Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās

© Sputnik / Sergey MelkonovПаспорт негражданина Латвии
Паспорт негражданина Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijai, kur joprojām dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši nepilsoņu, nav nekādu morālu tiesību iejaukties Baltkrievijas lietās, jo tā neko nezina par demokrātiju, paziņoja sašutis klausītājs radio Baltkom ēterā.

RĪGA, 20. augusts – Sputnik. Radio Baltkom raidījumam "Vakara interaktīvs" piezvanījušais klausītājs pauda sašutumu par to, ka Latvija atļaujas "tikt skaidrībā" Baltkrievijas problēmās, vēsta Mixnews.lv.

Pēc viņa sacītā, Latvijai, kurā dzīvo vairāk nekā 200 tūkstoši nepilsoņu, sākumā ir jātiek skaidrībā ar savām iekšējām problēmām un jānoskaidro pašai, kas ir demokrātija. Un pēc tam jau var mācīt demokrātiju citām valstīm un vēl jo vairāk nosodīt tās.

В Риге прошла акция в поддержку протестующих в Беларуси. - Sputnik Latvija
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

"Mums Latvijā ir cilvēki, kuriem vispār nav balsstiesību. Vairāk nekā 200 tūkstoši nepilsoņu. Par kādām cilvēktiesībām ir runa?" paziņoja sašutušais Latvijas iedzīvotājs.

Atgādināsim, ka trešdien, 19. augustā, premjerministrs Krišjānis Kariņš un Latvijas prezidents Egils Levits apsprieda situāciju Baltkrievijā, kur pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanās izcēlās protestu vilnis.

Pēc tikšanās rezultātiem Levits paziņoja, ka Latvija atbalsta sankciju ieviešanu pret personām, kuras ir atbildīgas par prezidenta vēlēšanu rezultātu sagrozīšanu un protestu apspiešanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka Baltijas valstu un Polijas prezidenti atbalsta baltkrievu tautas prasību par jaunu, taisnīgu vēlēšanu rīkošanu, kuras uzraudzīs starptautiski eksperti.

Arī Kariņš paziņoja par "jaunu, godīgu, atvērtu vēlēšanu" nepieciešamību Baltkrievijā.

Vērts atzīmēt, ka iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvijas ĀM neredz iespēju atzīt opozīcijas kandidātes Svetlanas Tihanovskas uzvaru Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, jo ir saņemti tikai nepierādīti paziņojumi par falsifikācijām.

Eiropas Savienība visu izlēmusi

Tāpat 19. augustā notika Eiropas Savienības Padomes ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda situāciju Baltkrievijā.

Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā

Samita noslēgumā Eiropas Savienības Padomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus, kurus paziņoja Baltkrievijas varasiestādes. Tāpat viņš uzsvēra, ka ES ieviesīs sankcijas pret "ievērojamu skaitu to cilvēku, kas ir atbildīgi par vardarbību republikā un falsifikāciju vēlēšanās". Šajā sarakstā var iekļūt arī pats ievēlētais prezidents Lukašenko.

Atgādināsim, ka Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.

Ziņu lente
0