20:01 31 Marts 2020
Tiešraide
  • USD1.0956
  • RUB85.9486
Krievijā
Saņemt īso saiti
70

Tartu līgums ir vēsturisks dokuments, kam nav juridiska spēka. Jau pēc tā noslēgšanas, Otrā pasaules kara gaod PSRS atbrīvoja Igauniju no fašistu okupācijas, un pēc tam tā kļuva par PSRS daļu, uzsver Krievijas politiķi.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Politiķi un eksperti komentēja Igaunijas parlamenta spīkera Henna Pīluāsa izteikumus par to, ka valsts robežai ar Krieviju jaātbilst 1920.gadā noslēgtā Tartu līguma noteikumiem. Krievijas politiķi uzskata, ka tamlīdzīgi izteikumi ir neapodomīgs solis, kas var kaitēt abu valstu divpusējām attiecībām. Svarīgākos komentārus publicēja portāls RIA Novosti.

Nepieņemami un nekorekti

Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis uzskata igauņu politiķa vārdus par nepieņemamiem un nekorektiem. Politiķis akcentēja, ka Pīluāsa vārdi neveicina jaunā līgumja noslēgšanu par valsts robežām un atmet Krieviju un Igauniju "par 15 gadiem atpakaļ".

Slucka kolēģis Antons Morozovs atgādināja, ka Tartu līgums ir vēsturisks dokuments, kam nav juridiska spēka. Jau pēc tā noslēgšanas, Otrā pasaules kara gaod PSRS atbrīvoja Igauniju no fašistu okupācijas, un pēc tam tā kļuva par PSRS daļu.

"Zemes, uz kurām pretendē Igaunija, ir kļuvušas par neatņemamu Krievijas daļu," viņa teikto citēja telekanāls RBK.

Morozovs piezīmēja, ka jautājumu varētu ierosināt apspriešanai Apvienoto Nāciju Organizācijā, ja Igaunijas valdība vēlētos saglabāt status quo.

"Taču es domāju, ka ar atbilstošas pilnvarotas struktūras lēmumu šis līgums tiks dzēsts no spēkā esošo dokumentu reģistra. Domāju, tā vienkārši ir kaut kāda tehniska kļūda," viņš piezīmēja.

Neapdomīgs solis

Valsts domes deputāts no Krimas Ruslans Bālbeks norādīja, ka pašreizējā Krievijas un Igaunijas robeža ir atzīta starptautiski un atainota kartēs.

Pēc viņa domām, tamlīdzīgos jautājumos vēlme vienkārši ņemt un nomainīt robežas ir nepieņemama un bīstama. Komentārā izdevumam "Izvestija" Bālbeks atgādināja, ka pēc PSRS sabrukuma Igaunija neizvirzīja nekādas teritoriālās pretenzijas.

Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa pavēstīja, ka Krievija "nav pieņēmusi un nepieņems" Tallinas darbības, kas veiktas ar mērķi izkropļot vēsturi un anektēt teritorijas.

"Mēs visiem spēkiem pretosimies Krievija nedraudzīgajiem likumiem, ko pieņem Igaunija krievvalidīgo iedzīvotāju apspiešanas aspektā," viņš teica RBK.

Igaunija pati atzinusi robežu

Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko uzskata, ka Pīluāsa vārdi liecina par būtisku iekšpolitisko cīņu valstī.

Viņš paskaidroja, ka Igaunija ir vienīgā ES un NATO valsts, kam nav tā saucamo robežu līgumu, kas fiksētu jūras un sauszemes robežas. Igauņu politiķu viedoklis nav viennozīmīgs jautājumā par līguma parakstīšanu ar Krieviju, viņš piebilda.

Krievijas Federācijas padomes Starptautiskās komitejas loceklis Oļegs Morozovs
фото тз личного архива Олега Морозова

"Stāsts velkas kopš 2005.gada. Līgums ir pirmo reizi ratificēts, nepieciešama otrā ratifikācija, pie mums tas izgāja, taču, kad Igaunija ierosināja jautājumu, ierakstīja preabmulā tartu līgumu, mēs anulējkām," Oļenčenko atgādināja telekanālā RT.

Eksperts piebilda, ka līguma trūkums kavē abu valstu pierobežas ekonomisko sadarbību.

Telekanāla sarunbiedrs norādīja, ka daži igauņu politiķi atbalsta konfrontāciju ar Maskavu un ir pārliecināti: Igaunijai ir jābūt NATO un Eiropas priekšpostenim dialogā ar Krieviju.

Savukārt kara vēsturnieks Jurijs Knutovs atgādināja, ka 1999.gadā Igaunija pati rakstiski atzina jauno robežu ar Krieviju. Tāpēc ir negodīgi no Igaunijas puses turpināt runāt par Tartu līgumu.

Pēc viņa domām, Maskavai nav nekāda pamata atzīt šo dokumentu, jo Tallinas prasības ir pretrunā ne tikai Otrā pasaules kara rezultātiem, bet arī visiem tālākajiem abu valstu līgumiem.

"Tā faktiski ir atteikšanās no Otrā pasaules kara rezultātiem. Tas ir, Igaunija atsakās atzīt kara iznākumu un vēlas to pārvērtēt," vēsturnieks izteicās sarunā ar telekanālu REN TV.

Pēc viņa domām, tamlīdzīgi izteikumi parādās tāpēc, ka Igaunija stāv uz ekonomiskās krīzes sliekšņa – izsīkst Briseles subsīdijas. Tāpēc tai ir izdevīgi "izspēlēt rusofobijas karti," konstatēja Knutovs.

Pīluāsa izteikumi

Igaunijas parlamenta spīkeris Henns Pīluāss savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Tartu miera līgums vēl joprojām nosaka valsts robežas ar Krieviu. Pēc viņa vārdiem, valsts, būdama 1918.gadā nodibinātās Igaunijas Republikas tiesiskā mantiniece, balstās uz to "visās izpausmēs, ieskaitot valsts robežu".

Tartu miera līgums tika noslēgts 1920.gadā starp Padomju Savienību un Igauniju. Tas paredz, ka Tallina saņēma daļu Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu. 1944.gadā šīs zemes atgriezās KPFSR sastāvā.

Pēc temata

"Viļņa ir mūsu": Polija negrib likt mierā Lietuvas galvaspilsētu
Eiropas pašnāvība: kā Rumānija "denonsē" savas robežas

Galvenie temati