RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Pēc krievu skolu pārejas pie mācībām valsts valodā krievu bērniem var rasties grūtības, taču pašai krievu valodai Latvijā izspiešana nedraud. Pat gadījumā, ja viss būs latviešu valodā – gan skola, gan augstskola, gan saziņa uz ielas, tik un tā krievu valoda būs prestižāka, tas ir nerakstīts noteikums, uzskata etnogrāfs, lingvists, orientālists Kirils Babajevs.
Pēc viņa domām, pat tas, ka krievu valodai Latvijā nav oficiālās valodas statusa, neapdraud vietējo krievvalodīgo identitāti.
"Neiespējami! Krievu valodā runā simtiem miljonu. Tajā ir izcili bagātīga literatūra. Domājams, jums tik un tā neizdosies nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja jūs neskatīsieties filmas un nelasīsiet grāmatas krievu valodā. Pat ja esat nospraudis sev tādu uzdevumu, nav iespējams no tās izvairīties tik lielā pilsētā kā Rīga. Šajā ziņā uztraukumam nav pamata, ar krievu valodu Latvijā nekas nenotiks," teica Babajevs.
Viņaprāt, tāpat arī latviešu valodai nedraud izspiešana.
"Latviešu valoda ir nostabilizējusies valoda ar savu literāro tradīciju, ar savu precīzi nospraustu izglītības sistēmu, tai nekas nedraud" uzsvēra Babajevs.
Viņš atzīmēja, ka krievu valoda pakāpeniski iespiežas latviešu valodā un otrādi, - un tas ir normāli, ņemot vērā abu etnosu gadsimtiem ilgās kaimiņattiecības.
"Saprotams, kad notiek kultūru savstarpēja iespiešanās, valodas savstarpēji bagātinās. Kaut kas iekļūst krievu valodā, - ziniet, Maskavā neizdzirdēsi atvadām vārdu "atā!", bet te visi tā saka. (..) Tieši tāpat, protams, arī latviešu valodā iespiežas liels skaidrs krievu vārdu. Piemēram, vārds "grāmata" ir vismaz tūkstoš gadus vecs. Latviešu valodā tas iespiedies (tāds, kāds tas tolaik bija) jau no senkrievu valodas. Tā ir savstarpēja bagātināšanās, tā neved pie asimilācijas un pavisam noteikti neved pie izzušanas," uzskata eksperts.
Lingvists atgādināja vēl vienu svarīgu valodu lietojuma aspektu – prestižs. Krievvalodīgajiem dzimtā valoda netiks "pabīdīta pie malas", pat ja viņi mācīsies latviešu valodā skolā un augstskolā un pastāvīgi dzirdēs to uz ielas.
"Viss latviski! Bet krievu valoda ir prestižāka. Tas ir mans lingvista viedoklis," savu pārliecību pauda Babajevs.
Viņš paskaidroja, ka dzīvo Latvijā jau 10 gadus un var spriest par sabieidrības attieksmi pret valodām. Jauktās kompānijās latvieši bieži pāriet pie saziņas krievu valodā.
"Kāpēc? Tāpēc, ka viņi pat bez vārdiem ir "vienojušies" savā starpā, ka krievu valoda ir prestižāka. Patlaban tā patiešām ir," uzsvēra Babajevs.
"Šo prestižu nav iespējams fiksēt. Tas nekur nav protokolēts. Tā vienkārši ir zināma izpratne par to, ka krievu valoda ir ietekmīgāka," piezīmēja lingvists.
Tomēr, pēc viņa domām, ņemot vērā pērn apstiprināto izglītības reformu, krievvalodīgie bērni var saskarties ar zināmām grūtībām.
"Protams, sarunāties citā, ne mātes valodā ir grūtāk, jo tiek apgūta ne tikai valoda, bet arī citāda rakstība," paskaidroja Babajevs.
Viņš atzina, ka pastāv arī cita problēma: bērni no krievvalodīgajām ģimenēm, mācoties latviski, nespēs ne pilnvērtīgi apgūt dzimto valodu, ne arī labi sarunāties valsts valodā. Pēc viņa domām, tas vairāk skar valodas rakstsko formu.
Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.
2018. gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, pāri valstij vēlās protesta vilnis.
Krievijas varasiestādes negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīdēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Sakarā ar skolu reformu Krievijas Valsdts dome pieņēma rezolūciju par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju.
