02:45 27 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1634
  • RUB90.4050
Latvijā
Saņemt īso saiti
28

Tas, kas notiek Baltkrievijā, var tiešā veidā ietekmēt Latvijas drošību un intereses, taču iemeslu panikai aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagaidām neredz.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Situācija Baltkrievijā pašlaik nerada tiešus militāros draudus Latvijai, paziņoja aģentūrai LETA aizsardzības ministrs Artis Pabriks, raksta Tvnet.

Baltkrievijas prezidents uzstājas atbalstītāju priekšā Neatkarības laukumā
© Sputnik / Виктор Толочко

Viņš pateica, ka pēdējo gadu laikā Latvija brīdināja savus sabiedrotos Eiropas Savienībā un NATO par to, ka Baltkrievija ir viena no vājajām vietām uzreiz pēc Ukrainas. Tādēļ Latvijas Aizsardzības ministrija iepriekš izskatīja virkni dažādu situācijas saasinājuma scenāriju Baltkrievijā.

"Ja mēs esam citus brīdinājuši, tad pilnīgi skaidrs, ka visos mūsu plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par Baltkrieviju. Kas attiecas uz Latvijas drošību, tad neviens patlaban neapdraud Latvijas drošību, un mēs esam gatavi jebkuriem scenārijiem, cik gatavi vien varam būt," paziņoja ministrs.

Pēc viņa sacītā, Latvijas prioritāte ir tāda, lai viņai kaimiņos ir demokrātiskas un neatkarīgas valstis.

"Ja Baltkrievija kādu iemeslu pēc zaudē savu neatkarību, tad automātiski tas vājina spēka līdzsvaru. Notiekošais Baltkrievijā var tieši arī skart mūsu pašu drošību un intereses, tomēr patlaban nekādā veidā neceļam paniku," paskaidroja Pabriks.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi patrulēja Latvijas un Baltkrievijas robežā no 30. marta līdz 9. jūlijam, lai palīdzētu robežsargiem ierobežojumu periodā saistībā ar Covid-19.

Esošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš paziņoja, ka republikā "parādījušies ārējas iejaukšanās elementi", un pastāstīja, ka NATO bruņotais kontingents "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos nosauca Baltkrievijas prezidenta vārdus par "murgiem".

Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, sākās masveida protestu akcijas.

Pirmajās dienās tās apspieda kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. 13. un 14. augusta protesta akcijas lielākoties bija mierīgas. Tā, 14. augustā notika vairāku tūkstošu dalībnieku protesta akcija pie Valdības nama Minskā, kur tostarp atrodas arī Baltkrievijas CVK.

Manifestanti pieprasīja pārskaitīt balsis aizritējušajās vēlēšanās un Lukašenko demisiju, iztika bez aizturēšanām.

Saskaņā ar Baltkrievijas IeM, masveida nekārtību rezultātā no 9. līdz 13. augustam cieta 121 milicijas darbinieks, izmeklēšanas iestādes ierosināja vairāk nekā 90 krimināllietu. Tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši nesankcionēto akciju dalībnieku. Viens protestētājs, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā.

Pagājušajā nedēļā trīs Baltijas valstu vadītāji piedāvāja savu starpniecību situācijas noregulēšanai Baltkrievijā, aicinot Lukašenko uzsākt dialogu ar tautu. Latvija, Lietuva un Igaunija atbalstīja ES sankciju ieviešanu pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām.

Pēc temata

Latvijas ĀM izsauca pie sevis Baltkrievijas vēstnieku aizturēto Latvijas piederīgo dēļ
Latvija lūdz IIHF atrast citu valsti Baltkrievijas vietā savstarpējai PČ 2021 rīkošanai
Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas
Baltkrievu robežsargi nav ielaiduši valstī provokatorus no Latvijas
Tagi:
Baltkrievija, Artis Pabriks

Galvenie temati