07:12 27 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1900
  • RUB90.1153
Latvijā
Saņemt īso saiti
28

Kā notiek represijas mūsdienu Latvijā un ko slēpj aicinājums neārstēt "okupantus", ar ko nācis klajā kāds latviešu autors ar Freibergas pseidonīmu? Lindermans un Gubins apspriež aktuālākās tēmas.

RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Prokuratūra nosūtījusi lūgumu Eiropas Parlamenta lūgumu izskatīt jautājumu par deputāta, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova imunitātes atcelšanu. Tas nepieciešams, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Ģenerālprokuratūrai izvirzīt apsūdzību pret bijušo Rīgas mēru, tagad Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu sakarā ar videonovērošanas iekārtas nelikumīgu glabāšanu.

Atgādināsim, ka iekārta tika atrasta kratīšanas laikā Ušakova kabinetā 2019. gadā lietas izmeklēšanas ietvaros par kukuļošanu uzņēmuma "Rīgas satiksme" transporta iepirkuma procesā.

Pats Ušakovs pēc kratīšanas pastāstīja savā lapā Facebook, ka atrasta paštaisīta ieraksta iekārta, kas vāļājusies uz plauktiem starp suvenīriem un dažādām dāvanām, un, bez šaubām, bija viena no tām. Latvijā tamlīdzīgu iekārtu iegādāšanās, glabāšana un ekspluatācija fiziskām personām ir aizliegta. Tāpēc rodas jautājums – kādu cenu Rīgas eksmērs būs spiests par to samaksāt? Vai EP izdos savu kolēģi Latvijas varasiestādēm?

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājums.

Pazemojošs pants

Lindermans atzīmēja, ka pēdējo gadu statistika liecina: aptuveni 90% EP deputātu izdoti kriminālvajāšanai. Atlikušie 10%, kad lūgums noraidīts, skāra lietas ar izteiktu politisko motīvu. Turklāt gadījumos, kad vajāšana sākās jau pēc EP mandāta saņemšanas, un tas uz Ušakovu neattiecas – viņš burtiski izslīdzēja no Latvijas uz Briseli.

Tāpēc Lindermans uzskata, ka Ušakova izredzes saņemt EP aizstāvību ir ļoti mazas. Ja tas notiks, bijušajam mēram draud ļoti nepatīkams process.

"Protams, ja Ušakovu notiesās, viņam būs sodāmība un ierobežojumi sabiedriski politiskajā darbībā. Tomēr runa pat nav par to. Lieta tāda, ka šis pants viņam, tā sakot, ir komisks, pat pazemojoss. Tas ir signāls, ka Ušakovs var mest pie malas ilūzijas par atgriešanos lielajā politikā. Mēs tevi esam saķēruši, mēs tevi neizlaidīsim, - lūk, kā to var traktēt," paskaidroja Lindermans.

Publicists atzīmēja, ka tādā vajāšanā Rīgas bijušais mērs tomēr šo un to varētu izspiest – politiskā vajāšana var pārvērst viņu par opozīcijas līderi. Taču tas, domājams, notiks, ja viņš atrasīsies Rīgā. Pie tam Ušakova ambīcijas ir pavisam citādas.

Kā Latvijā notiek represijas

Bijušais mērs nebūt nav vienīgā sabiedrībā pazīstamā persona, pie kā ķērusies Latvijas prokuratūra. Pa ādu dabūjis arī "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Līdz ar četrām citām personām viņu tur aizdomās par iespējamu krāpšanos digitālās televīzijas ieviešanā, pareizāk sakot, attiecīgajā iepirkumā. Viņu sagādāto zaudējumu vērtē 7 585 533 miljonu eiro apmērā.

Jāņem vērā, ka lieta nav nekāda jaunā, ar mainīgām sekmēm tā velkas jau 12 gadus, kad "Tet" vēl bija "Lattelecom". Interesanti ir arī tas, ka Gulbis uzskatīja par muļķīgu soli centienus aizliegt Krievijas telekanālu translāciju Latvijā un tā vietā ieteica organizēt godīgas sacensības, seļot latviešu telekanālu satura kvalitāti.

"Man šķiet, senā krimināllieta klusām slāpa nost, tomēr tagad tā reanimēta, lai sodītu cilvēku, kurš nevēlas pūst kopīgajā Krievijai naidīgās ideoloģijas stabulē un pauž racionālu viedokli. Latvijā tas ir visnotaļ izplatīts paņēmiens. Tā alstī īstenojas represijas, cita starpā – arī pret ietekmīgiem cilvēkiem," piezīmēja Lindermans.

Publicists paskaidroja: ja kāds nevēlas piedalīties aukstajā karā pret Krieviju vai vēlas saglabāt puslīdz lnormālas attiecības, pret viņu vienmēr kaut kas nāk gaismā, kaut kas atklājas. Viņu viedoklim neļauj triumfēt pār valdības stingro Krievijai naidīgo pozīciju.

Pie tādām represijām pieskaitāma arī Krievijas pilsoņa Vladimira Norvinda deportācija. Viņa lietā minēts izsūtīšanas iemesls – viņš deportēts atbilstoši kompetentas iestādes – Militārās izlūkošanas un drošības dienesta – viedoklim, un tas ir daudz nopietnāks un slepenāks nekā ierastais Valsts drošības dienests.

Pie tam, Lindermans paskaidroja, ir viens aspekts: ja ārvalstnieku deportē uz likumpārkāpuma pamata vai pēc kaut kādām kļūmēm dokumentos, viņam ir tiesības aizstāvēties tiesā. Taču, ja viņu deportē uz izlūkošanas vai pretizlūkošanas iestādes viedokļa pamata, viņam nav tiesību to pārsūdzēt. Ir vienīgi tiesības pasūdzēties Ģenerālprokuratūrā, bet tā sūdzību vienkārši noraidīs.

Šis punkts neatbilst Eiropas noteikumiem. Latvijas Satversmes tiesa atbalstīja pretrunīgā punkta grozījumus, jo arī tādos gadījumos cilvēkiem jābūt tiesībām uz atklātu sacīkšu procesu. Līdz 1. martam Saeimai ir jāreaģē uz ST lēmumu, un tas palielina Norvinda izredzes, uzskata publicists.

Vienlaikus dzimtenē vajātais pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas zemessargs, Latvijas pilsonis Beness Aijo pastāstīja, ka saņēmis pagaidu patvērumu Krievijā.

Lindermans paskaidroja, ka Aijo saņēmis patvērumu uz gadu. Un viņam būtu vēlams šajā laikā parūpēties par Krievijas pilsonību, jo Krievija savus pilsoņus neizdod. Latvijā Aijo gaida vairākas nopietnas, nepārprotami politiskas apsūdzības, tātad, viņam atgriežoties, cietums būs garantēts.

Nacistu leģionāru gars

Vienlaikus arī epidemioloģiskā situācija valstī kļūst sarežģītāka – inficēto skaita ikdienas pieaugums izskatās skumji. Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslodze par 90%) senioriem (virs 75 gadiem) un hroniski slimajiem var likumīgi atteikt terapiju.

Pēc tam portālā Pietiek.com parādījās kaut kādas Steidzītes Freibergas vēstule. Aiz šī pseidonīma slēpdamies, autors ierosināja "vienkāršu un taisnīgu" pieeju ārstēšanai – "pozitīvo diskrimināciju". Tā nozīmē, ka vispirms jāārstē latvieši, pēc tam – visi pārējie. Un pēdējie "pārējo" rindā ir Latvijā dzīvojošie krievi.

Lindermans paskaidroja: no VM viedokļa, ir situācijas, kad ārsts spiests ņemt vērā principu, kas paredz izglābt pēc iespējas lielāku skaitu slimnieku, tas ir, neveltīt visus spēkus kritiski smagajiem slimniekiem, jo laikā, kamēr viņiem tiks sniegta palīdzība, vidēji smagie pacienti pāries smago slimnieku kategorijā. Taču tas ir katastrofu medicīnas princips.

Cita lieta ir tas, ko iesaka cilvēks ar Freibergas pseidonīmu. Pēc Lindermana domām, to nevar uzņemt nopietni, tomēr tas ir jānovērtē kā rādītājs.

"Kas attiecas uz tās Freibergas izteikumiem, jāsaka, ka tie liecina par to, ka Latvijā atklāti pasltāv nacistisks noskaņojums. Tomēr diezin vai tas attiecas uz mediķiem. Nekad ne ar ko tādu neesmu saskāries. Iespējams, ja pandēmija pievilks skrūves, cilvēki panikā sāks pieprasīt, lai vispirms ārstē latviešus. Tomēr man šķiet, Latvijas valdība tomēr ievēro saprātīgu pieeju, un šīs dāmas viedokli var uzskatīt par marginālu," secināja Lindermans.

Pēc temata

Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Lindermans par Rīgas likteni, ostas problēmām, krievu skolām un stāvokli Baltkrievijā
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Nils Ušakovs

Galvenie temati