RĪGA, 30. janvāris — Sputnik. Jaunā Eiropas Komisija vēlas būt tuvāka tautai, tāpēc tā nolēmusi pasludināt par savu devīzi cīņu par sociālo taisnīgumu, raksta BB.lv. Eiropas ierēdņu priekšstatā "visiem darbiniekiem jāsaņem taisnīgs atalgojums, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni".
Tiesa, Brisele ir mazliet pārteikusies. Pagaidām tā nepiedāvā ne konkrētu minimālās algas apjomu Eiropas Savienībai, ne precīzu tās ieviešanas shēmu. Sarunas pirmajā posmā galvenais ir pārliecināt visus ES locekļus un to sociālās partnerības institūtus par to, ka šāds minimums ir nepieciešams.
Milzīga starpība
Pagaidām starpība ES valstu vidū minimālā algas aspektā ir ļoti liela – dažviet tā sasniedz deviņkārtēju starpību. Tiesa, ja pārrēķināt minimālo algu pirktspējas paritātē, maksimālā starpība sarūk.
Piemēram, minimālā alga Luksemburgā ir 2 tūkstoši eiro, taču, ņemot vērā preču un pakalpojumu augstās cenas par to var nopirkt aptuveni tikpat, cik, piemēram, Vācijā par 1,5 tūkstošiem.
Latvijā minimālā alga patlaban veido 430 eiro. Mazāka tā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā. Valsts jau ir atpalikusi arī no citām Baltijas valstīm, kur minimālā alga jau sen pārsniedz 500 eiro.
Taču, ja kāds uzskata, ka nupat nāks labais eirokomisāronkulis un izvilks no maisa visiem pa paciņai eiro, šķiet, viņš kļūdās.
Nelaidīšu!
Minimālās algas izmērs ir svarīgs attīstības instruments valstīs ar tirgus ekonomiku. Protams, jebkura valdība ļoti apvainosies, ja tās vietā ar šo instrumentu rīkosies kāds cits. Tātad, ja Brisele pēkšņi līdīs ciemos ar saviem aprēķiniem, domājams, to gaida spēcīga pretestība.
Nav saprotams arī, ko darīt ar ES valstīm, kurās vispār nav nekādas minimālās algas. Starp tām ir Austrija, Itālija, Kipra, Dānija, Zviedrija un Somija. Tajās darbojas tā saucamā kolektīvo līgumu sistēma. Pēc šīs shēmas darbinieki caur arodbiedrību paši vienojas ar darba devēju, kādu algu saņems.
Naivas cerības
Tātad, šķiet, pēc konsultācijām Brisele tikai noteiks zināmas kopējas prasības pret minimālo algu. Piemēram, tas varētu būt noteikums, ka minimālā alga nevar būt mazāka par 40% no vidējās algas valstī vai nozarē utt.
Taču, domājams, nenonāks pat tiktāl. EK aprobežosies ar labiem nodomiem: minimālajai algai jābūt "taisnīgai", "pienācīgai" un tā tālāk "lai vienmēr būtu saule" garā. Neviens jau necer, ka Brisele atrisinās visas problēmas, toties skaista reklāma eiroierēdņiem būs nodrošināta.
Pavisam naivas būtu cerības, ka ES vadība ieviesīs vienotu minimālās algas izmēru visai Eiropas Savienībai. Darba atdeves līmenis dažādās valstīs ir tik atšķirīgs, ka tā būtu ekonomiskā pašnāvība – noteikt, piemēram, tajā pašā Latvijā tādu pašu minimālo algu, kā, piemēram, Īrijā – 1656 eiro, bet, ja īriem mēnesī noteiks latviešu 430 eiro, salā sāksies tāda sacelšanās, salīdzinājumā ar kuru franču dzelteno vestu saceltais tracis atgādinās svētkus bērnudārzā.
Gaidīt vēl gadu?
Jau aizvadītajā vasarā Latvijas Ministru kabinets pilnā sparā apsprieda minimālās algas palielināšanu no tagadējiem 430 eiro līdz 500. Drīz vien ideja tika mesta pie malas.
Patlaban minimālā alga Latvijā ir ārkārtīgi maza salīdzinājumā pat ar kaimiņiem. Lietuvā tā sasniegusi 607 eiro, Igaunijā – 584 eiro.
Tomēr Latvijas Finanšu ministrija norāda, ka pacelt minimālo algu līdz 500 eiro var tikai no 2021.gada – konkurētspējas celšanai un ēnu ekonomikas ierobežošanai.
Minimālās algas palielināšana ir viens no svarīgākajiem stimuliem pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, lai stimulētu cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Tas ir svarīgi ne tikai nevienlīdzības mazināšanai, bet arī vienlaikus veicina ēnu ekonomikas mazināšanos un palielina ieņēmumus budžetā, norāda FM.
Kāpēc tad īsti nepalielināja minimālo algu, ja stimuls ir tik "svarīgs"?