17:03 27 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
88

Spēcīgas lietusgāzes var izskalot karsta tukšumus ne tikai zem ielām, bet arī zem Rīgas ēku fundamentiem.

RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Iegruvumi Rīgā notiek klimatisko apstākļu un ģeoloģisko īpatnību dēļ, apgalvo radio Baltkom ēterā zinātnieks, jūras ģeologs, ekstremālo dabas situāciju modelēšanas speciālists Konstantīns Ranks.

Pēdējo trīs nedēļu laikā trīs mašīnas galvaspilsētā iegruvušas zemē: Ģertrūdes ielā, Ēbeļmuižas ielā un Zalves ielā. Rīgas domes pārstāvji apgalvo, ka visā vainojamas lietusgāzes un bojātās notekcaurules.

Pēc Ranka domām, šādi negadījumi ar laiku Latvijas galvaspilsētā notiks arvien biežāk.

"Rīga stāv uz smiltīm, mēs visi to zinām. Ūdens izskalojis smiltis. Acīmredzot saplīsa caurule. Bruģakmens vēl kādu laiku var turēt uz bloku saķeres rēķina. Taču te nobrauca mašīna, viss iegruva un, par laimi, mašīna neiegāzās dziļi un tur nebija daudz ūdens. Pretējā gadījumā mašīna izrādītos ūdenī, bet cilvēks – lamatās. Zināma masa precedentu, kad cilvēki vienkārši slīka sanākušo vērotāju acu priekšā, kuri nezināja, kā lai palīdz," pastāstīja Ranks.

Pēc viņa sacītā, šie notikumi parādījuši, cik ļoti Rīga ir trausla, kad runa ir par spēcīgu ūdens ietekmi.

"Mēs patiešām stāvam uz smiltīm. Un kad Rīgu "noskalos" un tā sāks brukt – tas ir laika jautājums," brīdināja viņš.

Ranks atgādināja, ka šāda veida iegruvumi ir raksturīgi ne tikai Rīgai. Piemēram, tie regulāri notiek Maskavas centrā.

"Lieta tajā, ka ģeoloģiskie apstākļi ir ļoti līdzīgi. Gan Maskavā, gan Rīgā pa virsu ir smilts un māla smilšu slānis, pēc tam iet kaļķakmens, ģipšakmens starpslāņi jeb ieži, kurus ūdens viegli izšķīdina ģeoloģiskā nozīmē. Tādējādi notiek tāda parādība kā karsti – tukšumi. Un tad, kad noteiktā līmenī notikusi izskalošana, karsta tukšums brūk un visa zemes masa sāk nosēsties. Tas notiek ātri. Gribētāji paskatīties var aizbraukt netālu – uz Lietuvu, uz Biržiem. Tur pat ir skatu tornis, lai uzkāptu tajā un paskatītos. Tur rodas tāds iespaids, it kā tur notikusi Mēness bombardēšana, apaļi ezeri," sacīja Ranks.

Pēc ģeologa sacītā, paredzēt šādus iegruvumus ir ārkārtīgi sarežģīti.

"Principā, ja būs vairāk nokrišņu, būs plūdi, tad nebūs nepieciešama pat cauruļvada avārija, kā tas bija Ģertrūdes ielā. Kas tāds var notikt ne tikai uz ceļiem, bet arī zem ēku fundamentiem. Tādēļ ir ļoti labi jāpadomā, uz kā stāv jūsu māja," sacīja ģeologs.

Iepriekš klimatologs, speciālists klimatiskās politikas jautājumos Andrejs Ribalovs stāstīja, ka galvenās grūtības Latvijā radīs nevis manāmās klimata pārmaiņas, bet gan klimata mitruma pieaugums. Tas ir daudz bīstamāks faktors.

Ģeologi un hidrologi, kuri regulāri apseko jūras piekrasti un novēro straujo erozijas palielināšanos, iesaka namu īpašniekiem savas dzīvesvietas iekārtot maksimāli tālu no ūdens, bet pilsētu infrastruktūras objektu nostiprināšanas darbus ieteicams sākt jau tūlīt.

Pēc temata

Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Zinātnieks: Latvijai nav jābaidās no globālās sasilšanas, ir nopietnākas problēmas

Galvenie temati