KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā

© Photo Valsts kanceleja/ State ChancelleryПремьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш
Премьер-министр Латвии Кришьянис Кариньш - Sputnik Latvija
Visiem Latvijas iedzīvotājiem padomju periodā vismaz bija pilnvērtīga PSRS pilsoņu statuss – atšķirībā no mūsdienu situācijas Baltijas republikā, uzsvēra KF ĀM.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa paziņojumi par latviešu diskriminēšanu "padomju okupācijas" laikā netiek apstiprināti ar faktiem un var tikt skatīti tikai un vienīgi "propagandas triku" kontekstā, teikts KF ĀM paziņojumā.

Baltijas republikas valdības vadītājs aizritējušajā nedēļa Latvijas Televīzijas ēterā paziņoja, ka latvieši "lieliski saprot melnādaino amerikāņu neapmierinātību", jo it kā "padomju okupācijas" laikos arī tika pakļauti diskriminācijai.

"Šādi izprātojumi netiek apstiprināti ar faktiem un var tikt skatīti tikai un vienīgi propagandas triku kontekstā, turklāt ne visai augstas kvalitātes. Ir labi zināms, ka padomju periodā no centrālā budžeta tika piešķirti vērā ņemami līdzekļi latviešu valodas un kultūras attīstībai, latvieši bija plaši pārstāvēti varas struktūrās un pat bija valsts augstākās vadības sastāvā, savukārt ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju Latvijas PSR bija viens no augstākajiem Savienībā," atgādināja Krievijas ārpolitikas iestāde.

ĀM atzīmēja, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā periodā bija pilnvērtīga PSRS pilsoņa statuss – par ko "Kariņa kungs, laikam, aizmirsis vai arī nevēlas atcerēties".

Флаг России у здания посольства РФ в Латвии - Sputnik Latvija
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM

"Daudzi no viņiem pat nevarēja iedomāties, ka vienā acumirklī izrādīsies svešā valstī "nepilsoņu" statusā. Tas gan ir tiešs iemesls parunāt par rasismu vai aparteīdu šajā "mūsdienīgajā" Eiropas valstī," nobeigumā sacīja KF ĀM.

Nepilsoņi ir bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas palika valstī, taču kuru senči nedzīvoja republikā līdz 1940. gadam. Latvijas nepilsoņiem ir ierobežotas tiesības – viņi nevar strādāt vairākos amatos, kā arī piedalīties vēlēšanās un referendumos. Lai iegūtu Latvijas pilsonību, viņiem ir jāiziet naturalizācijas procedūra – jānokārto latviešu valodas un vēstures eksāmens.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2019. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 220 491 cilvēks ar nepilsoņa statusu. Tā ir otra lielāka – pēc Latvijas pilsoņiem – iedzīvotāju grupa valstī pēc valstiskās piederības.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала