13:29 11 Decembris 2017
Tiešraide
Vācijas, Krievijas un ES karogi

Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem

© Sputnik / Сергей Гунеев
Krievijā
Saņemt īso saiti
52

Sankciju ieviešanas rezultātā ES eksports uz Krieviju jau vairāk nekā tris gadus ir sarucis par trešdaļu; kopumā sankcijas izmaksājušas ES valstīm 30 miljardus eiro.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Nesen Vācijas Darba demokrātiskā partija (FDP) nāca klajā ar kritiskiem izteikumiem par Vācijas un Eiropas attiecībām ar Maskavu, raksta laikraksts Die Welt. Raksta tulkojumu publicējis portāls InoSMI.

Liberāļu priekšsēdētājs Kristians Lindners (Christian Lindner) atgādināja par nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju. Nepieciešamas idejas, kas ļaus prezidentam Vladimiram Putinam mainīt savu politiku, nezaudējot seju. Kanclere Angela Merkele (CDU) iepretim stingri iestājas par sankciju stratēģijas saglabāšanu.

Pēc Krimas pussalas aneksijas 2014. gadā ES ir ieviesusi dažādus soda mērus pret Krieviju. Šeit runa ir par pasākumiem, kas vērsti pret atsevišķiem Krievijas pārstāvjiem. Tomēr nopietnāki ir dažādi eksporta aizliegumi precēm kopš 2014. gada, turklāt strīdīgs ir jautājums par to, cik efektīvs patiesībā ir šis embargo.

Vācija cieš zaudējumus

Tagad strīdi varētu pastiprināties. Austrijas Ekonomisko pētījumu institūta (Wifo) analīze konstatēja ekonomiskos zaudējumus, ko cietušas ES dalībvalstis. Eiropas Parlamenta uzdevumā veiktais pētījums rāda, ka, kopumā sankcijas izmaksājušas ES valstīm 30 miljardus eiro.

Pēc Austrijas ekspertu teiktā, ES eksporta apjoms uz Krieviju sarucis no 120 miljardiem eiro 2013. gadā līdz 72 miljardiem eiro pērn. Protams, liela nozīme bija arī naftas cenu lejupslīdei un rubļa vērtības zaudējumiem. Tomēr, saskaņā ar Wifo analīzi, sankcijas veido zaudējumu lielāko daļu.

Visstiprāk no šī kritiena cietusi Vācija, zaudējot 11,1 miljardu eiro, kas ir skaidrojams ar to, ka valsts ieņem vienu no pirmajām vietām ES eksportētāju sarakstā. Tai seko Polija, Lielbritānija un Francija.

Krimā. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Krievijas ekonomika atgūstas

Ideja nostādīt Krieviju smagā ekonomiskā situācijā acīmredzami nedarbojas. Pēc dažām problēmām, ko izraisīja sankciju ieviešana, tās ekonomika atveseļojas. Recesija, iespējams, ir pārvarēta. Pēc biznesa aģentūras Bloomberg analītiķu novērtējuma šogad un nākamgad ekonomika varētu pieaugt par 1,7%.

Jāpiezīmē, ka Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem. Tā vietā, lai koncentrētos uz vadošo valūtu — dolāru, Centrālā banka iepirka zeltu.

Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem, valsts ir uzkrājusi 1716 tonnas zelta, aptuveni par 700 tonnu vairāk nekā pirms krīzes sākšanas attiecībās ar Rietumiem. Zelta un valūtas rezerves acīmredzami veido vairāk nekā 420 miljardus dolāru – par 70 miljardiem vairāk nekā krīzes periodā 2015. gadā.

Pēc temata

EP deputāte: NATO sašķeļ Eiropas Savienību
S&P: Eiropai draud gāzes sadārdzināšanās un piegādes traucējumi
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus
FT uzzināja par iespējamo Eiropas atbildi uz ASV jaunajām sankcijām pret Krieviju

Galvenie temati