RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Kara pensionāru biedrības bijušais vadītājs, 75 gadus vecais Krievijas pilsonis Vladimirs Norvinds 10. oktobrī tika deportēts uz Krieviju.
8. oktobrī Norvinds saņēma IeM lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu un aizliegumu uzturēties valsts teritorijā. Nākamajā dienā policija nogādāja Norvindu "Mucenieku" centrā, kur viņam sākās infarkts.
Robežsargu uzraudzībā Krievijas pilsonis nonāca Stradiņa slimnīcā, bet no turienes – caurlaides punktā "Burački".
Krievijas vēstniecība protestēja sakarā ar Norvinda izraidīšanu. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka izrēķināšanās ar slimu sirmgalvi Rīgā pārkāpj visas pieņemtās morāli ētiskās un humānās normas.
Ko Latvijas varasvīri gribēja teikt ar tādu nehumānu žestu? Vai deportācija ir pielāgota Rīgas atbrīvošanas gadadienai? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.
"Par jums šeit nepriecājas"
Vispirms Lindermans atzīmēja, ka Norvinda deportācijas fakts liecina par galēju necilvēcīgumu un humānisma trūkumu. Pat tad, ja šajā situācijā meklējam kaut kādu politisko zemtekstu, tik un tā nav iespējams iedomāties, ka Norvinds vai viņa vadītā biedrība kaut kādi apdraudējusi valsti.
Tomēr iebraukšana Latvijā Norvindam aizliegta tieši ar tādu ieganstu.
"Man šķiet, tas ir vēstījums Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuru skaits, starp citu, sasniedz apmēram 50 tūkstošus cilvēkus. Tas ir signāls, ka "par jums šeit nepriecājas". Varasiestādes saka: jūs varat te nodzīvot savu mūžu, taču, ja ķersieties pie sabiedriskās darbības, kas mums liksies prokrieviska, mēs jūs izmetīsim laukā vienā rāvienā. Un jūs neko nevarēsiet izdarīt. Acīmredzot, valdībai šķiet, ka krievi Latvijā vispār nedrīkst būt. Kur nu vēl Krievijas pilsoņi. Tātad, ja ir iespēja vai iegansts, kāpēc gan kādu nepadzīt un pie viena iebiedēt visus pārējos," paskaidroja Lindermans.
Vēl vairāk: ja cilvēku ir kurp izsūtīt, viņu var izsūtīt jebkurā brīdī, uzsvēra Lindermans. Taču gadījumā ar Norvindu varasvīri tomēr ir pāršāvuši pār strīpu, uzskata publicists. Ir vairāki aspekti, ko sirmgalvis var izmantot, lai atjaunotu savu statusu.
Stāties pretī visatļautībai
Divi nopietni tiesiskie aspekti – Krievijas un Latvijas starpvaldību vienošanās par Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru sociālo aizsardzību. 2. punkts paredz: ja viņi par savu dzīves vietu pēc pašu gribas izraudzījušies Latviju, viņiem ir tādas tiesības. Vēl vairāk, vienošanos atzīst Latvijas ĀM. Taču diplomāti apgalvo, ka uz Norvindu tā neattiecas, atzīmēja Lindermans.
Viņš uzskata, ka tā ir birokrātiska nianse. Šeit uzmanību pievērš tam, ka vienošanās attiecas tikai uz tiem, kuri dzīvoja Latvijā 1992. gadā, bet Norvinds tolaik Latvijā nedzīvoja. Tomēr viņa dzīves vieta bija reģistrēta LPSR, viņš tur dzīvoja, saņēma nepilsoņa statusu - vienīgo, ko tolaik deva padomju Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem. Tātad Norvinda deportācija ir pārkāpums
Otrs aspekts skar Eiropas tiesisko standartu pārkāpumu, kas attiecas uz ģimenes locekļu šķiršanu, paskaidroja Lindermans. 2018. gadā ES tiesa nolēma: ja no ES valsts tiek deportēts cilvēks, kam nav ES pases, toties ir ciešas ģimenes saiknes ar ES pilsoni, deportētajam ir tiesības apstrīdēt deportāciju.
Norvinda sieva ir Latvijas pilsone. Tātad faktiski šķirta ģimene, iznāk, ka viņa sievu spiež atteikties no Latvijas pilsonības? Ja ar šo tēmu doties uz Eiropas cilvēktiesību tiesu, ļoti ticams, ka Norvinds šajā lietā gūs uzvaru.
"Tomēr es uzskatu, ka tā nav tikai viņa personīgā problēma. Latvijā dzīvo arī citi kara pensionāri un citi KF pilsoņi. Tāpēc nevar ļaut valdībai rīkoties tik patvaļīgi," norādīja Lindermans.
Interesanti ir arī tas, ka Norvinds deportēts Rīgas atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā. Lindermans uzskata, ka tā ir nejaušība. Tomēr, atceroties, cik mierīgi un svinīgi aizritēja 9. maijs Rīgā un kāds kritikas vilnis pēc tam vēlās pār iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. Varētu domāt, ka ar Norvinda deportāciju viņš mēģinājis izlīdzināt savu reputāciju latviešu acīs, piezīmēja publicists.
Trieciens nacionālistiem
Vienlaikus Latvijā trako koronavīruss. Lai to apturētu, valdība spērusi bezprecedenta soli – pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas dienas atceltas 11. un 18. novembra armijas parādes.
"Protams, tas ir trieciens īpaši iesīkstējušu nacionālistu patmīlai. Taču, ņemot vērā epidēmiju, šajā gadījumā nevajadzētu krist sašutumā par visiem valdības soļiem. Nevajag atteikties no maskas, lai arī tās efektivitāte nav pilnīgi pierādīta. Tikpat labi var netīrīt zobus, karavīri – nenēsāt ķiveres," uzskata Lindermans.
Pēc viņa domām, ir jāņem vērā valdības spertie soļi un jāpilda prasības. Galu galā, visi šie ierobežojumi taču nepazemo.
Ko tad var uzskatīt par pazemojumu? Piemēram, izglītības likvidāciju krievu valodā, - ir krievi, ko pazemo, un ir cilvēki, kas no tā gūst labumu.
"Šeit redzams pazemojums, un ir normāli tam pretoties likuma ietvaros, protams. Taču ir bezjēdzīgi dumpoties pret maskām. Lai arī kaut kādi pasākumi šķiet dīvaini, taču es teikšu, ka pasākumi Latvijā vēl nav paši dīvainākie. Francijā, piemēram, ieviesta komandanta stunda, it kā Covid-19 izietu ielās pa naktīm. Latvijā pasākumi ir vairāk vai mazāk pieņemami," paskaidroja publicists.
Tātad koronavīrusa aspektā atliek tikai gaidīt, kamēr gudri cilvēki atradīs problēmas risinājumu.
Ušakovam raidīts signāls no Latvijas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasījusi Ģenerālrokuratūrai izvirzīt apsūdzības kādam cilvēkam par aizliegtas videonovērošanas iekārtas glabāšanu, kas esot maskēta par grāmatu.
Runa ir par paštaisīto ieraksta iekārtu, kas glabājusies bijušā Rīgas mēra, tagadējā EP deputāta Nila Ušakova kabinetā.
Pats Ušakovs atrasto iekārtu nosauca par pakaļdarinājumu no jauno elektronikas mīļotāju pulciņa sērijas, tāpēc tas var skanēt kā joks. Taču Lindermans uzskata, ka viss ir daudz dziļāks un nopietnāks.
"Man šķiet, lai cik nenopietna un šķietami amizanta izskatītos situācija, jāpatur prātā, ka KNAB nodot lietu prokuratūrai. Ja apsūdzība tiks izvirzīta, Ušakovu noteikti tiesās. Pēc tā korupcijas skandāla Rīgas domē gan specdienestos, gan KNAB ir sakrājušās materiālu kaudzes. Ja viņi šajā lietā nopratinās vismaz 200 cilvēkus, kādi 5-8 cilvēki nodos kaut kādas liecības, ko būs iespējams izmantot tiesā. Tas, ka pret viņu nekas nav izvirzīts, nenozīmē, ka pret viņu nekā nav," paskaidroja Lindermans.
Tāpat publicists atzīmēja, ka pieprasījums lietas nodošanai Ģenerālprokuratūrā ir signāls Ušakovam, lai arī vājš. Viņam liek saprast, ka dzirnavas maļ un no šīm knaiblēm viņš ārā netiks. Pat nedomā atgriezties Latvijas politikā, viņam piedraudēja no Latvijas.
"Uzskatu, ka ar Ušakovu arī turpmāk spēlēsies kā kaķis ar peli. Viņam atgādinās, ka policijai ir iespēja iesēdināt viņu aiz restēm," konstatēja publicists.
