RĪGA, 18. augusts – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par liekulību Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu Eiropas Savienībai atbalstīt mierīgās manifestācijas Baltkrievijā. "Kad tad viņš palūgs Eiropas Savienību turpināt mobilizāciju kopā ar simtiem tūkstošiem "dzelteno vestu", kuri mierīgās manifestācijās cīnās par savu tiesību, brīvību un suverenitātes cieņas ievērošanu?" pavaicāja Zaharova.
Rietumi attiecībā uz Baltkrieviju spēlē savu ierasto partiju, atzīmēja radio Sputnik ēterā Krievijas Tautu draudzības universitātes Stratēģisko pētījumu un prognožu institūta direktora vietnieks, politisko zinātņu kandidāts Pāvels Feldmans.
"Sākumā Rietumos svārstījās – stratēģiski Baltkrievija tiem ir mazāk svarīga, nekā Ukraina. Taču pakāpeniski Polija, Francija pulcē vienotu "antilukašenko" fronti, un jautājums ir par to, ar kādu instrumentu palīdzību viņi izrādīs spiedienu uz oficiālo Minsku," paziņoja Feldmans.
Politologs uzsvēra, ka Lukašenko tagad Rietumiem ir netīkams politiķis.
"Skaidrs, ka būs personīgas sankcijas pret viņu un viņa tuvāko biedru loku. Tas var nospēlēt izšķirošo lomu, jo Lukašenko biedri, nobīstoties no aktīvu zaudēšanas Rietumos, var ieslēgt atpakaļgaitu un atstāt viņu lepnā vientulībā pret opozīciju," paskaidroja Feldmans.
Turklāt pēc eksperta sacītā ASV šobrīd ir aizņemtas ar savām iekšējām lietām un pārsteidzoši vienaldzīgi izturas pret notikumiem Baltkrievijā.
"Nav jau tā, ka Vašingtonai nav savas pozīcijas – tā jau ierasti ir protestētāju pusē. Taču tai pašā laikā ASV elites neslikti veica biznesu ar Lukašenko, un bija noteiktas perspektīvas. Tādēļ Amerika saglabās neitralitāti," piebilda Feldmans.
Masveida opozīcijas protesta akcijas sākās Baltkrievijā 9. augusta, pēc prezidenta vēlēšanām. Saskaņā ar CVK datiem, vēlēšanās uzvarēja esošais valsts vadītājs, iegūstot 80,1% balsu. Pirmajās dienās akcijas nežēlīgi apspieda kārtības sargi, pēc tam viņi pārstāja izdzenāt mītiņus. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM ziņām, pirmajās dienās tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku.
Saskaņā ar republikas Izmeklēšanas komitejas informāciju, vairāk nekā 600 cilvēku vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu gūšanu aizturēšanas laikā. Zināms, ka viens protestētājs gājis bojā, cietuši vairāk nekā 120 kārtības iestāžu darbinieki.
