22:03 10 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1276
  • RUB80.2104
Krievijā
Saņemt īso saiti
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)
293

Dmitrijs Medvedevs uzskata: iedzīvotāju iebiedēšana ar drīzu Padomju Savienības atjaunošanos neko labu nesola.

RĪGA, 15.feb. — Sputnik. Baltijas valstu biedēšana ar perspektīvu atgriezties Padomju Savienībā, var beigties bēdīgi, norāda Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā žurnālam Time (pilns tulkojums Krievijas valdības mājaslapā).

Viņš uzskata, ka tas ir viens no Baltijas valstīs izmantotajiem pārvaldes paņēmieniem.

"Tas ir pavisam vienkārši: sak, krievi tūlīt atjaunos Padomju Savienību. Ja jūs to nevēlaties, balsojiet par mūsu partiju. Normāls politiskais paņēmiens, taču tas var beigties bēdīgi," — uzsvēra Krievijas premjers.

Medvedevs norādīja, kādas grūtības radušās Baltijas reģiona politiķu darbā.

"Grūtības rada atsevišķu Ziemeļatlantijas alianses locekļu izturēšanās. Dažus kolēģus no Baltijas valstīm moka pastāvīgas fantoma sāpes, ļaunākajos murgos viņi redz Padomju Savienību, uzbrukumus un nemierus," — teica Medvedevs.

"Mums konfrontācija nav vajadzīga — ne Baltijā, ne Turcijā, ne citviet. Mums ir vajadzīga attīstība. Kā jau zināt, mums ir jārisina problēmas ekonomikā, kam nepieciešami spēki un līdzekļi. Protams, mums ir vajadzīga spēcīga armija un flote. Šo iemeslu dēļ konfrontācija mums nav vajadzīga," — teica Medvedevs.

Krievijas premjerministrs norādīja, ka liela nozīme ir Ziemeļatlantijas alianses vadības vēlmei ietekmēt NATO locekļus, kas provocē konfliktus ar citām valstīm. Tas ir alianses disciplīnas jautājums.

Vēsās attiecības rada bažas

Uzstājoties Minhenes drošības konferencē, Krievijas premjers NATO un Krievijas attiecību kontekstā pieminēja "jaunu auksto karu". Viņš uzsvēra, ka NATO politiskā līnija attiecībā uz Krievijas Federāciju joprojām ir noslēgta. Krievija tiek dēvēta par NATO, Eiropas, Amerikas un citu valstu lielāko apdraudējumu. Rietumu medijos šie vārdi ir radījuši lielu satraukumu. Intervijā Time Medvedevs paskaidroja, ko viņš vēlējies teikt.

"Es nekad neesmu teicis, ka sācies jauns aukstais karš. Es norādīju, ka NATO mudina uzsākt jaunu auksto karu, un šos vārdus varu apstiprināt," — sacīja Krievijas premjers.

"Pirms manis uzstājās mans bijušais kolēģis Stoltenberga kungs, patreizējais NATO ģenerālsekretārs. Ko viņš teica? To, ka Krieviju vajagot ierobežot, kontingentus – palielināt un aizstāvēties pie visām robežām. Kā to lai sauc? Vai tā nav gatavošanās aukstajam karam? Tāda ir realitāte," — viņš piebilda.

Visa uzmanība – austrumu flangā

Kopīgas mācības Ādažu bāzē. Foto no arhīva
© Flickr / Spc. Seth LaCount, Michigan National Guard
Pagājušajā nedēļā Briselē alianses valstu aizsardzības ministri saskaņoja NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā. Alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka konsultācijas par izvērstās militārās klātbūtnes mērogu un sastāvu sāksies pavasarī, un galīgais lēmums tiks pieņemts samitā Varšavā šī gada jūlijā.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs apsveica alianses paplašināšanos austrumu flangā.

Nesen ASV analītiskais centrs Rand Corporation iesniedza pētījumu "Augošie draudi NATO austrumu flangā". Simulējot militārās darbības Baltijas reģionā, eksperti ir secinājuši, ka Krievijas armijai būs vajadzīgas tikai trīs dienas, ieņemtu Rīgu un Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, komentējot Latvijas analītiķu atzinumus, atzīmē, ka NATO klātbūtne reģionā ir obligāts nosacījums, lai novērstu iespējamo iebrukumu Baltijas valstu teritorijā.

Temats:
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)

Pēc temata

Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Aizsargreflekss: Latvijas ĀM ministrs apsveic NATO sabiedroto plānus
Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem

Galvenie temati