RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Igaunijas politiķu paziņojumiem par valsts teritorijas daļas "aneksijas" no Krievijas puses un prasībām atgriezt zemes nav nekādas perspektīvas, nekādas "aneksijas" nav bijis. Igauniju pat nepieņemtu NATO, ja tai būtu valsts robežas strīds ar KF, paziņoja Krievijas politiķi un eksperti.
Igaunijas parlamenta spīkers Henns Pilluāss, Konservatīvās tautas partijas EKRE loceklis, uzrakstīja savā Facebook lapā, ka Tallinai nav teritoriālo pretenziju pret Krieviju, un Igaunijai nav vajadzīgs neviens kvadrātmetrs kaimiņvalsts teritorijas, tā vienkārši vēlas atgriezt savas zemes. "Mēs tikai un vienīgi vēlamies, lai mūsējās atgriežas. Krievija anektējusi ap 5% Igaunijas teritorijas," uzrakstīja Pilluāss. Pēc viņa domām, Krievijai un Igaunijai ir jāuzstāda robeža tā, kā tas ir noteikts Tartu miera līgumā.
KF Valsts domes Starptautisko lietu komitejas loceklis Antons Morozovs, komentējot RT igauņu politiķa izteicienu, paziņoja, ka nekādas Igaunijas teritoriju "aneksijas" no Krievijas puses nav bijis un šādām pretenzijām nav nekādu perspektīvu.
"Es domāju, ka Igaunijai ir daudz izdevīgāk veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju… Šāda veida paziņojumiem nav nekādas perspektīvas. Es domāju, ka ar laiku igauņi sapratīs, ka šī nekonstruktīvā pieeja nenesīs rezultātus, un tomēr veidos mūsu attiecības uz savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem," pateica deputāts.
Savukārt Krievijas Militāri vēsturiskās biedrības direktors Mihails Mjagkovs paskaidroja, ka gadījumā, ja starptautiskā sabiedrība atzītu, ka Igaunijai un KF ir kaut kāds teritoriāls strīds, Baltijas valsti nepieņemtu NATO.
"Kādi šeit var būt jautājumi? Igauniju nepaņemtu NATO, ja nebūtu noslēgts līgums ar KF. Alianse nepieņem valstis, kurām ir strīdi par valsts robežām un problēmas. Tās robežas, par kurām sapņo igauņu politiķi, 1920. gadā bija faktiski uzspiestas. Krievija bija pilsoņkara stāvoklī," pateica Mjagkovs.
Krievijas Baltijas valstu pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs saista Pilluāsa paziņojumu ar iekšpolitisko cīņu Igaunijā – kārtējo, jeb, iespējams, ārkārtas parlamenta vēlēšanu gaidās, vēsta RIA Novosti. Attiecībā uz jautājuma ārpolitisko daļu – valstu pārrunās starp KF un Igauniju teritoriālie strīdi netiek apspriesti kopš 1993./1994. gada.
Meževičs piebilda, ka līdzīgi Krievija varētu tagad pieprasīt Savienotajām Valstīm atgriezt Aļasku uz tā pamata, ka līdz 1867. gadam tā piederējusi KF, piedāvāt Vašingtonai atgriezt atpakaļ tās naudu. "Taču par mums smiesies pat Baltā nama kaķi, nerunājot jau par nopietniem politiķiem. Šeit ir tāda pati situācija," norādīja Meževičs.
Pēc viņa sacītā, šāda veida sarunas par "anektēto teritoriju" ir atsevišķu mūsdienu mazo valstu specifika.
