RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) mediju lietu pārstāvis Arlems Dezīrs informēja Twitter vietnē par to, ka ir vērsies pie Igaunijas varasiestādēm saistībā ar pasākumiem, kuri tiek veikti attiecībā pret Sputnik Igaunija žurnālistiem.
Dezīrs aicina Igaunijas varasiestādes atturēties no bezjēdzīgas ārzemju žurnālistu darbības ierobežošanas, jo tas var negatīvi ietekmēt vārda brīvību kopumā.
I wrote to #Estonia authorities about measures targeting journalists of Sputnik Estonia following individual sanctions against Mr Kiselev. I encourage authorities to refrain from unnecessary limitations on the work of foreign media which can affect the free flow of information.
— OSCE media freedom (@OSCE_RFoM) 21 декабря 2019 г.
Draudi žurnālistiem
Iepriekš starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" informēja, ka Sputnik Igaunija darbinieki saņēmuši Policijas un robežsardzes departamenta vēstules ar atklātiem draudiem ierosināt krimināllietas, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim nepārtrauks darba attiecības ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa".
Savu lēmumu Tallina pamatoja ar sankcijām, ko ES ieviesa 2014. gada martā pret vairākām fiziskām un juridiskām personām pēc notikumiem Ukrainā.
Starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" uzsvēra, ka nav iekļauta nekādos ES sankciju sarakstos. Tā paziņoja, ka Igaunijas varasiestāžu darbības uzskata par skandalozu patvaļu un plāno vērsties tādās starptautiskās organizācijās, kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, UNESCO, ECT ar prasību atbilstoši novērtēt šo vārda brīvības bezprecedenta pārkāpumu, lai nodrošinātu žurnālistu tiesības īstenot savu profesionālo darbību.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar savā lielajā preses konferencē Igaunijas varasiestāžu darbības nosauca par "pārsteidzošu cinismu". Viņš aicināja žurnālistus cīnīties par iespējām strādāt valstīs, kas baidās no viņu sniegtās informācijas.
Kā Sputnik Igaunija cenšas padzīt no valsts
Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā ir pilnvērtīga Sputnik redakcija un ofiss. Kolektīvu veido 35 cilvēki, 33 no viņiem ir Igaunijas pilsoņi, kuri noslēguši darba līgumus ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Aģentūra maksā nodokļus valsts budžetā - ikmēneša maksājumi veido gandrīz 30 tūkstošus eiro.
"Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana atzīmēja, ka Sputnik nekur nav saskāries ar tādām grūtībām, kā Igaunijā: tā darbinieki izsaukti nopratināšanai Valsts drošības dienestā, oktobra beigās starptautisko banku grupu filiāles Igaunijā iesaldēja Sputnik Igaunija algas, nodokļu un nomas maksājumus. Izīrētājs vienpusējā kārtībā lauza līgumu par ofisa telpu nomu.
Baltijas valstu varasiestādes regulāri kaitē Krievijas mediju, arī "Rossija segodņa" darbam. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka nepārprotami redzamas šo valstu koordinētu darbību pazīmes un kampaņa ar mērķi diskreditēt Krievijas medijus. Mediju vajāšanas gadījumi Baltijas valstīs, atzīmēja Krievijas ĀM, "uzskatāmi demonstrē, ko patiesībā vērti Viļņas, Rīgas un Tallinas demagoģiskie paziņojumi par uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem."
