13:09 21 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1833
  • RUB89.1439
Latvijā
Saņemt īso saiti
39

Skolēna māte dalījās savos iespaidos par to, kā Latvijas izglītības iestādēs pasniedz krievu valodu – process grauj visādu vēlmi mācīties šo valodu, kas izraisa pat pieņēmumu par sabotāžu valstiskā līmenī.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Negaidītu atsauci latviešu publikas vidū guvusi publikācija par to, kā Latvijas skolās notiek krievu valodas pasniegšana – Dainas Alksnes stāsts ir saņēmis gandrīz tūkstoti reakciju, vairāk nekā tūkstoti reižu lietotāji padalījās ar to un simtiem atstāja savu komentāru.

Neraugoties uz to, ka krievu valoda valstiskā līmenī visos iespējamos veidos tiek padzīta no Latvijas publiskās telpas, skolēnu vecākiem, izskatās, ir cits viedoklis šajā sakarā – to vēlas mācīties pat īsteni latvieši. Latvijas skolās krievu valodu var izvēlēties apgūt kā svešvalodu. Taču izskatās, ka neraugoties uz visām iespējām, pasniedz to sliktāk, nekā angļu vai vācu valodu.

Kāda skolēna māte, Daina Alksne, publicēja Facebook stāstu par to, ka viņas dēls jau vairākus gadus mācās krievu valodu, taču joprojām nespēj palielīties ar saviem sasniegumiem.

"Ilgi valdījos, mudināju savus bērnus mācīties krievu valodu, bet gribot negribot rodas iespaids, ka tā ir sabotāža valstiskā līmenī. Kāpēc par to neviens nerunā? Krievu valodas mācību programma nav sastādīta bērniem, kam tā ir otrā svešvaloda pēc angļu valodas. Tā ir sastādīta bilingvāliem bērniem. Katru gadu skolotājas, matus plēsdamas, cenšas izraut skolēnus cauri grāmatai "Здравствуй, это я!" ("Sveiks – tas esmu es!" – Sputnik). Lielākoties viņām tas neizdodas, viņas ar mokām tiek grāmatai līdz pusei, bet nākamajā gadā līgani pāriet pie nākamās klases grāmatas," pasūdzējās Daina Alksne.

Pēc viņas sacītā, strādājot skolā, viņai regulāri nākas saskarties ar devīto klašu skolēniem, kuri sākuši mācīties krievu valodu piektajā-sestajā klasē, un kuri devītajā klasē nezina burtus, neprot lasīt un stundās vienkārši atsēž.

Arī pasniedzēji, spriežot pēc visa, ir iedzīti stūrī un vērtējumus kaut kā izvelk, taču "tas ir nepareizi un kaitnieciski valsts līmenī", uzskata autore. Viņa atzīmēja, ka pat bērni, kuriem piektajā klasē krievu valoda patīk, otrajā semestrī to ienīst, jo vienkārši netiek galā. Ja skolēns nav no bilingvālas ģimenes un katru dienu neatrodas krievu valodas informācijas telpā, tikt līdzi mācībām ir sarežģīti.

"Ja angļu valodā pirmajā gadā (kas turklāt ir 1. klasē vai pat bērnudārzā, sensitīvā valodu apguves periodā, nevis pirmspubertātes vecumā!) tu visu gadu mācies krāsiņas, skaitīt līdz desmit, I am a girl, this is a book, tad krievu valodas grāmatas pirmajā nodarbībā mācās locīt vārdus "рама" ("rāmis") un "нора" ("miga"). Tur ir pat sadaļa "Это ты уже знаешь" ("To tu jau zini") - skolēnam, kurš pirmo reizi redz krievu burtus un ir atvēris pirmo nodaļu," stāsta skolēna māte.

Šobrīd Dainas Alksnes dēls mācās devītajā klasē. Un jau ceturto gadu māte sēž ar viņu un pilda uzdevumus krievu valodā. Jauneklis ciešami lasa un var atpazīt daļu vārdu, taču tulkot nespēj neko. Arī patstāvīgi pildīt uzdevumus viņš nespēj, jo mācību grāmata konsekventi nepalielina viņa vārdu krājumu.

"Katrā nākamajā nodaļā nāk klāt simtiem jaunu vārdu, jaunu locījumu, jaunu gramatikas likumu, kuri nevar nogulsnēties uz esošajām zināšanām, jo esošās zināšanas joprojām ir tās 5. klases mācību grāmatas pirmo nodaļu līmenī. Klases vecāku čatā redzu, ka tie bērni, ar kuriem sēž vecāki, puslīdz izpilda prasības un saņem savu "ieskaitīts". Tie, ar kuriem nesēž, tikai krāj "nv" un "ni", kuri pārtaps vieniniekos un graus vidējo atzīmi un ticību savām spējām. Krāj naidu pret krievu valodu. Bet es tikmēr ienīstu programmu. Pat neuzdrīkstos kaut ko gaidīt no kompetencēm. Vienkārši ienīstu," rezumē Daina.

Taču pats pārsteidzošākais ir gandrīz vienbalsīgais latviešu atbalsts, ko Daina saņēma komentāros zem savas publikācijas.

"Pilnīgi mans stāsts! 1.semestrī bija burti, un tad pēkšņi man bija jāzina locījumi... Tagad man skaidrs, kāpēc es netiku līdzi," padalījās savā rūgtajā krievu valodas apgūšanas pieredzē Elīna Barone.

"Piekrītu. Krievu valodu mācāmies kopā ar dēlu, es - atsvaidzinu zināšanas un pelnu atzīmes, viņš - blisina acis un mēģina saprast ko un kas jādara!" uzrakstīja Ingrīda Dudure-Mežaka.

Īpaši uzņēmīgi sociālo tīklu lietotāji izmantoja situāciju un uzreiz piedāvāja privātas krievu valodas apmācības. Citi deva padomus – rakstīja, ka uzlabot krievu valodas zināšanas palīdz filmu, seriālu un telekanālu skatīšanās, kā arī grāmatas ar komiksiem. Savukārt citi pauda sašutumu, ka krievu valodas zināšanu trūkums padara latviešu jauniešus par nekonkurētspējīgiem darba tirgū.

"Pilnīgi piekrītu. Mana meita ar 8. klases vielu netiek nekur. Tāda sajūta, ka skolotāja dzīvo citā galaktikā, bērni – citā. Pašlaik palīdzu mācībās arī 5. klases bērnam. Viņi pirmo gadu mācās krievu valodu. Uzdevums - lasīt pasaku. Pasaka veckrievu valodā, ko es, normāli krieviski runājošs cilvēks, ar pūlēm varu izlasīt," pauž sašutumu Silva Ziļeva.

Atsevišķu publikāciju, kas ir veltīta krievu valodas apgūšanai, uzrakstīja uzņēmēja un dizainere Terēze Gruntmane.

"Pilnīgi piekrītu uzrakstītajam. Mēs arī cīnāmies ar krievu valodu 5. klasē. Nupat atkal uzsprāgu. Ir runa par skolu. Un bērnam jāatbild uz jautājumiem, kur atrodas grāmata. "Hа доске", "на парте", nu dievs, viņu zin, kas ir "парта"... ja, es, kas, manuprāt, ļoti labi runā krieviski, nezinu, kas ir парта, tas nozīmē, ka tas nav PIRMĀS NEPIECIEŠAMĪBAS vārds.

Gājām runāt ar skolotāju, teicām, lai, lūdzu, liek bērniem skatīties filmas krieviski (tās, kuras viņi zin, par ko ir runa), lūdzām, lai iet cauri aplikācijai "Duolingo". Redzēs kāds būs nākošās stundas "challenge" priekš manis, pagaidām mums iet uz "4"... bija jāzīmē komikss krievu valodā par pilsētu. Teo pagaidām "nerubī neko", nekādus teikumus sastādīt nevar... un ar zīmēšanu arī baigi neiet. Turpretī klasē ir bilingvāli bērni, kuri tekoši runā un raksta... nu kā var ielikt atzīmi???" pauž sašutumu Gruntmane.

Zem viņas publikācijas arī izveidojās aktīva temata apspriešana. Vairums komentētāju piekrita tam, ka valodu zināšanas ir bagātība, taču atsevišķi lietotāji pieminēja arī citu "teicamu motivāciju" – nepieciešamību mācīties "ienaidnieka valodu".

"Jebkuras valodas zināšana ir bagātība. Un ja ir iespēja apgūt krievu valodu, tā ir jāizmanto. Zinot krievu valodu, sapratīsi ko runā vēl 20 slāvu valodās… poļu, baltkrievu, ukraiņu u.t.t.," atzīmēja Bruno Ozoliņš.

"Ir kruta krievu valoda. Manējie 3 gabali mācās. Es pateicu sakramentālu frāzi un liku iegaumēt - jāzin un jāsaprot, ko ienaidnieks domā, un ja tu māki 3 valodas, tad darba tirgū tu esi kings!" padalījās savos audzināšanas noslēpumos kāds Arnis Bikšus.

Atgādināsim, ka Latvijā dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku. Vienīgā oficiālā valoda valstī ir latviešu valoda, lai gan gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju ir etniski krievi. 2019. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 538 tūkstoši krievvalodīgo. Krievu valodai Latvijā ir svešvalodas statuss.

Tagi:
krievu valoda, skola, Latvija

Galvenie temati