18:45 22 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1821
  • RUB90.8256
Latvijā
Saņemt īso saiti
55

Pat divus gadus pēc incidenta ar radioaktīvajiem pelniem kādā katlumājā Rīgā, Latvijā vēl joprojām nav normatīvu, kuri ierobežotu koksnes degvielas pieļaujamo izstarojumu.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Rādijs, kas nelielā daudzumā tika atrasts sadzīves atkritumos Getliņu poligonā, jau iecementēts speciālā formā un nogādāts radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons".

Tomēr daudz bīstamāks ir cits potenciāls atkritumu avots, raksta Neatkarīgā. Izrādās, Latvijā nav normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats nekontrolē, viņš riskē saskarties ar Černobiļas katastrofas mantojumu.

Radioaktīvie atkritumi

Maija beigās sabiedrības interesi par radiāciju saviļņoja maza pudelīte, kas lika ieslēgties detektoram Getliņu vārtos iebūvētajā monitoringa iekārtā. Speciālisti konstatēja, ka atkritumos atrodas neliela stikla pudelīte ar kristālisku vielu, kas satur rādija izotopu 226Ra. Priekšmets bija izmests sadzīves atkritumos Dārzciema vai Pļavnieku rajonā.

Kodoldegviela, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Соломонов

Uz Valsts vides dienesta publisko aicinājumu tā īpašnieks neatsaucās, tāpēc par priekšmeta izcelsmi atliek tikai minēt. Tomēr tas nav Černobiļas AES mantojums – tur bija citi izotopi. Kopā ar pudelīti bija atrasta neaizpildīta veidlapiņa ar nosūtījumu juvelierim kausētājam. Iespējams, tā ir kāda juveliera darbā nepieciešama viela, taču tālākas izmeklēšanas nebūs. Iespējams, kāds sarīkoja mājās ģenerālu tīrīšanu un nevajadzīgo atradumu izmeta atkritumos. Tomēr tādi priekšmeti sadzīves atkritumos pagadās reti.

Taču pastāv kāda cita plaši lietota substance, kurā radiācija patiešām ir sastopama, tomēr tās pārbaude nav obligāta. Latvijā nav izstrādātas normas par to, cik liels radiācijas piesārņojums drīkst būt šķeldā. Valstī ir neskaitāmas katlumājas, un pārsvarā tajās nav radiācijas mērierīču. Tomēr šķelda no Ukrainas un Baltkrievijas, kas ir lētāka nekā pašu mājās saražotā, var saturēt paaugstinātu starojumu no Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986. gadā.

Radioaktīvie pelni "Rīgas siltumā"

Tāds gadījums konstatēts 2018. gadā uzņēmumā "Rīgas siltums". Rudens lietavu un plūdu seku dēļ bija apgrūtinātas vietējās šķeldas piegādes. Uzņēmums iegādājās importētu kurināmo, un tā pelnos tika konstatēts paaugstināts starojums. Pēc tam uzņēmums uzstādīja vārtus radiācijas mērīšanai šķeldā un pelnos. Kurināmā iepirkumos ierakstīja prasību, ka starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu, kas atbilst normālajam fonam vidē.

Medijos izskanēja izplatīta informācija, ka "Rīgas siltuma" katlumājās radioaktīva šķelda dedzināta vēl pusotru gadu garumā pēc šī notikuma, taču uzņēmums to kategoriski noliedz.

"Izskatās, kāds mums grib kaitēt," skaidroja valdes loceklis Raivis Elliņš.

Viņš apstiprināja, ka šķeldas piegādātājs ir tas pats, kurš pirms diviem gadiem bija atvedis piesārņoto kravu ‒ SIA "R Grupa", taču nekas tāds vairs nav atkārtojies, un nebūtu arī iespējams, jo radiācijas līmenis tiek kontrolēts gan Ziepniekkalnā, gan pārējās siltumcentrālēs. Darbiniekiem piešķirti dozimetri, pelni, kuros dabiskais starojuma fons ir augstāks, tiek izvesti uz Getliņiem, bet pašlaik tiekot pētīta Lietuvas prakse - tur pelnus no kurtuvēm izmanto ceļu būvē un koncentrētais starojums tiek izkliedēts.

Normatīvu nav

Patlaban "Rīgas siltums" plāno jaunu šķeldas iepirkumu – lielāko savā vēsturē. Prasība nepārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu nolikumā tajā iestrādāta. Taču citviet Latvijā - mazajās katlumājās par kaut kādu starojumu neviens neuztraucas, un šķeldas kravas no Baltkrievijas vai Ukrainas nav aizliegtas.

Pat pēc incidenta "Rīgas siltumā" 2018. gadā valstī joprojām nav izstrādāti normatīvi par pieļaujamo starojumu kurināmajā koksnē. Pastāv limits radiācijai atkritumos - tie ir 1000 bekereli uz kilogramu, tātad arī pelnos koncentrācija nedrīkst būt lielāka.

Tomēr radiācijai šķeldā ierobežojumu nav. Tātad, ja robežsargi tādu kravu ielaiž Latvijā, pircējs atradīsies, jo tā ir lētāka. Valsts vides dienests paskaidroja, ka uz valsts robežas radiācijas monitorings tiek nodrošināts kravām, izmantojot radiācijas vārtus un pārnēsājamās mēriekārtas, bet nelielu radioaktivitāti šķeldā konstatēt nevar.

Sarežģītā stāvoklī ir pašvaldības, jo iepirkumu konkursos galvenais noteikums ir cena, bet normu, kas aizliegtu pirkt šķeldu ar augstu starojuma līmeni, nav.

Radiācijas problēma ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņā. Ministra padomniece Agnese Vārpiņa apstiprināja, ka resoram ir zināms: atbilstoša regulējuma nav, tāpēc rit darbs pie tā.

Pēc temata

Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Ogles pievīlušas: kravu apgrozījums Latvijas ostās joprojām krītas
"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs
Tagi:
atkritumi, Latvija, radiācija

Galvenie temati