08:58 23 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Krievijā
Saņemt īso saiti
NATO samits Varšavā (31)
277

Krievijas valdība uzskata, ka bataljonu dislokācija Polijā un Baltijas valstīs pārkāpj Krievijas un NATO līgumu, ar kuru tiek ierobežota alianses karaspēka dislokācija pie Krievijas robežām.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. NATO samitā, kas 8.-9. jūlijā notika Varšavā, tika pieņemts lēmums par četru daudznacionālo bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā. Maskava alianses plānus nosauca par "soļiem konfrontācijas virzienā". Pie tam alianses pārstāvji informē, ka bataljoni – kopumā aptuveni trīs vai četri tūkstoši cilvēku – neapdraud Polijas drošību, vēsta portāls InoSMI, atsaucoties uz Krievijas dienestu RFI Francijā.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Informāciju par to, ka 2017. gada sākumā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā parādīsies NATO daudznacionālie bataljoni, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņoja jau jūnija vidū. Bataljonu vadību nodrošinās Lielbritānija, Kanāda, Vācija un ASV. Francija nosūtīs aptuveni 150 karavīrus, taču pati atteicās komandēt vienu no bataljoniem.

Novērotāji atzīmēja, ka bataljonu dislokācija ir simbolisks pasākums: četri bataljoni, kuros būs 600-1000 karavīri, nespēs pretoties potenciālajai agresijai no Krievijas puses. ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess paziņoja, ka teorētiski Krievijas karaspēkiem būs vajadzīgas mazāk nekā trīs dienas, lai nonāktu Tallinā vai Rīgā.

"(Bataljonu dislokācijas) mērķis ir norādīt Krievijai, ka ātra militārā operācija Baltijas valstīs neizdosies," – skaidro franču eksperts, Parīzes Stratēģisko pētījumu fonda vadītājs Kamijs Grans.

Politoloģe, žurnāla "Kontrapunkt" galvenā redaktore Marija Lipmane atzīmēja, ka Krievijai ir plašas iespējas destabilizēt situāciju Polijā un Baltijas valstīs.

"Krievija robežojas ar šīm valstīm. Tur ir lielas krievvalodīgo kopienas, vismaz Latvijā tā ir. Krievijai ir dažādas plašas iespējas radīt nepatikšanas šajās valstīs, ne tikai Krievijas karaspēka iebrukums," – norādīja politoloģe.

"Bija spāņi, atbrauca portugāļi"

Krievijas valdība uzskata, ka bataljonu dislokācija Polijā un Baltijas valstīs pēc rotācijas principa pārkāpj Krievijas un NATO līgumu, ar kuru tiek ierobežota alianses karaspēka dislokācija pie Krievijas robežām.

NATO samitā Varšavā
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Bija, teiksim, spāņi, atbrauca portugāļi. Taču viņi ieradās nākamajā dienā pēc spāņu aizbraukšanas. Kaujas gatavība nemainās," – norādīja Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs.

Pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins jūnija beigās paziņoja, ka NATO "demonstratīvi izriež krūtis, demonstrējot pret Krieviju vērstu noskaņojumu" un sper "reālus soļus konfrontācijas virzienā," turklāt Krieviju cenšas "provocēt uzsākt dārgu un bezperspektīvu bruņošanās karu."

Militārais komentētājs Pāvels Felgenhauers atzīmē, ka NATO bataljonu dislokācijai sekos militārā spēka paplašināšana no Krievijas puses.

"Mēs teiksim, ka mūs tas apdraud, ka tās ir agresīvas darbības. Un mēs dosim adekvātu atbildi. Mēs izvērsīsim trīs divīzijas, atbildot uz šiem četriem bataljoniem," – uzskata Pāvels Felgenhauers.

Pie tam Drošības padomes parstāvji pavēstīja, ka Krievija dos "adekvātu, rezultatīvu un lētu" atbildi uz alianses darbībām Austrumeiropā.

"Kā futbola mačā"

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau vairākkārt ir norādījis, ka NATO mērķis ir konstruktīvs dialogs ar Krieviju, kā arī to, ka alianse nevēlas jaunu auksto karu. Amerikāņu starptautiskās politiskās vēstures universitātes (Parīze) profesors Oļegs Kobcevs atzīmē, ka pašreizējā situācija ir bīstamāka nekā aukstais karš. Viņš norādīja, ka sabiedriskais viedoklis, kā arī pušu skarbie izteicieni neveicina spriedzes mazināšanos.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Pyatakov

"Pēc Otrā pasaules kara diplomāti bija izbiedēti un atkāpās, ja eskalācija auga pārāk strauji. Tagad tā vairs nenotiek. Vairs nav aukstā kara laiku diplomātu, piemēram, (Andreja) Gromiko vai (Henrija) Kisindžera. Pašreizējai paaudzei nav tādas pieredzes. To pašu varētu teikt arī par sabiedrisko viedokli, kas skubina abas puses gluži kā futbola mačā," – atgādināja profesors.

Pēc NATO samita Varšavā, 13. jūlijā Briselē notiks Krievijas un NATO Padomes sēde. Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka tikšanās laikā tiks apspriesta "krīze Ukrainā un ar to saistītā krīze" un Minskas protokolu izpilde. Iepriekšējā Krievijas un NATO Padomes sēde notika aprīlī, tas ir, divus gadus pēc Krima pievienošanās Krievijai un karadarbības sākuma Ukrainā.

"Runa ir par konfrontāciju, par nespēju vienoties, — uzskata Marija Lipmane. – Iepriekšējais Krievijas un NATO sarunu mēģinājums  aprīlī beidzās ar pilnīgu neveiksmi. Puses atzina, ka nespēj ne par ko vienoties. Vienlaikus redzamas bīstamas epizodes: Krievijas lidmašīnu lidojumi amerikāņu kara kuģu tuvumā, militārā spēka paplašināšanās Austrumeiropā, no vienas puses, un Krievijas rietumos – no otras puses. Pie mums sākas kaut kas tāds, ko varam dēvēt par bruņotas spriedzes saasināšanos."

Vienlaikus ASV prezidents Baraks Obama pirms NATO samita paziņoja, ka alianses dalībvalstīm "no jauna jāapstiprina sava apņemšanās ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu – aizsargāt katru NATO sabiedroto. Viņš uzsvēra, ka Rietumiem ir jāpalīdz Ukrainai aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo vienotību un saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā pret Krieviju, kas nepilda vienošanos par pamieru.

Temats:
NATO samits Varšavā (31)

Pēc temata

Vējonis: NATO bataljoni Baltijā nepārkāpj Krievijas un NATO Pamataktu
Ideoloģiskais bezdibenis: NATO piekritēju un pretinieku piketi Rīgā
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās

Galvenie temati