19:03 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1922
  • RUB90.9894
Krievijā
Saņemt īso saiti
39

Krievijas Valsts domes deputāts ierosinājis panākt, lai krievu, ukraiņu un baltkrievu slepkavības Otrā pasaules kara gados tiktu atzītas par genocīdu.

RĪGA, 28. oktobris - Sputnik. Krievijas Valsts domes Pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrisko un reliģisko apvienību lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Gavrilovs ierosināja saaicināt reģionālos tribunālus genocīda lietās visos bijušās PSRS apgabalos, ko līdz 1944. gadam okupējuši fašistu spēki, vēsta RIA Novosti.

Otrdien Soļeckas rajona tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedībā juridiski atzina par genocīdu nacistu pastrādātās civiliedzīvotāju slepkavības faktos par slepkavībām Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā 1943.-44. gg.

Komentējot šo tiesas lēmumu žurnālistiem, Gavrilovs atzīmēja, ka spriedumi lietās, kad etniskās grupas, pārsvarā – krievi, ukraiņi un baltkrievi, kļuva par genocīda upuriem, "ir jākļūst par precedentu".

"Lietderīga būtu reģionālu, mininirnbergas tribunālu organizācija lietās par genocīdu visos apgabalos, ko bija okupējuši fašistu spēki līdz 1944. gadam Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Baltijas teritorijā. Jānosauc vainīgie noziegumos, jāatzīst genocīda fakts, jānosaka upuru statuss, jāveic politiskie un kriminālie pasākumi pret politiskajiem spēkiem, kuri paziņo, ka ir genocīdu pastrādājušo okupantu mantinieki," teica deputāts.

Pie tam, viņš uzsvēra, jāpatur prātā arī Krievijas Ziemeļu un Tālo Austrumu sagrābšana Pilsoņu kara laikā, ārvalstu okupācijas periodā no 1918. līdz 1922. gadam, kad tika praktizētas iedzīvotāju masveida slepkavības, spīdzināšana, koncentrācijas nometņu organizēšana.

"Mums jāsper soļi, lai novērstu tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē un atjaunotu taisnīgumu, ir jāsaņem kompensācijas no genocīda organizatoriem," ir pārliecināts politiķis.

Žestjanaja Gorka

Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā, ko īstenojusi grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā. Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda" (Teilkommando des EK). Tās sastāvā bija 33 cilvēki no Latvijas PSR.

Ģenerāli Kurtu Hercogu vēlāk notiesāja Ļeņingradas militārā apgabala Kara tribunāls par "zvērīgu padomju pilsoņu slepkavošanu". Viņš miris Vorkutā 1948. gada maijā. Taču citi slepkavību dalībnieki paslēpās citās valstīs un sodu nesaņēma.

1942.-1943. gg. "teilkomanda" Žestjanaja Gorka ciemā sistemātiski organizēja civilo iedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu masveida nāvessodus. Saskaņā ar prokuratūras datiem, šajā laika periodā nogalināti vismaz 2,6 tūkstoši cilvēku.

Ekspertīzē, kas tika veikta vismaz 500 mirstīgo atlieku fragmentiem, atrastajiem šajā rajonā, noslepkavoto vidū bija 188 bērni, jaunākie – tikai piecus gadus veci. Cilvēkus nogalināja ar šāvieniem galvā un sitieniem ar truliem vai asiem priekšmetiem, bieži vien - atkārtotiem.

Pēc temata

Novgorodas zemē guldīti latviešu soda vienību upuri
Slepkavība pēc slepkavības: KF atklājusi latviešu noziedznieku zvērības Novgorodas zemē
Krievijas Izmeklēšanas komiteja sākusi pārbaudīt datus par SS Latviešu leģiona veterāniem
SS Latviešu leģiona veterāni saņēmuši apbalvojumus Latvijā un ASV
Vēl joprojām dzīvo Latvijā: Maskava nosauks 96 SS latviešu leģiona veterānu vārdus
Tagi:
genocīds, Baltija, Krievija

Galvenie temati