RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Rīgikogu spīkers, Konservatīvās tautas partijas EKRE loceklis Hens Pilluāss paziņoja, ka Tartu miera līgums starp Igauniju un Padomju Krieviju ir spēkā esošs. Šādu paziņojumu politiķis izteica 1. janvārī Jaungada runā, vēsta ERR. Krievija uzskata līgumu par spēku zaudējušu pēc Igaunijas pievienošanās PSRS.
"Ar šo līgumu Krievija atzina Igaunijas neatkarību, beidzās Atbrīvošanas karš, un tika noteikta robeža starp Igauniju un Krieviju. Neatkarības atjaunošanas laikā visas valstis atzina Igauniju par Igaunijas Republikas tiesību mantotāju visās tās izpausmēs, tostarp valsts robežu. Tartu miera līgums ir spēkā esošs un arī šodien ir ANO spēkā esošo līgumu krājumā," paziņoja Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs.
Saskaņā ar 1920. gada 2. februārī parakstīto Tartu miera līgumu starp Igauniju un Padomju Krieviju, Igaunijai pienācās daļa etniski Krievijas zemju – Ivangoroda ar tās apkaimēm (patreizējā Ivangoroda Ļeņingradas apgabalā) un lielākā daļa Pečoru novada (šobrīd Pleskavas apgabala Pečoru rajons). 1944. gadā šīs teritorijas tika atgrieztas KPFSR. Maskava izskata Tartu līgumu kā vēsturisku dokumentu, kurš ir zaudējis juridisko spēku pēc Igaunijas iestāšanās PSRS sastāvā.
Strīdi saistībā ar Tartu miera līgumu kļuva par iemeslu, kura dēļ joprojām nav ratificēts pierobežas līgums starp Igauniju un Krieviju. Sākotnēji tas tika parakstīts 2005. gadā – pēc gandrīz 11 gadus ilgām pārrunām. Taču ratifikācijas procedūru izpildīšanas gaitā Tallina vienpusējā kārtībā iekļāva attiecīgajā likumā preambulu, kura satur atsauces uz Tartu miera līgumu. Krievija izvērtēja to kā iespēju nākotnē izvirzīt teritoriālās pretenzijas Maskavai, un KF paraksts līgumā tika atsaukts.
2014. gada februārī Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs un toreizējais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets parakstīja jaunus līgumus par Krievijas un Igaunijas valsts robežu un par jūras telpu nodalīšanu. Dokumentos tika iekļauti nosacījumi par to, ka pusēm nav teritoriālo prasību vienai pret otru, savukārt līgumi skar tikai pierobežas jautājumu risinājumu. Dokumenti tika nosūtīti ratifikācijai KF Valsts domē un iepriekšējā sasaukuma Igaunijas parlamentam.
Ratifikācijas likuma pirmais lasījums Igaunijas parlamentā notika 2016. gadā, pēc kā turpmākā lietvedība tika apturēta, gaidot analoģiskas darbības Krievijā.
2018. gada janvārī KF vēstniecība Igaunijā paziņoja, ka "Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlreiz skaidri noteica galveno nosacījumu šim solim – normālā, nekonfrontējoša atmosfēra abpusējās attiecībās. Krievija savas saistības izpildīja. Igaunijas valdībā turpinās rusofobiska politika". "Šādā situācijā par pierobežas līgumu ratifikāciju runāt nenākas," tika uzsvērts paziņojumā.