Intervija

Putina intervija par Ukrainu – Krievijas pēdējais brīdinājums

© Sputnik / Сергей Ильин / Pāriet pie fotobankasKrievijas prezidents Vladimirs Putins
Krievijas prezidents Vladimirs Putins - Sputnik Latvija, 1920, 11.06.2021
Krievijas prezidents Vladimirs Putins intervijā īsi pirms NATO samita un tikšanās ar ASV prezidentu lielāko daļu laika veltīja Ukrainas jautājumam.
Intervijā Krievijas prezidents atzinās, ka runas par Ukrainas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē nevēlas uzskatīt par tukšām pļāpām. Organizācijas paplašināšanās izredzes uz Kijevas rēķina saglabājas, uzsvēra arī NVS valstu institūta vadītāja vietnieks Vladimirs Žarihins.

Draudi ir reāli

Ukrainas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē nozīmēs, ka Krievijai radīti tieši draudi, pārkāpta "sarkanā līnija". Tā bija viena no galvenajām domam, ko Vladimirs Putins izteica intervijā telekanālam "Rossija 1".
Putins atgādināja, ka pēc Polijas un Rumānijas iestāšanās NATO abās valstīs parādījās ASV pretraķešu aizsardzības (PRA) sistēmas, ko iespējams izmantot kā uzbrukuma kompleksus. Tādos apstākļos raķetes lidojuma laiks līdz Maskavai nepārsniedz 15 minūtes.

"Iedomāsimies, ka Ukraina iestāsies NATO. Lidojuma laiku, teiksim, no Harkovas, es nezinu, no Dņepropetrovskas (Ukrainā pilsēta pārdēvēta par Dņepru - red.) līdz Krievijas centrālajai daļai, līdz Maskavai saruks līdz 7-10 minūtēm. Tā mums ir "sarkanā līnija" vai nav?"

Президент РФ Владимир Путин - Sputnik Latvija
Vladimirs Putins
Krievijas prezidents
Šobrīd nav nekādu garantiju tam, ka Ukraina neiestāsies aliansē, piebilda Vladimirs Putins. Viņš atgādināja, ka no 1999. gada ritošais NATO paplašināšanās process nav atkarīgs no Krievijas un Rietumu attiecību uzlabošanās vai pasliktināšanās.
"Tas notika, kad nebija Krimas, nebija nekādu notikumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Krievijas attiecības ar kolektīvajiem Rietumiem, ar ASV bija vienmērīgas, itin pieņemamas, var pat teikt – partnerattiecības. Tomēr visas mūsu tā saucamās bažas vienkārši tika ignorētas," uzsvēra prezidents.
Tomēr NATO un Ukrainai, kas tiecas iestāties aliansē, vajadzētu paturēt prātā Maskavas reakciju, kas savu drošību attīstīs atbilstoši, norādīja Krievijas valsts vadītājs.
США провели ротацию подразделений по подготовке военнослужащих Украины - Sputnik Latvija, 1920, 11.05.2021
Viedoklis
"Nevar ne sagaidīt": ko NATO armijas darīs ar Ukrainu
Viņš komentēja arī Baltā nama paziņojumu par to, ka Kijeva esot nepareizi interpretējusi ASV prezidenta Džo Baidena vārdus sarunā ar Vladimiru Zeļenski par Ukrainas ideju iestāties aliansē.
"Par ko viņi tur runāja? Par ko vienojās? Mēs nezinām. Taču šis rājiens Ukrainas prezidentam no okeāna otra krasta, manuprāt, neko nenozīmē. Tomēr mums tas jāpatur prātā. Protams, līdz ar to mums atbilstoši jāveido savas attiecības drošības jomā ar saviem partneriem," piebilda KF vadītājs.
Militārā eksperta Alekseja Ļeonkova ieskatā, Putina vārdiem vajadzētu "atvēsināt" Rietumus, jo tie demonstrē: Krievijas pacietība pakāpeniski izsīkts.

"Maskava vairs nesēdēs, klusi vērojot NATO virzību. Tie laiki ir garām. Piekāpšanās periods ir beidzies, jo atkāpties vairs nav kur, citādi viss beigsies ar mūsu suverenitātes zudumu. Pašreizējā situācija ir nonākusi līdz robežai. Putina vārdus jāuzskata par Krievijas pēdējo brīdinājumu."

Алексей Леонков - Sputnik Latvija
Aleksejs Ļeonkovs
militārais eksperts

Bīdīt Kijevu uz NATO pusi

Intervijā Krievijas prezidents atzinās, ka runas par Ukrainas iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē nevēlas uzskatīt par tukšām pļāpām. Organizācijas paplašināšanās izredzes uz Kijevas rēķina salglabājas, uzsvēra arī NVS valstu institūta vadītāja vietnieks Vladimirs Žarihins.

"Galveno problēmu rada nevis alianse, bet gan fakts, ka ASV, domājams, vienas pašas gatavojas "iebīdīt" Ukrainu NATO, nedodot tai nekādas drošības garantijas. Šajā ziņā Kijeva ir bīstams amerikāņu placdarms, un uz to norādīja Vladimirs Putins."

Владимир Жарихин - Sputnik Latvija
Vladimirs Žarihins
NVS valstu institūta vadītāja vietnieks
Ukrainas uzņemšana NATO neizbēgami radīs tālāku spriedzi alianses attiecībās ar Krieviju. Tomēr konfrontācijas pastiprināšanās, kur nu vēl atklāts militārais konflikts, neatbilst Rietumu pašreizējām interesēm, norādīja Ļeonkovs.
"Kijeva klāsta par karu ar Krieviju (nevis par iekšējo konfliktu Donbasā – red.). Vienlaikus NATO spēkā ir Vašingtonas līgums, kura 5. punkts paredze atbildes darbības pret valsti, kas uzbrukusi vienam no organizācijas locekļiem. Tātad, Ukrainai iestājoties aliansē, tā būs spiesta pievienoties karam. Tādu notikumu attīstību tur neviens nevēlas," apliecināja speciālists.
Potenciālais kaitējums, ko nesīs Ukrainas iestāšanās NATO, pārspēj labumus, piekrita arī politiskais analītiķis Rostislavs Iščenko.
"Lai Ukraina tiktu uzņemta, ir jāsakrīt vairākiem gandrīz neiespējamiem notikumiem. Šīs idejas piekritējiem vienlaikus ir jānonāk pie varas vismaz ASV, Francijā un Vācijā (abas Eiropas valstis 2008. gadā bloķēja darbības plāna piešķiršanu Ukrainai un Gruzijai par dalību NATO – red.). Tad ir iespējams, ka iestāšanās tiks panākta."
Ростислав Ищенко - Sputnik Latvija
Rostislavs Iščenko
politiskais analītiķis
Vienlaikus politologs norādīja, ka, pretēji vispārējam viedoklim, Vašingtonas līgumā nav nostādnes, kas neļautu iestāties aliansē valstij ar neatrisinātiem teritoriālajiem konfliktiem. Piemēram, Turcija un Grieķija, kas iestājušās NATO jau 1952. gadā, regulāri strīdas par vairākām salām Egejas jūrā.

Krievu plānveida iznīcināšana

Krievijas prezidents skāra vēl vienu svarīgu jautājumu – skandalozo likumprojektu "Par Ukrainas pamattautām", ko maijā Augstākajā radā iesniedza Vladimirs Zeļenskis.
Dokuments paredz, ka pie pamattautām tiks pieskaitīti etnosi, kam nav valstiska veidojuma aiz Ukrainas robežām, piemēram, Krimas tatāri, karaimi un krimčaki. Krievi, kas saskaņā ar 2001. gadā organizēto tautas skaitīšanu, sastādīja 17,2% valsts iedzīvotāju, šajā sarakstā neiekļūs.
Komentējot Zeļenska iniciatīvu, Vladimirs Putins nosauca to par smagu uzbrukumu visai krievu tautai. Viņš piezīmēja, ka tāda vienas valsts pilsoņu dalīšana atgādina nacistiskās Vācijas praksi.

"Neviens negribēs būt otrās šķiras cilvēks, un es pat nerunāju par diskrimināciju valodas ziņā un citos normālas cilvēka dzīves aspektos, taču nonāks tiktāl, ka simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljoniem cilvēku būs spiesti aizbraukt, vai sāks pierakstīt sevi kaut kā citādi."

Президент РФ Владимир Путин - Sputnik Latvija
Vladimirs Putins
Krievijas prezidents
Starp citu dažādas socioloģijas struktūras Ukrainā patiešām fiksējušas iedzīvotāju vidū tautības maiņu no "krievs" pret "ukrainis" neatkarības gados.
Vladimira Putina vērtējums ir pareizs, tāpat kā viņa paustās bažas, uzksata politiskais analītiķis Aleksandrs Asafovs. Zeļenska likumprojekts dos pamatu nākamajiem dokumentiem, kuri ierobežos krievu tiesības Ukrainā, viņš piebilda.
"Esmu pārliecināts, šie akti jau ir ieplānoti. Ko tie skars? Vispirms – darbu valsts varas iestādēs. Krievus tur neielaidīs. Pēc tam sāks ierobežot arī pamattiesības. Šajā ziņā "skolotāji" Kijevai ir – Baltija, kur tika izdalītas "aliens" (jeb nepilsoņu – red.) pases. Tur tiesiskajā laukā faktiski nostiprināts "otrās šķiras"cilvēku statuss. Ukraina iet tajā pašā virzienā," uzsver eksperts.
Jāpiebilst, ka Ukrainas vadība absolūti neņem vērā likumprojekta pieņemšanas sekas, uzskata Asafovs: "Šī Vašingtonas pamācība tiks izpildīta ļoti centīgi. Un Zeļenski neuztrauc, kā valsts dzīvos tālāk. Šis jautājums uztrauc vienīgi Maskavu. Ukrainas vadība pilda galveno uzdevumu – saraut visas saiknes ar Krieviju, gan radnieciskās, gan lietišķās, gan vēsturiskās."
Военнослужащие Украины во время совместных учений Украины и стран НАТО - Sputnik Latvija, 1920, 05.04.2021
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Likumprojekta pieņemšana paātrinās krievu sabiedrības likvidācijas procesu Ukrainā, uzskata KF prezidenta Starpnacionālo attiecību padomes loceklis Bogdans Bezpaļko.
"Šis dokuments pilsoņus, kuri sevi uzskata par krieviem, automātiski pieskaita pie pamattautām nepiederošiem. Tas nozīmē mazāk tiesību un mazāk iespēju tās aizstāvēt. Pēc būtības, valsts novēršas no tādiem cilvēkiem. Tas viss paātrinās krievu etnosa likvidācijas procesu Ukrainā. Pat ne etnosa, - sabiedrības. Starp krieviem un ukraiņiem nav nekādas etniskās starpības, tāpat kā antropoloģiskas, kultūras, mentālas starpības. Starpība ir tikai politiska, vienkārši identifikācija, ko cilvēkiem uzspieda jau padomju laikā," viņš turpināja.
Pēc sabiedriskā darbinieka domām, tamlīdzīgi diskriminējoši likumi var piespiest krievvalodīgos – vairāk nekā pusi Ukrainas iedzīvotāju – pamest valsti.
"Vai Ukrainas elite ir aprēķinājusi riskus? Nedomāju vis. Viņiem taču patiesībā ir vienalga. Viņi nepieņem tādus lēmumus patstāvīgi. Neatkarības un suverenitātes trūkums ir divi faktori, kuru dēļ Zeļenska inciatīva neizbēgami tiks pieņemta."
Богдан Безпалько  - Sputnik Latvija
Bogdans Bezpaļko
KF prezidenta Starpnacionālo attiecību padomes loceklis
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала