Tomēr esam saskārušies ar rietumvalstu kritiku un jautājumiem no kompāniju puses, it īpaši tām, kas izstrādā savas vakcīnas. To pamatā bieži ir tehnoloģijas, kuru drošība un efektivitāte vēl ir jāpierāda. Pie tām pieder mRNS un pērtiķu adenovīrusa vektoru platformas. Pēc vakcīnas "Sputnik V" klīnisko pētījumu pirmās un otrās fāzes rezultātu publikācijas žurnālā The Lancet mēs vēlētos apkopot atbildes uz jautājumiem un uzdot paši savējos. Par to intervijā stāsta Krievijas Tiešo investīciju fonda ģenerāldirektors Kirils Dmitrijevs.
1. jautājums. Vai jūs savu vakcīnu esat nozaguši?
Nē, mēs to nenozagām. Vakcīnā izmantota divu cilvēka adenovīrusa vektoru unikālā tehnoloģija, ko koronavīrusa infekcijas profilaksei neizmanto neviens pasaulē. Vektori ir ģenētiski modificēti, vairoties nespējīgi vīrusi, kas sevī nes koronavīrusa ārējā apvalka ģenētisko materiālu. Tehnoloģijā izmantoti divi dažādi cilvēka adenovīrusa vektori – 5. un 26 serotips pirmajai un otrajai injekcijai. Šī tehnoloģija ļauj pārvarēt agrāko imunitāti pret adenovīrusiem. Vakcinācijai pret koronavīrusu Krievija sekmīgi modificējusi jau esošo divu vektoru platformu, kas tika izstrādāta 2015. gadā pret Ebolas drudzi. Platformai veikti visi klīniskie pētījumi, un tā palīdzēja uzvarēt Ebolas drudža epidēmiju Āfrikā 2017. gadā.
Acīmredzams, ka pēc sākotnējā trokšņa ap šo jautājumu pat stingrākie Krievijas kritiķi to ātri aizmirsa, tomēr mēs uzskatām par nepieciešamu atgādināt šo aspektu kā mēģinājumu nomelnot Krievijas vakcīnu jau pirms tās reģistrācijas.
2. jautājums. Kad tiks publicēti I-II klīnisko pētījumu fāzu rezultāti?
Dati publicēti 4. septembrī izdevumā The Lancet, vienā no vecākajiem un autoritatīvākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē pēc ekspertu vērtējuma procesa. Tas ir tikai sākums veselā vakcīnai veltītu publikāciju sērijā. Šeit sniegšu svarīgākos rakstā minētos faktus.
1. Vakcīnas "Sputnik V" I-II klīnisko pētījumu fāzes rezultātā nav fiksētas nopietnas blaknes nevienā no kritērijiem, savukārt nopietno blakņu līmenis citām kandidātvakcīnām variējas no 1% līdz 25%.
2. Visiem vakcīnas "Sputnik V" klīnisko pētījumu dalībniekiem izveidojusies stabila humorālā un šūnu imūnā atbilde. Pie tam vīrusneitralizējošo antiķermenīšu līmenis brīvprātīgajiem pēc "Sputnik V" vakcinācijas 1,5 reizes pārsniedza antiķermenīšu līmeni, ko uzrādīja koronavīrusa infekciju izslimojušie cilvēki. Salīdzinājumam: britu farmaceitiskajai kompānijai ZstraZeneca antiķermenīšu līmenis vakcinētajiem brīvprātīgajiem izrādījies aptuveni līdzīgs līmenim koronavīrusu izslimojušo cilvēku organismā. Tāpat jāpiebilst, ka vakcīnas "Sputnik V" klīnisko pētījumu ietvaros visiem brīvprātīgajiem izveidojās T-šūnu imunitāte, ko pārstāv gan CD4+, gan CD8+ šūnas. Tās nodrošina ar SARS-CoV-2 inficēto šūnu identifikāciju un likvidāciju, veidojot pamatu ilgtermiņa imunitātei.
3. Gamaleja EMZPC speciālistiem izdevies pierādīt cilvēka adenovīrusa vektoru platformas efektivitāti, neskatoties uz bažām par adenovīrusa imunitāti vakcinējamajiem cilvēkiem. Izraudzīta optimālā drošā deva, kas ļauj panākt efektīvu imūno atbildi visiem vakcinētajiem, pat tiem, kuri nesen pārcietuši adenovīrusa infekciju.
Pašas par adenovīrusa infekciju iepriekšējo imunitāti bija viens no galvenajiem iemesliem, kuru dēļ parādījās alternatīvas metodes, piemēram, platformas uz pērtiķa adenovīrusa vektora vai mRNS pamata, kas ilgus gadus nav pētītas un pārbaudītas. "Sputnik V" pierādītā efektivitāte mazina nepieciešamību paātrinātā režīmā izstrādāt vakcīnas uz minēto platformu bāzes, kas nodarītu kaitējumu drošībai.
4. Pateicoties divu dažādu vektoru pielietojumam – uz 5. un 26. serotipa cilvēka adenovīrusa pamata – divās atsevišķajās vakcīnās izdodas panākt efektīvāku imūnsistēmas atbildi. Izmantojot vienu un to pašu vektoru abām vakcīnām, imūnsistēma iedarbina aizsardzības mehānismus un atgrūž otro preparātu. Tātad divu dažādu vektoru pielietojums vakcīnā "Sputnik V" ļauj izvairīties no iespējamā neitralizējošā efekta un rada spēcīgāku un ilgstošāku imunitāti.
3. jautājums. Vai brīvprātīgo skaits klīnisko izmēģinājumu pirmajā un otrajā fāzē nebija pārāk mazs?
Virspusēji skatoties, varētu šķist, ka vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumi, kuros piedalījās 76 brīvprātīgie, bija pieticīgāki, nekā, piemēram, kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinājumi 1077 cilvēkiem. Tomēr "Sputnik V" izmēģinājumu dizains bija efektīvāks, tā pamatā bija pareizi zinātniskie pieņēmumi. Sākumā AstraZeneca izmēģinājumos tika izmantota tikai viena pote, bet tas izrādījās kļūdains pieņēmums, jo modelis ar divām potēm ļauj veidot ilgtermiņa imunitāti. Pēc izmēģinājumiem to atzina arī pati kompānija. Kļūdaino pieņēmumu rezultātā AstraZeneca izmēģināja modeli ar divām potēm tikai 10 cilvēkiem no 1077. Tātad kopējais cilvēku skaits, kas saņēma vakcīnu "Sputnik V" ar divām potēm klīnisko pētījumu I un II fāzē, čertrkārt pārsniedza cilvēku skaitu, kas saņēma AstraZeneca vakcīnu divās potēs. Liela daļa mediju šo aspektu ignorēja.
4. jautājums. Vai notiks klīniskie izmēģinājumi ar lielāku skaitu brīvprātīgo?
Pēcreģistrācijas klīniskie pētījumi, kas ietver vairāk nekā 40 tūkstošus brīvprātīgo, Krievijā sākās 26. augustā, pirms AstraZeneca sāka savu klīnisko pētījumu III fāzi ASV ar 30 tūkstošiem brīvprātīgo. "Sputnik V" klīniskie pētījumi AAR, Saūda Arābijā, Filipīnās, Indijā un Brazīlijā sāksies šomēnes. "Sputnik V" klīnisko pētījumu III fāzes provizoriskie rezultāti tiks publicēti 2020. gada oktobrī-novembrī.
5. jautājums. Kāpēc vakcīna "Sputnik V" tika reģistrēta pēc paātrinātas procedūras?
Reģistrācija notika pēc paātrinātas procedūras, pateicoties klīnisko pētījumu I un II fāzes pozitīvajiem rezultātiem un tam, ka platforma uz cilvēka adenovīrusu vektoru pamata apstiprinājusies kā drošākā platforma pasaulē gadu desmitiem ilgos pētījumos, ieskaitot 75 publikācijas starptautiskos zinātniskos žurnālos un vairāk nekā 250 klīniskos pētījumus.
Zinātnieki iesniedza pārliecinošus datus par to, ka vakcīnas un zāles uz cilvēka adenovīrusa bāzes ir drošas visā pasaulē. To pamatā ir pētījumi, kas notiek kopš 1953. gada. saskaņā ar šiem datiem, kopš 1971. gada vairāk nekā desmit miljoni ASV armijas karavīru saņēma vakcīnas uz cilvēka adenovīrusa bāzes. Preparāts vēža ārstēšanai Gendicine, kura pamatā ir cilvēka adenovīrusa vektori, izmantots vairāk nekā 30 tūkstošu pacientu ārstēšanai Ķīnā jau 15 gadus. Uz cilvēka adenovīrusa tehnoloģijas bāzes izstrādāto vakcīnu klīniskajos pētījumos jau piedalījušies vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku visā pasaulē. Kopš 2015. gada vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēku saņēmuši vakcīnas pret Ebolas drudzi un Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (MERS), kas izstrādātas vakcīnas uz cilvēka adenovīrusa bāzes Gamaleja EMZPI.
Vakcīna reģistrēta Krievijā, jo tās pamatā ir cilvēka adenovīrusa vektoru platforma, kas jau pierādījusi savu drošību un efektivitāti. Pēc vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijas KF arī citas valstis informēja, ka plāno sekot Krievijas piemēram un izmantot paātrināto reģistrācijas procesu savām vakcīnām. Kompānijas Sinovac Biotech vakcīna apstiprināta līdzīgi Krievijas preparātam.
Lielbritānijas valdība un ASV Pārtikas produktu un farmaceitisko līdzekļu kvalitātes kontroles pārvaldes vadītājs Stīvens Hāns jau mainījuši savu viedokli un informējuši par iespēju izskatīt britu un amerikāņu ražotāju vakcīnu paātrinātās reģistrācijas iespēju.
6. jautājums. Vai vēl kāds izmanto līdzīgu tehnoloģiju vakcīnu ražošanai?
Dažas citas kompānijas izmanto cilvēka adenovīrusa vektoru platformas koronavīrusa vakcīnu radīšanai. Piemēram, kompānija Johnson & Johnson izmanto tikai 26. serotipa vektoru, bet Ķīnas kompānija CanSino – 5. serotipa vektoru. "Sputnik V" izmanto abus šos vektorus. Johnson & Johnson un CanSino darbs ne tikai apstiprina Krievijas pieejas priekšrocības, bet arī demonstrē vakcīnas priekšrocības, jo pētījumi parādījuši, ka abu šo vektoru pielietojums dod labākus rezultātus.
Mūsu jautājumi
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Krievija kā acīmredzams un atzīts līderis vakcīnu izstrādes aspektā un kā valsts, kas radījusi drošāko un efektīvāko vakcīnu pret koronavīrusu, arī vēlētos uzdot jautājumus Rietumu vakcīnu izstrādātājiem, kuri izmanto platformas uz pērtiķa adenovīrusa vektora vai mRNS bāzes. Tagad mēs gribam pavaicāt kritiķiem: "Kāpēc tu skaties uz skabargu sava brāļa acīs, ja pats savā baļķi neredzi?"
1. jautājums. Vai veikti uz mRNS un pērtiķa adenovīrusu vektoru bāzes izstrādāto tehnoloģiju ilgtermiņa pētījumi onkoloģisko slimību rašanās risku un ietekmes uz fertilitāti aspektā? (Pateiksim priekšā: nē.)
2. jautājums. Vai tikai ne to trūkuma dēļ dažas vadošās farmaceitiskās kompānijas, kas izstrādā vakcīnas uz minēto tehnoloģiju bāzes, apspriež ar vakcīnu pircējiem līguma punktus, kas pasargās tās no juridiskām sekām nopietnu neparedzētu efektu rašanās gadījumā?
3. jautājums. Kāpēc Rietumu plašsaziņas līdzekļi nestāsta par to, ka uz mRNS un pērtiķa adenovīrusu vektoru tehnoloģiju pamata izstrādātajām vakcīnām nav ilgtermiņa pārbaužu?
Cilvēka vai pērtiķa vakcīnas
Iepriekš vakcīnas uz mRNS un pērtiķa adenovīrusu vektoru tehnoloģiju pamata nav izmantotas un nekad nav guvušas regulatoru apstiprinājumu. To efektivitātes pētījumi vismaz par 20 gadiem atpaliek no līdzīgiem cilvēka adenovīrusa vektoru platfomu pētījumiem. Tomēr ražotāji jau nodrošinājuši sev līgumus par miljardiem dolāru no rietumvalstu valdībām un var lūgt paātrināto reģistrāciju, savlaicīgi pasargājoties no iespējamām juridiskajām sekām. Vakcīnai uz mRNS tehnoloģijas bāzes ir virkne priekšrocību, tām var būt būtiska loma nākotnē, taču pagaidām tām nav ilgtermiņa drošības pierādījumu.
Daži farmaceitisko kompāniju vadītāji par to runā pavisam atklāti. Kompānijas AstraZeneca vadošais menedžeris Ruds Dobers stāstīja par "unikālo situāciju, kurā mēs kā kompānija vienkārši nevaram uzņemties riskus, ja pēc četriem gadiem parādīsies vakcīnas negatīvās sekas. Mēs lūdzam atbrīvot no atbildības savos līgumos."
Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāpastāsta par riskiem, kas saistīti ar jaunu, nepārbaudītu risinājumu, piemēram, uz mRNS un pērtiķa adenovīrusa vektora bāzes izstrādātās platformas atzīšanu. Mēs augstu vērtējam Rietumu farmaceitisko kompāniju nodomu tuvākajā laikā publicēt tā saucamo drošības manifestu. Pie tam mēs ceram, ka šis manifests skars ne tikai klīnisko pētījumu īstermiņa rezultātus, bet arī ļaus pārliecināties par to, ka nav nekādu būtisku ilgtermiņa onkoloģisko slimību rašanās risku un ietekmes uz fertilitāti šo vakcīnu rezultātā. Šī informācija ļaus pasargāt cilvēku veselību un dāvās pasaulei ilgtermiņa plānošanas iespēju.
Ne visas vakcīnas ir līdzvērtīgas
Kopsavilkumā jāpiebilst, ka vakcīnu platformas atšķiras. "Sputnik V" ir veidots uz drošākās platformas bāzes un reģistrēts lietošanai ārkārtas situācijās saskaņā ar Krievijas tiesiskajām normām un procedūrām. Daži regulatori Rietumos arī izvērtē iespēju reģistrēt preparātus paātrinātai lietošanai ārkārtas gadījumos, taču tagad runa ir par vakcīnām, kam izmantotas nepārbaudītas tehnoloģijas.
Mēs ceram saņemt atbildes uz jautājumiem par ilgermiņa riskiem, tāpat kā citiem jautājumiem par nepārbaudītām vakcīnu platformām, kas varētu parādīties nākotnē. Gadsimta spēcīgākā pandēmija likusi mums visiem meklēt risinājumus. Tomēr mēs ceram, ka mūsu kritiķi tāpat atbildīs tiem pašiem stingrajiem drošības un pārskatāmības standartiem, ko ievēroja, kritizējot Krievijas vakcīnu. Galu galā, mums kopīgi jācīnās ar pandēmiju bez jebkādiem aizspriedumiem un savstarpējas uzticēšanās un atklātības apstākļos.
