17:50 29 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB91.8152
Latvijā
Saņemt īso saiti
47

Kamēr politiķi lielās, ka Latvijai izdevies panākt ES lauksaimniecības dotāciju palielinājumu, zemnieki sūdzas, ka beigās saimniecības var saņemt pat mazāk, nekā agrāk; kā arī atbalsta piešķiršanas nosacījumi izraisa jautājumus.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Lai arī kopējajam tiešo maksājumu apjomam Latvijas zemniekiem nākamajā ES budžeta plānošanas periodā jāpieaug par 40%, saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem, zemnieki, visticamāk, saņems pat mazāk, nekā līdz šim, raksta Neatkarīgā

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienības brīža starpība tiešajos maksājumos starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm turpina būt viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Sākumā jaunajām valstīm maksāja tikai 55% no vidējā ES līmeņa un solīja pakāpeniski palielināt šo apjomu. Taču arī šodien, pēc 16 gadiem kopš iestāšanās ES, Latvijas zemnieki joprojām saņem krietni mazāku atbalstu, nekā veco Eiropas valstu zemnieki, un, patiesībā, saņem vismazāk ES vidū.

Teorētiski naudas būs vairāk

Zemnieki cerēja, ka jaunajā plānošanas periodā šī diskriminācija dažādu valstu lauksaimniecības atbalsta jomā tiks izbeigta. Pēc ES samita jūlija otrajā pusē Krišjānis Kariņš ar prieku paziņoja, ka panākta bezprecedenta vienošanās par ES daudzgadu budžetu un Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fondu, kura nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanā tika ieguldīti 10 miljardi eiro.

"Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikā, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panāktais tiešmaksājumu kopapjoma pieaugums Latvijai par 40%. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē," pastāstīja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Zemkopības ministrijā paskaidroja, ka no 2022. gada Latvijas zemnieki varēs saņemt 200 eiro par hektāru tiešo maksājumu veidā, savukārt līdz 2027. gadam šī summa pieaugs līdz 215 eiro par hektāru, tātad 82% no ES vidējā. Šobrīd Latvijas zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, jeb 75% no vidējā Eiropas līmeņa.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nav pilnībā gandarīts ar Eiropas Savienības Padomes lēmumu.

"Nenoliedzami šāda svarīga lēmuma pieņemšana ir panākums, vienlaikus gan diemžēl secināms, ka vēl joprojām Latvija, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, būs to valstu vidū, kas saņems zemākos tiešmaksājumus lauksaimnieku atbalstam," paziņoja Gerhards.

Atbalsts būs niecīgs?

Biedrības "Zemnieku Saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka kopējā tiešo maksājumu pakete nākamajā plānošanas periodā būs par 600 miljoniem lielāka, ja salīdzina ar esošo.

"Lai arī pieaugums pret pašreizējo periodu ir būtisks, tas vēl aizvien nenodrošinās mūsu lauksaimniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus kopīgajā Eiropas tirgū. Lai arī naudas būs vairāk, nosacījumi, kas jāpilda lauksaimniekiem, nesegs naudas palielinājumu," pārliecināta Dzelzkalēja-Burmistre.

Saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem, zemnieku saimniecības nevarēs saņemt 200 eiro par hektāru tiešo maksājumu veidā. Pirmkārt, šie līdzekļi tika aprēķināti uz 2016. gada datu bāzes, kad references platība bija 1,695 miljoni hektāru, bet tagad tā ir pieaugusi līdz 1,768 miljoniem hektāru, jeb par 4% vairāk. Tādēļ kopējo līdzekļu apjomu nāksies dalīt uz lielāku hektāru skaitu.

Otrkārt, saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem, daļa šo līdzekļu ir jārezervē īpašam mazo saimniecību atbalstam, kā arī tiem, kas uzsāk lauksaimniecības ražošanu, un ar ražošanu saistīto nozaru atbalstam.

Treškārt, atbalsta saņemšanas kritēriji tika pastiprināti.

Šobrīd tiešie maksājumi sastāv no divām daļām: vienotā platības maksājuma un zaļināšanas prasībām, kuras sevī ietver augu kultūru dažādības uzturēšanu un 5% platības neizmantošanu lauksaimniecības vajadzībām. Dotajā brīdī zemnieks Latvijā saņem 85 eiro platības maksājuma veidā un 48 eiro par zaļināšanu, tātad kopā aptuveni 133 eiro par hektāru. Savukārt nākamajā plānošanas periodā abas šis komponentes zemniekiem būs obligātas, un papildu maksājumu par tiem vairs nebūs. Tādēļ, saskaņā ar "Zemnieku Saeimas" aprēķiniem uz Zemkopības ministrijas sniegto datu pamata, to pašu nosacījumu izpildes gadījumā, kādi iepriekš, nākamajā plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņems labākajā gadījumā 100-105 eiro par hektāru.

"Tātad uz hektāru maksājuma samazinājums, strādājot tieši tāpat kā līdz šim, būtu aptuveni 25%. Tikai nelielai daļai no lauksaimniekiem par īpašiem ar vidi saistītiem pasākumiem būs iespēja papildus saņemt 20‒30 eiro par hektāru," secina Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas gadījumā ES prasība samazināt attiecību 20:80 (20% zemnieku saņem 80% maksājumu) ir neloģiska. Pēc 90. gadu sākuma zemes reformas ir izveidojusies tāda situācija, ka Latvijā ir ļoti daudz zemnieku saimniecību ar nelielu platību. Rezultātā, Latvijas gadījumā 20% saimniecību kategorijā, kuras skaitās lielas, iekļūst zemnieki, kuriem pieder zemesgabali virs 30 hektāriem.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Latvijai būs papildus jāpiešķir vairāk nekā 200 miljonus eiro īpašajam mazo zemesgabalu īpašnieku atbalstam, nepieprasto nekādu lauksaimniecības ražošanu. Tādēļ resursi, kurus valstij jāiegulda konkurētspējas celšanai un pievienotās vērtības izveidošanai, tiks iztērēti sociālajam atbalstam.

"Vienu vārdu sakot, nevis dosim makšķeres, bet kārtējo reizi izdalīsim zivis!" teic Dzelzkalēja-Burmistre.

Sistēmas trūkumi

Ar iespējamo tiešo maksājumu sadalījumu ir neapmierināti arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijā.

"Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums ‒ diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības," paziņoja asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Vērtējot jaunos tiešo maksājumu nosacījumus, viņš atzīmēja, ka visvairāk tiks stimulēta graudkopju konkurence, kas ir netaisnīgi attiecībā pret citiem zemniekiem.

Lai arī Eiropas Komisija nosaka iztērēt 40% lauksaimniecības subsīdiju ekoloģiskās un klimatiskās krīzes novēršanai, Norkārklis uzskata, ka Zemkopības ministrijas izstrādāto tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs šādai pieejai ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kurš patiesībā neparedz pesticīdu un sintētisko minerālmēslojumu samazinājumu.

"Ja aplūko tikai vienu pozīciju ‒ ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzētā piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni ‒ bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās," pastāstīja Norkārklis.

Pēc temata

Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Trīs kastes ar sapuvušām, viena normāla: nav kas lasa zemenes
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Ne mīlas, ne laimes. Pirms 80 gadiem Baltija iestājās PSRS

Galvenie temati