22:53 06 Augusts 2020
Tiešraide
  • USD1.1843
  • RUB86.9321
Latvijā
Saņemt īso saiti
23

Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji vērsās Kultūras ministrijā ar piedāvājumu ieviest minimālas kvotas Latvijā radītai mūzikai, kura skan vietējās radiostacijās.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nav izslēgts, ka drīzumā un priekšvēlēšanu laikā koalīcijas politiķi – pēc uzvarām pār televīziju, kura translēja krievu valodā – ķersies klāt arī radio. Kultūras ministrijai iesniegts piedāvājums likt visām vietējām radiostacijām ievērot ēterā "valodas muzikālo kvotu" – ne mazāk par 40% kompozīciju jābūt iznākušām Latvijā.

Idejas autori, kura jau ir iesniegta izskatīšanai ministrijā, ir "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports". Iniciatori rosina ieviest visos valsts radiokanālos minimālās kvotas vietējās (lasi – latviešu valodā) mūzikas skanēšanai, lai "samazinātu nozares zaudējumus no Covid-19 krīzes sekām".

Biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke paziņoja, ka ne mazāk par 40% visu programmu (un fonogrammu), kuras skan visās Latvijas radiostacijās, varētu būt izpildītas latviešu valodā vai arī būt produkti, kurus izlaiduši vietējie radošie kolektīvi.

Biedrības pārstāvji norādīja vēstulē, ka, izvērtējot datus par fonogrammu skanēšanu Latvijas komerciālajās radiostacijās, var izdarīt secinājumu, ka vietējiem mūziķiem nav iespēju būt sadzirdētiem dzimtajā valstī. Tādējādi, viņiem zūd motivācija veidot jaunus intelektuālos produktus un radoši darboties. Viņi zaudē iespēju pārdot savus albumus, saņemt atlīdzību par autortiesībām. "Līdz ar to samazinās finanšu resursi jaunu, kvalitatīvu mūzikas ierakstu radīšanai, bet ētera vide tiek aizpildīta ar ārvalstīs radītām, producētām un ierakstītām fonogrammām un tas nepārprotami ir drauds ne tikai Latvijas kultūrai, bet arī Latvijas identitātei," norāda vēstules autori.

Taču, kā norāda "Latvijas Mūzikas attīstības biedrībā/Latvijas Mūzikas eksportā", obligātās latviešu mūzikas daļas ieviešana radio nenozīmē, ka klausītājiem tiks samazināta piekļuve starptautiskajam saturam. Pēc biedrības pārstāvju domām, ārzemju mūziku iespējams klausīties "ar mūsdienu mediju resursu palīdzību", kā arī organizētajos starptautiskajos koncertos.

Runājot par raidīšanas valodu, biedrības pārstāvji norādīja: "Ņemot vērā, ka Latvijā dziesmas tiek izpildītas un ierakstītas ne tikai latviski, bet arī krievu, angļu, franču un citās valodās, un Latvijā ir radīts liels apjoms instrumentālās mūzikas, tad valodas ierobežojums šajā situācijā nebūtu uzskatāms par argumentu konkurences vai citiem tiesību ierobežojumiem." Vēstulē ir arī atsauce uz Igaunijas pieredzi, piemēram, kad radio raidīšanas licencē tika iekļauta prasība veltīt igauņu mūziķiem ne mazāk par 25% ētera laika, kurš tiek izmantots mūzikas skanēšanai. Idejas autori atsaucas uz "mūzikas kvotu" sistēmu, kuras ir ieviestas Kanādā un Francijā.

Piedāvājums par mūzikas kvotu ieviešanu radio izraisīja jautājumus saistīto nozaru pārstāvjiem. Tā, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa paziņoja, ka šādu kvotu iespējamā parādīšanās samazinās radiostaciju daudzveidību un draud ar auditorijas aiziešanu uz citiem formātiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latviju nedrīkst salīdzināt ar Kanādas un Francijas tirgu, ņemot vērā valstu lieluma starpību, atšķirības klausītāju skaitā un, visbeidzot, to, ka šīs prasības tika ieviestas Kanādā 1971. gadā, bet Francijā – 1986. gadā. Toreiz vēl neeksistēja nekāda "digitālā mūzika". Kvotas novedīs pie tā, ka esošā radiostaciju auditorija izvēlēsies citas platformas, lai klausītos mūziku. Tas tikai un vienīgi pasliktinās situāciju nozarē.

Reklāmas asociācijas vadītāja atzīmēja: kvotu sistēma darbojas arī Ukrainā. Taču tas ir pavisam cita izmēra reklāmas un mediju tirgus, cita lieluma auditorija. Tāpat Ukrainā bija problēmas ar kvotu ieviešanu. Ja padomā Latvijas kontekstā, tad kādā veidā šo sistēmu var ieviest radiostacijas, kurām izsniegta atļauja raidīt krievu valodā, uzdod jautājumu viņa.

Liepiņa aicināja ņemt vērā arī tiesisko aspektu. Šobrīd radiostacijas strādā atbilstoši izsniegtajām licencēm, kuru pamatā ir gan programma, gan biznesa plāns: "Nebūtu korekti mainīt spēles noteikumu, ja radiostacija saņēmusi licenci uz sava formāta pamata. Tāpat nav skaidrs, kas var dzēst iespējamos zaudējumus, kuri radīsies radiostacijām." Jautājums par valsts valodas saglabāšanu, protams, ir svarīgs, taču to, pēc Liepiņas domām, labāk būtu risināt sabiedriskajos kanālos.

Nobeigumā, komentējot iespējamo kvotu ieviešanu, Baiba Liepiņa salīdzināja tās ar pienākumu, kuru varētu "uzkārt" visiem pārtikas veikaliem: lai viņu sortiments sastāvētu ne mazāk kā par 40% no vietējās produkcijas. " Esmu skeptiska par šādu kvotu ieviešanu. Tendence ir tāda, ka klausītājs var veidot tādu saturu, kādu viņš vēlas un piespiest viņu klausīties to, ko citi uzskata par pareizu, nebūs risinājums," paziņoja viņa.

Reklāmas asociācijas argumenti skan loģiski, taču te jāatceras pēdējo nedēļu un mēnešu notikumi mediju tirgū Latvijā. Pārtraukts Pirmā Baltijas kanāla (lielākā krievvalodīgā privātā kanāla) ziņu dienesta darbs, plānots slēgt sabiedrisko telekanālu LTV7. No kabeļtelevīzijas pamata paketēm izslēgti Krievijas telekanāli. Tādēļ, nav izslēgts, ka tagad, vēlēšanu priekšvakarā, politiķi ķersies klāt arī radiostacijām. Tās arī pakļaujas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Taču sekas tirgū un uzņēmējiem, izskatās, īpaši neuztrauc ierēdņus.

Pēc temata

Latvijā zina, kā izreklamēt krievu medijus: eksperts par valodu kvotu ieviešanu TV
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Tagi:
radio, mūzika, latviešu valoda

Galvenie temati