16:23 24 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0801
  • RUB69.5480
Latvijā
Saņemt īso saiti
22

Ja ģimenes ārsti lielākoties ir aizņemti tikai ar nosūtījumu izrakstīšanu, valsts nevar piešķirt tiem tik lielu finansējumu, uzskata Valsts kontrolē; Veselības ministrijā kategoriski nepiekrīt kritikai un nesaprot, kādus rezultātus gaida revidenti.

RĪGA, 12. februāris – Sputnik. Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no 2017. gadā Valsts kontroles sniegtajām rekomendācijām, kuru mērķis ir uzlabot ģimenes ārstu darbu un veselības aprūpes teritoriālo pieejamību, uzskata Valsts kontrole. Ministrijā atbild, ka nevar piekrist šādiem secinājumiem un vispār īsti nesaprot, kādus rezultātus gaida Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio.

Pēc 2017. gada revīzijas Valsts kontrole sagatavoja 12 rekomendācijas ambulatorās sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Septiņas no tām ir saistītas ar ģimenes ārstu darbu un medicīnas pakalpojumu teritoriālo pieejamību. Tās bija jāizpilda līdz pērnā gada 1. oktobrim, taču joprojām neviena no tām nav īstenota, uzskata Valsts kontrole. Ir atsevišķi uzlabojumi, taču, ņemot vērā finansējuma izaugsmi, Valsts kontrole cerēja ieraudzīt lielākus rezultātus.

"Ģimenes ārstiem pieaudzis ir finansējums, bet prasības viņiem ir pazeminātas. Viens no prasību pazeminājumiem, tas ir šo kvalitātes kritēriju pārskatīšana. No 13 kritērijiem saglabāti ir astoņi, un daudziem no tiem ir samazinātas prasības gan pacientu aptverē, gan izpildes kontroles rādītājos.

Tādēļ mēs varam pateikt, ka par daudz lielāku naudu ģimenes ārstiem būtu jāveic mazāks darba apjoms, turklāt vairāki kritēriji no obligātiem ir padarīti par fakultatīviem.

Kaut gan, protams, ir notikušas arī kvalitatīvas izmaiņas. Ja mēs runājam, piemēram, par kādreizējiem kritērijiem, kas bija kādreiz – vēža skrīnings vai sirds un asinsvadu slimību agrīna diagnostika. Ja tas kādreiz bija kvalitātes kritērijs, tad šobrīd tas ir pārcelts uz pilotprojektu, kur ģimenes ārsti var pieteikties dalībai pilotprojektā brīvprātīgi. Jāsaka, ka ļoti labi, ka šīs izmaiņas ir ieviestas tādā nozīmē, ka šobrīd šis jaunais pilotprojekts ir būtiski jaunā kvalitātē.

Tomēr satraucoši ir tas, ka arvien šie aptveres rādītāji ir ārkārtīgi zemi. Un gan ģimenes ārstu iesaiste, gan pacientu aptvere, gan sabiedrības veselības rādītāji – ietekmes praktiski nav nekādas," paziņoja Valsts kontroles 3. revīzijas departamenta vadītāja Inga Vārava.

Šādiem revidentu secinājumiem Veselības ministrija nepiekrīt. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders uzsvēra, ka ir izdarīts gana daudz, taču ir jāsaprot, ka veselības aprūpes nozarē nevar gaidīt tik ievērojamas pārmaiņas tik īsā laikā.

"Veselības ministrija nevar piekrist šim apgalvojumam, un ministrija nesaskata starpziņojumā šo apgalvojumu pamatojumu, jo nav īsti saprotams, kādus rezultātus Valsts kontrole sagaida," uzsvēra Šneiders.

Viņš atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā ministrija veikusi veselu virkni pasākumu attiecībā uz veselības aprūpes primāro posmu. Tika pārskatīti ģimenes ārstu atalgojuma nosacījumi, kvalitātes kritēriju izpildes vērtējumu biežums, tika iesākts piemaksas pilotprojekts ģimenes ārstu praksēm par organizēto vēža skrīninga aptveres palielināšanu, kā arī par sirds un asinsvadu slimību riska novērtēšanu.

"Valsts kontrole acīmredzot nav ņēmusi vērā, ka rezultāti veselības aprūpes pasākumu īstenošanā ir būtiski redzami tikai ilgākā laika periodā, nevis pēc viena vai diviem gadiem," paziņoja Šneiders.

Nākošais rekomendāciju izpildes termiņš ir šī gada 1. septembris. Vārava paskaidroja, ka Valsts kontrolē necer, ka Veselības ministrija izpildīs visas rekomendācijas, taču ir svarīgi redzēt iniciatīvu.

"Tas, ko mēs gribam redzēt, lai ministrija izdara, un to viņi var paspēt izdarīt: lai viņi nodemonstrē to, ka ģimenes ārstu institūta darba uzlabošanai ir izveidots monitoringa mehānisms nepārtraukts, kur ministrija pati vērtē šos pasākumus un domā, vai ir jāmaina, kas ir jāmaina un izveido sadarbību ar ārstiem. Tas ir tas, ko mēs sagaidām no ministrijas. Nevis vienkārši – mēs tikāmies, mēs informējām ārstus vai mēs bijām pašvaldībā vai Pašvaldību savienības kongresā un runājām par to, ka ir nepieciešams... Nē, ar to nepietiek!" pastāstīja Vārava.

Viņa neslēpj, ka sadarbība starp Valsts kontroli un Veselības ministriju nenotiek gludi.

"Es ceru, ka mēs ar Veselības ministriju domājam vienādi. Nav jau pirmais gads, nav jau pirmais gadu desmits – mums diezgan tādas sarežģītas tās attiecības ar Veselības ministriju. Ja mēs politiskajā līmenī, teiksim ar ministriem, varam sadarboties un runāt ļoti saprotoši un konstruktīvi, tad ar ierēdniecību ir ļoti dažādi, jo ir tas aizvainojums - "jā, bet mēs darām tik daudz". Un es domāju, ka ministrijai pašai šis ir viens no smagākajiem darbības virzieniem – sadarbība ar ģimenes ārstiem," pateica Vārava.

Viņa atzīmēja, ka ģimenes ārstu iestādes saņem dāsnu finansējumu. Ja viņi lielākoties ir aizņemti tikai ar nosūtījumu izrakstīšanu, valsts nevar atļauties viņus uzturēt. Ģimenes ārstiem ir jāstrādā, lai mazinātu nepieciešamību pēc nosūtījumiem, uzskata Valsts kontrolē.

Pēc temata

Ārstu nebūs tikpat daudz, kā agrāk: ātrajai palīdzībai iepirks mazākas un lētākas mašīnas
Tas darbs nebeigsies nekad: E-veselībā ieguldīs 10 miljonus eiro
Aizvien mazāk ārstu vēlas sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus

Galvenie temati