RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komiteja Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo Latvija saņēmusi zemus vērtējumus daudzos šīs jomas kritērijos, vēsta skaties.lv.
Organizācijas eksperti atradās Latvijā no 2017. gada 30. oktobra līdz 8. novembrim, izvērtējot naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmas efektivitāti. Šodien, 23. augustā, Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komitejas Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs Rīgā apspriedīs ziņojuma lēmumus ar Latvijas ierēdņiem. Tostarp, viņš piedalīsies finanšu sektora attīstības sēdē, kuru vadīs premjerministrs Māris Kučinskis, tiksies ar iestāžu pārstāvjiem, kurām paredzēts strādāt pie Moneyval rekomendāciju ieviešanas.
Moneyval secinājumi
Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas divās jomās — patieso labumu ieguvēju noteikšanā un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansējuma novēršanā.
"Latvijai ir jāturpina pilnveidot šie mēri, lai garantētu, ka varasiestādes saņem atbilstošu informāciju par patiesajiem labuma ieguvējiem visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā," teikts ziņojumā.
Moneyval eksperti iesaka Latvijai attīstīt kontroles sistēmas, kuras palīdzētu konstatēt iespējamo masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansējumu. Vienlaikus jāpalielina kontrolējošo iestāžu resursi, kā arī jāpadara uzraudzību šajā jomā par prioritāti, atzīmēts Moneyval ziņojumā.
Vidēju Moneyval vērtējumu ieguvušas Latvijas varasiestāžu rīcības astoņās nozarēs.
Komiteja norāda, ka atbildīgās iestādes nespēja organizēt efektīvu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku noteikšanas sistēmu, tostarp, privātajā sektorā un uzraugošo iestāžu vidū. Moneyval uzsver, ka situāciju nemaina pat kompetentā un secīgā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieeja banku nerezidentu sektoram.
Kas attiecas uz finanšu izlūkošanu, tad Latvijai ir jāpiešķir vairāk resursu stratēģiskajai un operāciju analīzei, norāda eksperti. Izmeklēšanas un sodīšanas jomā naudas atmazgāšanas apkarošanai jākļūst prioritārai, kā arī tai jābūt vērstai pret plašāku pārkāpumu spektru, teikts ziņojumā.
Sakarā ar terorisma finansēšanas apkarošanu Moneyval ziņojumā tiek atzīmēts, ka "Latvijas valdība turpina darbu, lai apstiprinātu terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģiju, pastiprinātu tiesībsargājošo iestāžu darbību šajā jomā un uzlabotu informācijas apmaiņu atbildīgo iestāžu vidū".
Moneyval atzīst par efektīvām Latvijas varasiestāžu darbības vienā nozarē — starptautiskajā sadarbībā, atzīmējot, ka Latvijas aktīvi lūdz un sniedz palīdzību naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanas gadījumos citu valstu iestādēm un dalās ar finanšu izlūkošanas datiem.
Tā kā Latvijai noteikts pastiprinātas kontroles režīms, sākot no nākamā gada, tai katru gadu ir jāiesniedz atskaites par veiktajiem darbiem situācijas uzlabošanai līdz 2022. gadam, kad Moneyval sagatavos savu nākošo ziņojumu.
Atgādināsim, ka pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru Amerikas Finanšu ministrija FinCEN struktūra apsūdzēja naudas atmazgāšanā un Latvijas ierēdņu uzpirkšanā, varas iestādes piedāvāja steidzamas izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts tirgus atveseļošanās pasākumu plāns, saskaņā ar kuru Latvijas bankās tiks aizliegta visu čaulu kompāniju apkalpošana. Tiem, kas jau ir klienti, tiks dots pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kuras apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt to daļu līdz apmēram 5%. Tie, kas nespēs īsā laika posmā pārkārtot biznesu, būs spiesti aiziet no tirgus.
Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 7. jūlija datiem, čaulu kompāniju atlikums, kuras atrodas riska kategorijā, kopējā noguldījumu apjomā Latvijas bankās sastādīja 0,03% (4,5 miljonus eiro), un lielākoties tas ir bloķēto līdzekļu atlikums kontos. Ārzemju klientu noguldījumu daļa, tostarp, no ES valstīm, jūlija beigās Latvijas bankās sastādīja 21%. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra liecina par to, ka Latvijā dominē vietējie depozīti — to daļa sastāda 79%.