nevar pieļaut naidīgu militāro pārspēku pie savām robežām.

Tāpēc dažāda darbības rādiusa raķešu sistēmas, ko izmanto Krievija (arī hiperskaņas bruņojums), var asimetriski parādīties Kubā, Venecuēlā, Baltkrievijā. Uz "demokrātiskā ceļa" stāvošajām Gruzijai un Ukrainai ar tām nāksies rēķināties, tāpat kā viņu kuratoriem Vašingtonā.

ASV JKS 6. flotes štāba kuģis "USS Mount Whitney" ir amerikāņu izlūkošanas sistēmas elements. Tā ietver arī sauszemes un kosmiskās novērošanas sistēmas.

Šis izlūkošanai plašā diapazonā un paredzēto radioelektronisko iekārtu "kalns", kas noskaidro situāciju gaisā, virs ūdens un zem ūdens, rīkojas trieciena kuģu interesēs.

"Mount Whitney" iekļauts ASV JKS sastāvā 1971. gadā, izcēlies operācijās Atlantijas un Indijas okeānos, Vidusjūrā un Karību jūrā. No 2005. gada – 6. flotes flagmanis.

Tonnāža – 18 400 tonnas, korpusa garums – 189 metri, platums – 33 metri. Ātrums – līdz 23 mezgli. Bruņots ar diviem 25 mm lielgabaliem, četriem 12,7 mm ložmetējiem, divām 20 mm zenītartilērijas iekārtām, uz klāja – viens helikopters. Cīņas apstākļos arhaiskais "šķirsts" bez droša piesega aizies Melnās jūras dibenā pēc 20 minūtēm.

"USS Mount Whitney" ierašanās Gruzijā kopā ar trieciena kuģi "USS Porter" (tam ir 90 starta iekārtas, kurās var atrasties zenītraķetes un pretzemūdeņu lādiņi, kā arī liela darbības rādiusa spārnotie "Tomahawk") – Vašingtonas agresīvās ārpolitikas demonstrācija. Un vienalga – tā ir tikai demonstrācija.

"Kalns" un "Porteris" Melnajā jūrā spēj vien veicināt rusofobiju un mēģināt "sašūpot" reģionālo stabilitāti. Jau pirmais "Tomahawk" no "USS Porter" borta būs pēdējais tā palaistais šāviņš.

Domāju, Melnajā jūrā to visur pavada pāris neredzamās, ļoti klusās un ar "Kalibriem" bruņotās "Varshavyanka" – lai saīsinātu atbildes trieciena laiku. Saskaņā ar Krievijas Militāro doktrīnu, jebkurš pret to palaists šāviņš tiek uzskatīts par kodolieroci – ar visām amerikāņu ekipāžai un uzņēmējvalstij traģiskajām sekām.

Atbalsts partneriem Tbilisi un Kijevā ar divu ASV kara kuģu un četru lidmašīnu bezjēdzīgiem manevriem Krievijas pārspēka apstākļos neizskatās necik pārliecinoši. Uz tāda āķa uzķerties var tikai tuvredzīgi un savtīgi vadītāji.

Pentagona stratēģi atzinuši, ka pēc aukstā kara Savienotās valstis "izstrādājušas globālas hegemonijas plānu, balstoties uz savām spējām likvidēt nelielas valstis-izstumtos un dumpinieku grupas".

Pie tam valsts iespējas sākt konvencionālo karu pret lielvalsti ir būtiski sarukušas. Afganistāna ir "piebeigusi" gan Pentagona, gan NATO cīņas sparu un starptautisko reputāciju. Acīmredzot, Melnās jūras reģiona valstīm drošāk būs "karot" ar kibernētiskajiem draudiem (tā ir viena no Gruzijas Aizsardzības ministrijas prioritātēm), nevis gatavot dažnedažādus "skorpionus" cīņai ar Krieviju.

Krievijas atbilde uz Pentagona jūras kara "balagānu" vienmēr bijusi, ir un būs adekvāta, atbilstoša un nevainojama – kā flotes kortika asmens.