https://sputniknewslv.com/20211003/vini-neapstasies-ko-krievijai-gaidit-no-nato-melnaja-jura-18655794.html
"Viņi neapstāsies". Ko Krievijai gaidīt no NATO Melnajā jūrā
"Viņi neapstāsies". Ko Krievijai gaidīt no NATO Melnajā jūrā
Sputnik Latvija
NATO ir jāpaplašina klātbūtne Melnajā jūrā, paziņoja Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, tiekoties ar Moldovas, Rumānijas un Polijas valstu vadītājiem. 03.10.2021, Sputnik Latvija
2021-10-03T14:20+0300
2021-10-03T14:20+0300
2021-10-03T14:20+0300
viedoklis
asv
nato
ukraina
nato austrumu flangā
vladimirs zeļenskis
melnā jūra
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/19/17322056_0:70:1351:830_1920x0_80_0_0_57502cbf9d57a754a8878357260b53b7.jpg
Viņa ieskatā, tikai tā esot iespējams stāties pretī "Krievijas spēku aktivizācijai reģionā". Par Ziemeļatlantijas alianses plāniem pie Krievijas dienvidu robežām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Paplašināta klātbūtneZeļenskis pat necentās valdīt emocijas. Krievi mācoties virsū no visām pusēm: ziemeļos gatavojot placdarmu uzbrukumam no Baltkrievijas, no rietumiem gribot iebrukt no Piedņestras. Krimā nupat jau nožņaugs kuģniecību un padarīšot Azovu par iekšējo jūru. Ukrainas prezidents aicināja pastiprināt Melnās jūras reģiona valstu militāro sadarbību un kārtējo reizi uzsvēra: tikai NATO nodrošinās reģiona drošību.Briselē Melnās jūras nozīmi saprot arī bez Kijevas. Augusta beigās NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirčs Džoane norādīja: kontrolējot šo akvatoriju, Rietumi varēs ietekmēt Tuvos Austrumus un Vidusjūru. Un tas – pats galvenais – novājinās Krieviju.Krievijas Dienvidu kara apgabala GKS un PGA 4. armijas komandieris Nikolajs Gostevs sarunā ar žurnālistiem atklāja, ka šogad NATO izlūkošanas aviācija pie Krimas parādās trīskārt biežāk. Viņš norādīja, ka iznīcinātāji 15 reizes pacēlušies gaisā, lai pavadītu potenciālos robežpārkāpējus, un neviens lidaparāts nav palicis nepamanīts."Nav nekāds brīnums, NATO konsekventi turpina savu, - sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Kara zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – ASV un to sabiedrotie pakāpeniski audzē militāro klātbūtni reģionā kopš 2014. gada, tāpat kā Barenca jūrā un Tālajos Austrumos. Salīdzinājumam: 2019. gadā NATO aviācija tuvojās mūsu robežām Krimā 270 reizes, šogad – jau vairāk nekā 560. To galvenais uzdevums – identificēt pretgaisa un pretkuģu aizsardzības sistēmas, kas piesedz piekrasti."Prioritārie mērķiCita starpā Rietumu izlūkdienestus ļoti interesē pretkuģu krasta kompleksi "Bastion" un "Bal". To tālas darbības raķetes spēj likvidēt mērķus lielākajā daļā Melnās jūras teritorijas. Turklāt NATO pūlas "uz ēsmas" noskaidrot zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" un S-300PM skaitu un dislokācijas vietu Krimā."Tiklīdz lidmašīna-provokators tuvojas robežām, mūsu radiolokācijas sistēmas sāk to pavadīt, tādējādi nodemonstrējot savu atrašanās vietu, - precizēja Sudakovs. – Paralēli amerikāņu satelīti, kas karājas virs reģiona, sāk apvidus topogrāfisko uzņemšanu, ņemot vērā izlūka datus. Uzdevums – noskaidrot, kāda tipa bruņojums saistīts ar šīm RLS, kāds ir tā skaits un dislokācijas vieta."Tomēr, eksperts piebilda, Krievijas karavīri ļoti reti parāda to, ko vēlas ieraudzīt izlūks. Krimas PGA sistēmas RLS parasti pavada svešiniekus pasīvā režīmā, tāpēc NATO lidmašīnas nespēj fiksēt to koordinātes.Konfrontācija jūrāZiemeļatlantijas alianse sarosījusies arī jūrā. NATO kara kuģi regulāri apmeklē Ukrainas ostas un piedalās kopīgās mācībās. Piemēram, manevros "Sea Breeze" jūlijā piedalījās vairāki desmiti vimpeļu no rietumvalstīm. Melnās jūras flote vērīgi sekoja mācību gaitai, gatava atbildēt uz iespējamām provokācijām. Pēc incidenta ar britu eskadras kuģi "Defender" pie Krimas krastiem Krievijas jūrnieku attieksme pret Rietumu kolēģiem ir īpaši vērīga."Britu kuģis iegāja Krievijas ūdeņos bez brīdinājuma, kas jānosūta vismaz stundu iepriekš, tas neievēroja Krievijas likumus un noteikumus, kas tam jāpilda saskaņā ar Jūras konvenciju, - intervijā BBC pastāstīja Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Andrejs Keļins. – Tas nebija miermīlīgs reiss, bet gan demonstrācija – tie esot Ukrainas ūdeņi, kas absolūti neatbilst patiesībai. Londonai nevajadzētu atkārtot bēdīgo mācību, citādi Lielbritānija no jauna nonāks sarežģītā stāvoklī."Vēstnieks nedraudēja ar militāru spēku, taču ir skaidrs, ka Krievijas jūrnieki noskaņoti apņēmīgi. To atzīst arī Rietumos. Nesen ASV JKS oficiālajā izdevumā "Navy Times" tika publicēts stāsts par to, kā eskadras kuģis "Ross" jūlija sākumā saskāries ar Melnās jūras floti. Amerikāņu žurnālisti stāsta, ka kuģi sazinājušies ar eskadras kuģi un ieteikuši tam mainīt kursu, netuvoties Krimai. "Ross" ieteikumus ignorēja.Melnās jūras vimpeļi pavadīja kuģi, turoties aptuveni septiņu kilometru attālumā. Drīz vien eskadras kuģa radars fiksēja neidentificētu lidmašīnu tuvošanos, taču tās nenonāca redzamības zonā – eskadras kuģa ekipāžai nebija vizuāla kontakta ar Krievijas aviāciju. Galu galā amerikāņi bija spiesti mainīt kursu.
https://sputniknewslv.com/20210927/maskava-un-pekina-to-negaida-pentagons-gatavo-jaunu-spiediena-instrumentu-18579635.html
melnā jūra
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
asv, nato, ukraina, nato austrumu flangā, vladimirs zeļenskis, melnā jūra
asv, nato, ukraina, nato austrumu flangā, vladimirs zeļenskis, melnā jūra
"Viņi neapstāsies". Ko Krievijai gaidīt no NATO Melnajā jūrā
NATO ir jāpaplašina klātbūtne Melnajā jūrā, paziņoja Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, tiekoties ar Moldovas, Rumānijas un Polijas valstu vadītājiem.
Viņa ieskatā, tikai tā esot iespējams stāties pretī "Krievijas spēku aktivizācijai reģionā". Par Ziemeļatlantijas alianses plāniem pie Krievijas dienvidu robežām portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. Zeļenskis pat necentās valdīt emocijas. Krievi mācoties virsū no visām pusēm: ziemeļos gatavojot placdarmu uzbrukumam no Baltkrievijas, no rietumiem gribot iebrukt no Piedņestras. Krimā nupat jau nožņaugs kuģniecību un padarīšot Azovu par iekšējo jūru. Ukrainas prezidents aicināja pastiprināt Melnās jūras reģiona valstu militāro sadarbību un kārtējo reizi uzsvēra: tikai NATO nodrošinās reģiona drošību.
27 Septembris 2021, 13:33
Briselē Melnās jūras nozīmi saprot arī bez Kijevas. Augusta beigās NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirčs Džoane norādīja: kontrolējot šo akvatoriju, Rietumi varēs ietekmēt Tuvos Austrumus un Vidusjūru. Un tas – pats galvenais – novājinās Krieviju.
Krievijas Dienvidu kara apgabala GKS un PGA 4. armijas komandieris Nikolajs Gostevs sarunā ar žurnālistiem atklāja, ka šogad NATO izlūkošanas aviācija pie Krimas parādās trīskārt biežāk. Viņš norādīja, ka iznīcinātāji 15 reizes pacēlušies gaisā, lai pavadītu potenciālos robežpārkāpējus, un neviens lidaparāts nav palicis nepamanīts.
"Nav nekāds brīnums, NATO konsekventi turpina savu, - sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Kara zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – ASV un to sabiedrotie pakāpeniski audzē militāro klātbūtni reģionā kopš 2014. gada, tāpat kā Barenca jūrā un Tālajos Austrumos. Salīdzinājumam: 2019. gadā NATO aviācija tuvojās mūsu robežām Krimā 270 reizes, šogad – jau vairāk nekā 560. To galvenais uzdevums – identificēt pretgaisa un pretkuģu aizsardzības sistēmas, kas piesedz piekrasti."
Cita starpā Rietumu izlūkdienestus ļoti interesē pretkuģu krasta kompleksi "Bastion" un "Bal". To tālas darbības raķetes spēj likvidēt mērķus lielākajā daļā Melnās jūras teritorijas. Turklāt NATO pūlas "uz ēsmas" noskaidrot zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" un S-300PM skaitu un dislokācijas vietu Krimā.
"Tiklīdz lidmašīna-provokators tuvojas robežām, mūsu radiolokācijas sistēmas sāk to pavadīt, tādējādi nodemonstrējot savu atrašanās vietu, - precizēja Sudakovs. – Paralēli amerikāņu satelīti, kas karājas virs reģiona, sāk apvidus topogrāfisko uzņemšanu, ņemot vērā izlūka datus. Uzdevums – noskaidrot, kāda tipa bruņojums saistīts ar šīm RLS, kāds ir tā skaits un dislokācijas vieta."
Tomēr, eksperts piebilda, Krievijas karavīri ļoti reti parāda to, ko vēlas ieraudzīt izlūks. Krimas PGA sistēmas RLS parasti pavada svešiniekus pasīvā režīmā, tāpēc NATO lidmašīnas nespēj fiksēt to koordinātes.
Ziemeļatlantijas alianse sarosījusies arī jūrā. NATO kara kuģi regulāri apmeklē Ukrainas ostas un piedalās kopīgās mācībās. Piemēram, manevros "Sea Breeze" jūlijā piedalījās vairāki desmiti vimpeļu no rietumvalstīm. Melnās jūras flote vērīgi sekoja mācību gaitai, gatava atbildēt uz iespējamām provokācijām. Pēc incidenta ar britu eskadras kuģi "Defender" pie Krimas krastiem Krievijas jūrnieku attieksme pret Rietumu kolēģiem ir īpaši vērīga.
"Britu kuģis iegāja Krievijas ūdeņos bez brīdinājuma, kas jānosūta vismaz stundu iepriekš, tas neievēroja Krievijas likumus un noteikumus, kas tam jāpilda saskaņā ar Jūras konvenciju, - intervijā BBC pastāstīja Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Andrejs Keļins. – Tas nebija miermīlīgs reiss, bet gan demonstrācija – tie esot Ukrainas ūdeņi, kas absolūti neatbilst patiesībai. Londonai nevajadzētu atkārtot bēdīgo mācību, citādi Lielbritānija no jauna nonāks sarežģītā stāvoklī."
Vēstnieks nedraudēja ar militāru spēku, taču ir skaidrs, ka Krievijas jūrnieki noskaņoti apņēmīgi. To atzīst arī Rietumos. Nesen ASV JKS oficiālajā izdevumā "Navy Times" tika publicēts stāsts par to, kā eskadras kuģis "Ross" jūlija sākumā saskāries ar Melnās jūras floti. Amerikāņu žurnālisti stāsta, ka kuģi sazinājušies ar eskadras kuģi un ieteikuši tam mainīt kursu, netuvoties Krimai. "Ross" ieteikumus ignorēja.
Melnās jūras vimpeļi pavadīja kuģi, turoties aptuveni septiņu kilometru attālumā. Drīz vien eskadras kuģa radars fiksēja neidentificētu lidmašīnu tuvošanos, taču tās nenonāca redzamības zonā – eskadras kuģa ekipāžai nebija vizuāla kontakta ar Krievijas aviāciju. Galu galā amerikāņi bija spiesti mainīt kursu.
