RĪGA, 17. septembris — Sputnik. Vācu uzņēmēji vienbalsīgi noraida jauno ASV sankciju likumu, kas tika pieņemts augusta sākumā — par to liecina Krievijas un Vācijas Ārējās tirdzniecības palāta (ĀTP), informē Sputnik Igaunija. Ar aptaujas rezultātiem Maskavā iepazīstināja ĀTP prezidents Rainers Zēle un valdes priekšsēdētājs Matiass Šeps.
Aptaujā piedalījās 193 uzņēmumi, kas strādā Krievijā. Uz jautajumu "Kā jūs vērtējat ASV jaunās pret Krieviju vērstās sankcijas?" 97% atbildēja "negatīvi" vai "drīzāk negatīvi".
Vairāk nekā puse respondentu (52%) paziņoja, ka sankcijas varētu skart šos uzņēmumus. Divas trešdaļās gaida apgrozījuma samazināšanos sankciju rezultātā, 12% uzskata, ka tie samazināsies būtiski. Trešā daļa uzņēmumu līdz šim nav noskaidrojusi, vai sakcijas ietekmēs pašreizējos projektus.
Vācijas bizness nav gatavs atteikties no Krievijas tirgus
"Tas ir sliktās ziņas. Taču ir arī viena laba ziņa. Pat jauno sankciju gaismā Vācijas ekonomika neatsakās no Krievijas tirgus," — teica Matiass Šeps.
Pie tam 75% respondentu plāno saglabāt darbību un investīcijas Krievijā un negatavojas atteikties no agrākajiem plāniem, viņš atzīmēja.
ĀTP parstāvji pavēstīja, ka jau patlaban uzņēmumi informē par investoru piesardzību, atteikšanos no projektiem, paralizējošu nenoteiktību un zemu gatavību riskēt. Sankcijās sliktākais ir tas, ka nav iespējams prognozēt, cik spēcīga būs to ietekme, uzsvēra Šeps.
"Pieņemtās, taču vēl nepielietotās sankcijas karājas pār vācu uzņēmumiem kā Damokla zobens," — viņš piebilda.
Aicina Vācijas valdību aizsargāt biznesu Krievijā
ĀTP aptauja liecina, ka ASV sankcijas kaitēs ne tikai enerģētiskajam sektoram, bet arī visai Vācijas ekonomikai. Tās skars arī mašīnbūvi un celtniecības uzņēmumus, turklāt ne vien koncernus, bet arī vidējos un mazos uzņēmumus. Sankcijas bremzē attīstības projektus, kaitē sadarbībai modernizācijas jautājumos, kā arī padara neiespējamas savienības, piemēram, telpas izveidi no Lisabonas līdz Vladivostokai.
Lielākā daļa aptaujāto uzņēmēju pieprasa federālās valdības un ES reakciju — atbildes pasākumus, ja ES uzņēmumus patiešām skars ASV sankcijas.
"Visa Krievijā strādājošā vācu biznesa vārdā vēršamies pie VFR valdības un Eiropas Komisijas un aicinām spert atbildes soļus ASV sankcijām. Mums nepieciešami konstruktīvi soļi, lai radītu drošus apstākļus gan Vācijas, gan visas Eiropas ekonomikai kopumā — nākotnes kopīgo ekonomisko telpu labā un garantētai Eiropas Savienības energoapgādei," — paziņoja ĀTP prezidents.
Tomēr arī Krievijai jāatturas no tālākām stingrākām sankcijām, savu viedokli pauda Zēle.
ĀTP pārstāv Vācijas uzņēmumu intereses Krievijā un Krievijas kompāniju intereses Vācijā. Tā ir ārējās tirdzniecības palātu starptautiskā tīkla elements. Patlaban ĀTP ir aptuveni 800 uzņēmumi.
