00:04 03 Decembris 2020
Tiešraide
  • USD1.2066
  • RUB91.3194
Latvijā
Saņemt īso saiti
35

Attālināto mācību apstākļos sarūk izglītības kvalitāte, it īpaši mazākumtautību bērniem, kuri palikuši bez uzdevumu tulkojuma; Degi Karajevs ir pārliecināts: skolotājiem jābūt iespējai pašiem izlemt par krievu un latviešu valodas proporciju nodarbībās.

RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Aktīvists, divu bērnu tēvs Degi Karajevs aicināja valdību atjaunot mācības krievu valodā mazākumtautību skolās vismaz attālināto mācību periodā ārkārtas situācijas ietvaros. Savu lūgumu Karajevs nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, tas pieņemts, reģistrēts un tiks izskatīts parastajā kārtībā.

Vēstulē aktīvists detalizēti apraksta attālināto mācību problēmas pašreizējos apstākļos: to vidū ir gan tehnikas, resursu un didaktisko materiālu trūkums, gan nepietiekamas bērnu un pedagogu iemaņas, tiešsaistes pārraižu režīma nodrošināšanas grūtības un tā tālāk.

"Mācību un bērnu iegūto zināšanu kvalitāte ir krasi pasliktinājusies. Turklāt mazākumtautību skolu situācija ir īpaši dramatiska, jo televīzijā nav paredzētas speciālas mācību stundas mazākumtautību valodās, kā arī skolotāju un skolēnu rīcībā ir vienīgi tie mācību līdzekļi, kas paredzēti mācībām klātienē. Rezultātā bērni nesaņem ne precīzu uzdevumu tulkojumu, ne mācību priekšmeta paskaidrojumu viņiem saprotamā valodā, kas vēl vairāk iespaido mācību kvalitāti," raksta Degi Karajevs.

Aktīvists ir pārliecināts, ka vienīgi kopīgiem spēkiem iespējams minimizēt sekas veselībai un dzīvei, ekonomikai, labklājībai un veselībai un izglītībai. Pēc viņa domām, īpašu nozīmi iegūst norādes uz solidaritāti, taisnīgumu, godīgumu, darba tikumu un ģimeni, kas sniegtas Satversmē.

"Lūdzu LR valdību pieņemt lēmumu par izglītības reformas atcelšanu, tostarp arī attiecībā pret valsts valodas lietošanas proporcijām skolās un pirmsskolas iestādēs.

Līdz brīdim, kamēr netiks novērtētas un likvidētas visas COVID-19 pandēmijas sekas, lūdzu izskatīt šādu Izglītības likuma formulējumu:

"Atļaut izmantot mācību procesā mazākumtautību valodas tādā proporcijā, kāda ir nepieciešama, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram konkrētam skolēnam un klasei. Atļaut katram konkrētam skolotājam pieņemt lēmumu par izmantojamo valodas proporciju, vadoties pēc konkrētu audzēkņu vajadzībām.

Saglabāt un uzlabot valsts valodas mācīšanas kvalitāti, piedāvājot bērniem piedalīties interaktīvos pasākumos, skatoties multivides saturu, strādājot grupās, ņemot vērā viņu pašreizējo valodas prasmes līmeni pēc latviešu valodas skolotāja ieskatiem," teikts iesniegumā.

Iepriekš ar līdzīgu lūgumu pie Latvijas vadības vērsās partijas "Latvijas Krievu savienība" līderi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Atklātā vēstulē valdībai politiķi uzsvēra, ka krievu bērni Latvijā nonākuši dubultas pārejas apstākļos – uz mācībām latviešu valodā (reforma tiek īstenota kopš 2019.gada 1.septembra) un pie attālinātajām mācībām, taču bez materiāliem un skaidrojumiem dzimtajā valodā zūd bērnu motivācija, vērojama viņu atpalikšana.

Latvijas skolas pārgāja pie attālinātajām mācībām no 23.marta. Izglītības ministre Ilga Šuplinska atzīmēja, ka rezultātā liels skaits vecāku saskārušies ar nopietnām problēmām.

Pēc temata

Krievu skolu pedagogiem visā pasaulē palīdzēs organizēt mācības tiešsaistē
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
Pasaule pret diskrimināciju Latvijā: Briselē notika akcija pret vardarbīgo asimilāciju
Tagi:
krievu skolas, krievu valoda, izglītība, Latvija

Galvenie temati