RĪGA, 27. decembris — Sputnik. Triju bērnu māte no Daugavpils Jevgēnija Krjukova pastāstīja par pirmā pusgada rezultātiem, ko nesušas mācības pēc Krievijas programmas, un nonāca pie Latvijas izglītības sistēmai neglaimojoša slēdziena: tā padara bērnus stulbus.
"Īss apkopojums pirmā pusgada mācībām pēc Krievijas programmas: mūsu bērni ir aprobežoti.
Ne visi, ir izņēmumi. Taču kopumā stāvoklis ir bēdīgs," Krjukova stāsta savā lapā Facebook.
Savus slēdzienus viņa pamatoja, salīdzinot skolēnus Krievijā un Latvijā, viņu izturēšanos nodarbībās, attieksmi pret mācībām un materiāla apgūšanu.
Viņa uzskata, ka bērni Latvijā ir iedzīti rāmjos, baidās pavaicāt skolotājam, arī tad, ja kaut ko nesaprot.
"Viņi baidās strīdēties ar skolotāju, aizstāvēt savu viedokli, demonstrēt iniciatīvu. Bērnam var nodiktēt 7х3=20, viņš skatīsies lielām, apaļām acīm, tomēr uzrakstīs nodiktēto. Krievijā bērni tādi nav," konstatēja Krjukova.
Viņa piebilda, ka bērni Latvijas skolās nav pieradināti mācīties kaut ko no galvas, un izietais materiāls "paliek vēsturē", iegaumēt nav pieņemts.
Turklāt, viņa piebilda, bērni no Latvijas nespēj analizēt krievu klasiku, "pat vienkārša lasīšana rada grūtības – nesaprot".
"Spriedums: salīdzinājumā ar agrākajām skolēnu paaudzēm mūsu bērni nav pietiekami attīstīti. Smadzenes ir atrofētas. Nezinu, kā to ieskaidrot Latvijas skolēnu vecākiem. Tā ir katastrofa. Tests: iedodiet savam 11 gadus vecajam bērnam izlasīt "Mumu", bet pēc tam uzdodiet standarta jautājumus saskaņā ar 5.klases programmu literatūrā. Tās ir beigas, draugi. Latvijas skolās notiek apzināta, tīša bērnu debilizēšana," secināja Krjukova.
Pēc izglītības reformas apstiprināšanas Latvijā, kas paredz mazākumtautību skolu pāreju pie izglītības valsts valodā, kā arī ņemot vērā valstī vērojamo pedagogu deficītu, kuri var kvalitatīvi pasniegt priekšmetu arī latviešu valodā, daži krievvalodīgo bērnu vecāki pārdomājuši tālmācību iespējas.
Sociālajā tīklā Facebook tika izveidota grupa, kurā vecāki apspriež šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus, tiesiskos aspektus, kas saistīti ar Krievijas atestāta saņemšanu un bērnu tālāko iestāšanos augstskolās Latvijā vai citās valstīs.
Galvenie jautājumi, kas saistīti ar Latvijā dzīvojoša skolēna, LR pilsoņa vai nepilsoņa, tālmācības tiesisko statusu izglītības iegūšanai Krievijas skolā: vai noteikti jāiegūst pamatizglītība tieši Latvijas teritorijā, kā jānotiek bērna pārvešanai no Latvijas skolas uz tālmācībām Krievijas skolā un vai sociālajiem dienestiem neradīsies jautājumi vecākiem, kuru bērni neapmeklē skolu Latvijā.
Lai palīdzētu vecākiem noskaidrot situāciju, Latvijas Krievu savienības locekļi Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs vērsās Krievijas Izglītības ministrijā. Resors politiķiem paskaidroja, ka Latvijā dzīvojošie bērni var saņemt tikai maksas izglītību privātajās nekomerciālajās izglītības iestādēs KF.
Šiem skolēniem nav obligāti jādodas uz Krieviju kārtot vienoto valsts eksāmenu, jo šādu iespēju dāvā KF vēstniecība Rīgā. Jaunieši, kuri mācījušies Krievijas izglītības iestādē un sekmīgi nokārtojuši VVE, saņem dokumentu par vidējās izglītības iegūšanu.
Pie tam Krievijas un Latvijas starpā nav noslēgts līgums par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, tomēr abas valstis ir parakstījušas un ratificējušas Hāgas konvenciju no 1961.gada 5.oktobra, kas atceļ prasību legalizēt citu valstu dokumentus. Tā paredz, ka Krievijas izglītības kontroles iestāde par nelielu maksu pievieno KF izsniegtajam izglītības dokumentam laminētu "apostilu". Pēc šīs procedūras Krievijas izglītīas dokuments tiks atzīts lielākajā daļā valstu. Sarežģītāku ceļu būs jāiziet valstīs, kas nav pievienojušās Hāgas konvencijai. Lielo valstu vidū to nav ratificējusi Kanāda un Ķīna.
Jāpiebilst, ka visas Eiropas valstis, izņemot Sanmarīno un Monako, ir Boloņas procesa dalībnieces, kura ietvaros paredzēta savstarpēja izglītības dokumentu atzīšana, tostarp runa ir arī par vidējās izglītības dokumentu atzīšanu, iestājoties augstskolās.
