19:19 24 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1865
  • RUB90.1119
Krievijā
Saņemt īso saiti
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)
63

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs nosauca Igaunijas varasiestāžu draudus Sputnik Igaunija par bīstamu precedentu, kurš var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā.

RĪGA, 23. decembris – Sputnik. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs savā raidījumā telekanālā "Rossija 1" komentēja Igaunijas varasiestāžu draudus Sputnik Igaunija žurnālistiem, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, draudi attiecībā pret Sputnik Igaunija ir bīstams precedents, kurš var izraisīt ķēdes reakciju visā Eiropā. Un tādēļ Sputnik statusa jautājums Tallinā nav lokāls temats, bet gan principa izstrāde visam kontinentam.

Atgādināsim, ka Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Naudas atmazgāšanas datu birojs uzstāj uz savu darbību saistībā ar spiedienu uz Sputnik Igaunija tiesiskuma, argumentējot to ar nepieciešamību izpildīt sankcijas, kuras 2014. gadā tika ieviestas pret Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru.

Kiseļovs, komentējot šo "attaisnojumu", paziņoja, ka personificētās sankcijas kategoriski nedrīkst traktēt plašāk, nekā tās ir. Igaunijas varasiestāžu rīcību, kuras sankcijas pret mediju holdinga vadītāju piemēroja pret visu mediju holdingu, viņš salīdzināja ar situāciju, kad valsts organizācijas budžets būtu bijis viņa privātais, personīgais budžets.

Arī Kiseļovs pieminēja, ka viņam vispār nav privāto kontu Eiropas bankās.

Tostarp Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors norādīja, ka tikai Igaunija no visām Eiropas Savienības valstīm traktē sankcijas tik dīvainā veidā.

Drauds vārda brīvībai

Trauksmi saistībā ar Sputnik vajāšanu Igaunijā ceļ jau visās nopietnās starptautiskās organizācijās, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).

Sestdien, 21. decembrī, EDSO mediju lietu pārstāvis Arlems Dezīrs informēja Twitter vietnē par to, ka ir vērsies pie Igaunijas varasiestādēm saistībā ar pasākumiem, kuri veikti attiecībā pret Sputnik žurnālistiem.

Dezīrs aicināja Igaunijas varasiestādes atturēties no bezjēdzīgiem ārvalstu žurnālistu darba ierobežojumiem, jo tas var negatīvi ietekmēt vārda brīvību visā pasaulē. Ja Igaunija turpinās nesodīti spiest uz Sputnik, tas var novest pie tā, ka vārda brīvībai žurnālistikas jomā vienkārši pienāks gals.

Atgādināsim, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa".

Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā.

Starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" uzsvēra, ka nav iekļauta nekādos ES sankciju sarakstos. Tā paziņoja, ka Igaunijas varasiestāžu darbības uzskata par skandalozu patvaļu un plāno vērsties tādās starptautiskās organizācijās, kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, UNESCO, ECT ar prasību atbilstoši novērtēt šo vārda brīvības bezprecedenta pārkāpumu, lai nodrošinātu žurnālistu tiesības īstenot savu profesionālo darbību.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar savā lielajā preses konferencē Igaunijas varasiestāžu darbības nosauca par "pārsteidzošu cinismu". Viņš aicināja žurnālistus cīnīties par iespējām strādāt valstīs, kas baidās no viņu sniegtās informācijas.

Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (63)

Galvenie temati