RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Kārtējā traģikomiskajā stāstā, kuru piedzīvoja viņa paziņa, Facebook padalījās Latvijas žurnālists Sandris Točs. Viņš publicēja vēstules ekrānbildi, kas tika saņemta no SEB bankas, kur kādai Maritai tiek lūgts atsūtīt bankai skaidrojumu par diviem izejošajiem maksājumiem (katrs 20 eiro apmērā) ar maksājuma mērķi – Kuba (Cuba). Izrādījās, ka sieviete pārskaitīja naudu par kubiešu ruma iegādi.
Atsaucoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 28. panta pirmo daļu ("klienta izpētei nepieciešamās patiesās informācijas sniegšana" – red. piez.), bankas pārstāvji pieprasa klientei līdz 1. jūlijam sniegt skaidrojumu dokumentu vai informācijas veidā.
"Ar mūsu valsti ir cauri, ja šādi turpinās. raksta paziņa šokā, ka tiek prasīts paskaidrojums par 20 eiro (!!!) pārskaitījumu. Varbūt sistēmai aizdomīgs ir licies mērķis Cuba? Nu bet 20 eiro!? Kas var būt nopietns pa 20 eiro!! Es tiešām nezinu, kas šo sistēmu ir radījis - mūsu pašu cilvēku stulbums, iztapība un paranoiskās kontroles tieksme? Vai tā ir uzlikta Latvijai, lai mūs iznīcinātu? Šādā sistēmā cilvēks nevar ne elpot, ne dzīvot, ne par kādu privātumu nav runa. Ja tu nevari nopirkt pudeli Cuba ruma bez bailēm, ka tevi nesāk čakarēt tava banka!!! Tā nav sistēma, kurā gribas dzīvot - tā ir sistēma, no kuras gribas aizmukt!
Latvijas tautas griba, ka mums ir tāda sistēma, kas mūs drāž? Jeb šī arī ir tā no augšas nolaistā “jaunā normalitāte”?? Totalitārisms un diktatūra patiesībā - cilvēka brīvības un privātās dzīves beigas! Kas visu šo sviestu ir radījis un ieviesis? Mūsu valsts? Mūsu valstij pavēlēja? Zviedru akcionāri sajukuši prātā? Bankas mākslīgais intelekts nojūdzies? Jeb tas tagad ir normāli? Un jums visiem arī liekas, ka normāli?" viņam raksturīgā emocionālā garā aprakstīja bankas vēstules ekrānbildi Sandris Točs.
Daudzi Facebook lietotāji piekrita žurnālista uztraukumam attiecībā uz notiekošo.
"Tas tikai apliecina, ka nekad nedrīkst likvidēt skaidro naudu!" raksta tūrisma nozares eksperts Aivars Mackevics.
"Šie debīlismi ik uz soļa ir iemesls, kāpēc man nav kontu LV bankās jau kādus 10 gadus. Un visi pazemojumi, kā tiek veidota attieksme pret cilvēkiem kopā, ir iemesls, kāpēc kādu laiku jau arī pats neatrodos Latvijā," paudis Nils.
"VIDam 20 eiro vairāk interesē, kā offšoru miljardi. Bravo!" sarkastiski komentē Roberts.
Citi lietotāji atcerējās savus stāstus ar Latvijas bankām, kuras dažkārt līdz absurdam pārspīlē ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.
"Man vienmēr Swedbank prasa paskaidrojumus, kad pārsūtu naudu uz Krieviju. Arī nelielas summas, bet nu taču Krievija!!! Vai vai," ziņo Katerina Onucina.
"Es skaidroju Luminor 10 EUR no Vācijas," atceras Natālija.
"Roc dziļāk. Šis apliecina, ka bankās, kuras šādi reaģē uz 20€ pārskaitījumu ar bankai nesaprotamu pārskaitījuma mērķi, ir totāla neizpratne par AML procedūrām, piemērošanas būtību, konkrētais bankas darbinieks vai AML struktūrvienības vadītājs nav pie pilna prāta. Varētu savākt dažus simtus šādu gadījumu un uztaisīt pētījumu par šo fenomenu. Varbūt Bojāram pamet ideju?" rekomendē Maris Skudra.
Taču zinoši komentētāji iebilda, ka maksājuma mērķis bankas transakcijās jau sen nav joka lieta, savukārt Kuba kā valsts atrodas AML sarakstā, un maksājumi ar to vispār ir teju aizliegti.
"Varu apstiprināt, ka tā patiešām notiek. Tūrisma braucienam uz Kubu maksājot arī tika iesaldēti līdzekļi līdz apstākļu noskaidrošanai," stāsta Valdis Vitoliņš.
"Algoritms vienkārši reaģēja uz Cuba, kas kā valsts ir iekļauta sazinkādā AML sarakstā... Arī pieprasītā atbilde ir automātisks šitposts. Viens zvans uz banku, un problēma atrisināta. Cita lieta, ka, viennozīmīgi vajag pāriet uz maksājumu sistēmām," atzīmē Gatis.
"Maksājuma uzdevums ir tomēr oficiāls dokuments, kurā tomēr maksājuma mērķī jānorāda, par ko tiek veikts maksājums. Darba devējs taču arī, izmaksājot algu, norāda "alga par to un to mēnesi" nevis, piem., "sīkajam pirdelim par diršanos". Vai atkal, veicot maksājumu kādam komersantam, norādām rēķina datumu un numuru nevis, piem., "par sūdīgiem telefona sakariem". Kur ir problēma norādīt normālu, sakarīgu maksājuma mērķi vai, šinī gadījumā, sniegt atbildi uz jautājumu?" atbildēja publikācijas autoram Jānis Alkšers.
Atgādināsim, ka Moneyval komisijas eksperti publiskoja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā 2018. gadā un norādīja uz to, ka, ja valsts nelabosies, tad nonāks "pelēkajā sarakstā", kas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs tās ekonomiku. Latvijai tika ieviests pastiprinātas kontroles režīms, jo tā saņēma zemus vērtējumus virknē šīs nozares kritēriju.
Tostarp Moneyval speciālisti nolēma, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir maz efektīvas jautājumos, kas saistīti ar patiesā labuma guvēju noteikšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanu.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš 2019. gada februārī apsolīja labot valsts reputāciju un uzsākt finanšu sektora kapitālremontu.
Šā gada februārī Naudas atmazgāšanas apkarošanas finanšu pasākumu izstrādes grupa (FATF) nolēma neiekļaut Latviju "pelēkajā sarakstā", atzīstot, ka valstij izdodas apkarot naudas atmazgāšanu.
Tiesa, gada laikā Latvijas bankas pazaudēja pusi peļņas, savukārt plānus izveidot Rīgā finanšu centru nācās aprakt zemē.
Banku attīrīšanas rezultātā cieš arī citas nozares, piemēram, tranzīta bizness, taču uzraugošās iestādes liek banku sistēmas caurspīdīgumu augstāk par klientu interesēm.
