Atsauksim atmiņā, kā 2018. gadā dažas stundas pirms Donalda Trampa un Vladimira Putina samita Helsinkos kļuva zināms, ka ASV arestēta Krievijas pilsone Marija Butina. Kā Ukraina sarīkoja provokāciju Kerčas šaurumā, ko izmantoja, lai atceltu prezidentu tikšanos G20 samita ietvaros Buenosairesā. Nav ne mazāko šaubu: arī tagad, pirms Putina un Baidena tikšanās Ženēvā būs provokācijas un mēģinājumi izjaukt tikšanos, vai vismaz radīt neizturamu fonu, portālā RIA Novosti konstatēja analītiķis Vladimirs Korņilovs.
Vairāk par visiem, protams, pūlas amerikāņu republikāņi, - viņi nolēmuši ar uzvijām atmaksāt demokrātiem par visiem uzbrukumiem partijai un Trampam, kuru visu prezidentūras laiku apsūdzēja par Krievijai labvēlīgu noskaņojumu. Senators Teds Krūzs, kuru demokrātiskā prese savulaik saukāja par "Putina marioneti", tagad ar neslēptu baudu stāsta, kā Baidens "lien gultā pie Putina, Krievijas un Amerikas ienaidniekiem".
Ir vēl viena cilvēku kategorija, kurus ļoti satrauc gaidāmā tikšanās, un viņi dara visu iespējamo, lai to izjauktu vai sabojātu. Tie ir daudzie "Krievijas eksperti", tā saucamie kremlenologi. Tamlīdzīgās pārrunās viņi saskata eksistenciālus draudus paši sev, viņus šausmina vārds "atiestatīšana". Lai arī neviens īpaši netic iespējai atjaunot ASV un krievijas attiecības (Sergejs Lavrovs jau konstatēja, ka "tik daudz visa kā sakrājies, ka nebūs viegli izmēzt"), tomēr Rietumu kremlenologi baidās pat no mājieniem par iespējamām siltākām attiecībām.
Tieksmē radīt neizturamu atmosfēru ap gaidāmo tikšanos viņi pat izšķīrušies par "zaimošanu": viņi publiski pieļauj, ka Tramps savu ārpolitiku veidojis prātīgāk, nekā tagad – Baidens.
Visai demonstratīva šajā kontekstā ir jaunā sleja The Times, ko sagatavojis Lielbritānijas galvenais kremlenologs Edvards Lūkass, kurš ilgus gadus vadīja "krustakaru" pret Krieviju rietumvalstu medijos. Lūkass paziņoja, ka "Baidena komanda atkārto Obamas administrācijas kļūdas" attiecībās ar Krieviju, un pauda liberālajai Rietumu presei absolūti neiedomājamu lietu: "Savukārt Donalda Trampa, kā cilvēka ar nekonsekventu ārpolitiku, reputācija aizvien vairāk izskatās nepelnīta. Viņam bija taisnība par Ķīnu... Viņš taisnīgi nosodīja Vāciju par tās skopo, nekompetento un pašapmierināto pieeju aizsardzībai. un viņš palielināja ASV militāro klātbūtni Eiropā." Un to raksta cilvēks, kurš pavisam nesen apgalvoja, ka "Tramps kļuvis par Putina sabiedroto Krievijas karā pret Rietumiem". Varam tikai iedomāties, kā galvenais Krievijas kritiķis baidās no tikšanās Ženēvā, ja izšķīries tiktāl mainīt viedokli par Trampa lomu pasaules vēsturē.
Vēl viens pastāvīgais Kremļa pretinieks – bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols piekrīt kolēģa bažām par hipotētisko "atiestatīšanu". Protams, atšķirībā no brita, amerikāņu demokrāts nevar atļauties komplimentus Trampam, taču nesenajā rakstā The Washington Post viņš atklāti aicina turpināt konfrontāciju: "Baidena mērķim nav jābūt "attiecību sakārtošanai ar Krieviju". Tā vietā Baidenam un viņa komandai vajadzētu nospraust konkrētus mērķus drošības, ekonomikas un vērtību jomās, ko viņi tiecas sasniegt, bet tālāk gaidīt vilšanos."
Vēl atklātāk Makfols izteicās intervijā telekanālam MSNBC: "Es ļoti ceru, ka viena lieta nenotiks – ka prezidents Baidens turpinās runāt par stabilām un prognozējamām attiecībām ar Putinu. Tas nenotiks." Atstādinātais diplomāts pastāvīgi pauž cerību, ka Baidens Ženēvā nekādā gadījumā netuvosies Maskavai, ka viņš aprobežosies vien ar "stingriem signāliem".
Par "Krievijas ekspertiem" dēvēto analītiķu raksti un izteikumi liecina, ka šajā ziņā viņu domas sakrīt. Franču kremlenologs Metjū Bulegs, viens no nesenā britu centra Chatham House skandalozās atskaites autoriem, kurā aicināja organizēt mūžīgu Krievijas izolāciju, prognozējot iespējamos Ženēvas samita rezultātus, atklāti raksta: "Patiesībā ir labi, ka patlaban attiecības ar Maskavu neuzlabojas."
Arī viņš ar riebumu atsauc atmiņā agrākās "atiestatīšanas" reizes un uzskata, ka Rietumu politiķu mēģinājumi atkal vienoties ar Maskavu liecina par to, ka viņiem nav "muskuļu atmiņas", kā arī par viņu "kolektīvo nespēju gūt mācību no agrākās pieredzes." Bulegs, turpinot Chatham House atskaites līniju, atklāti aicina turpināt mūžīgas konfrontācijas politiku ar krieviem bez izredzēm uzlabot attiecības. Viņš pat neaptver, ka runā pretī pats sev – vienā un tajā pašā rakstā viņš apgalvo, ka Krievijā vērojama "lejupslīde" un tai (ne Ķīnai) tik un tā jābūt ASV ārpolitikas prioritātei. Kāpēc gan vajadzētu raizēties par konkurentu, kas "slīd lejup"?
Visus šos spriedelējumus Bulegs publicē Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis, CEPA) vietnē, kas pēdējā laikā kļuvis par vienu no galvenajiem Krievijai naidīgo "analītisko" materiālu ģeneratoriem. Nesen tā eksperti nesen atklāti aicināja sākt "vadāmu Krievijas sabrukumu". Pēdējā laikā par vienu no šīs iestādes speciālistiem sevi uzskata arī iepriekš minētais Edvards Lūkass. Turpat aktīvi publicējas bijušais ASV speciālais pārstāvis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers, kurš paveicis lielu darbu, lai iededzinātu liesmas Donbasā. Analizējot Ženēvas samita iespējamos rezultātus, viņš brīdina Baidena komandu atturēties no tieksmes pie "stabilitātes un prognozējamības". Tā vietā viņš aicina pirms tikšanās ieviest pret Krieviju jaunas stingras sankcijas. Pēc viņa domām, tas liecinās par "pārrunām no spēka pozīcijas". Tomēr nav gluži skaidrs, kāpēc jaunu sankciju labad vispār vajadzētu tikties. It kā līdz šim ASV būtu pārāk maz sankciju vērsušas bez kādiem samitiem.
Tāda nu ir profesionālo kremlenologu loģika, kuri uzskata par savu uzdevumu nevis mēģinājumus izbeigt konfliktu, bet gan vēl audzēt spriedzi. Dažiem viņu vidū (tiem, kam gadu pavairāk) vēl aizvien atmiņā ir 90. gadu "šausmas", kad pēc PSRS sabrukuma vesels bars rietumu "speciālistu PSRS lietās" palika bez darba. Tika slēgti "krievu jautājumā" specializētie analītiskie centri, noslāpētas propagandiskās balsis, kas raidīja Padomju Savienības ausīm. Pēc tam atlikušie saņēma sāpīgu triecienu Obamas laiku "atiestatīšanas" dēļ. Tāpēc jau viņi to atceras ar tādu riebumu. Daudzi tika piemirsti un pamesti novārtā.
2014. gada notikumi atkal radīja plašu pieprasījumu pēc ekspertiem, kuru specialitāte ir Krievijai nedraudzīga noskaņojuma radīšana medijos un ekspertu aprindās. Iestājās kremlenologu renesanse un, spriežot pēc noplūdēm, kas saistītas ar dažādiem projektiem, tādiem kā britu "Integrity Initiative", viņi sākuši pelnīt itin labu naudiņu. Protams, tādos projektos iesaistīti ļaudis darīs visu, lai izjauktu jebkādu "atkusni". Tiesa, augstā "Krievijas ekspertu" pieprasījuma dēļ viņu kompānijai pievienojušies darboņi, kam līdz šim nav bijis ne mazākā sakara ne ar Krieviju, ne ar pēcpadomju telpu. Tā parādījušies kremlenologi, kam šķiet, ka Odesa atrodas Krimā, vai iesaka Ukrainai palaist raķetes pa Krimas tiltu.
Starp citu, kāds "eksperts" (amerikāņu analītiķis Toms Rogans) tagad aizrunājies tiktāl, ka pat Baidens viņam "pārvērties par Krievijas prezidenta izsūtāmo puiku". Amerikāņu žurnālists Glens Grīnvalds, kļuvis slavens ar Edvarda Snoudena materiālu publikāciju, atkal dzied veco dziesmu, ko liberālā prese dziedāja par Trampu: "Kādi Putinam ir finansiāliem politiskie vai personīgie materiāli par prezidentu Baidenu? Es to nezinu, taču te nepārprotami kaut kas nav kārtībā". Tāds tagad ir jaunās Rietumu "analītikas" līmenis.
Tuvākajās dienās mēs ieraudzīsim lielu apjomu tāda rakstura materiālu. Protams, mediju spiediena līmenis pagaidām nav salīdzināms ar Trampam naidīgo histēriju ap "Rašageitu". Tomēr nav šaubu – tā pastiprināsies, ja parādīsies kaut mazākie mājieni par eskalācijas līmeņa pieaugumu mūsu attiecībās. Kremlenoloģija iegūst aizvien groteskāku formu, tomēr ir ļoti ienesīga lieta pašpasludināto ekspertu un žurnālistu kategorijai. Viņi noteikti negrib attiecību uzlabošanos, pat ja tāda perspektīva pastāvētu.