RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.
Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.
No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.
Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.
"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.
Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.
"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.
Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.
Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.
"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.
Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.
Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.
Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.
