17:26 25 Februāris 2020
Tiešraide
  • USD1.0840
  • RUB70.7943
Latvijā
Saņemt īso saiti
54

Latvijas prezidents Egils Levits neaizstāv tiesības un brīvības Latvijā, viņam galvenais ir nacionāla valsts, taču tā ir novecojusi koncepcija, paziņoja juriste Elizabete Krivcova.

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Juriste, Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova izkritizēja Latvijas prezidenta Egila Levita pārliecību attiecībā uz "latviskas Latvijas" veidošanu. Nacionālas valsts veidošanas ideju viņa nosauca par novecojušu, šodien pirmajā vietā ir cilvēka brīvība un tiesības.

"Cilvēks, kurš uzskata, ka Latvijas valsts ir radīta latviešiem, jākalpo latviešiem, bet pārējos kaut kā iekļausim… Mana pati galvenā pretenzija prezidentam ir, ka cilvēka brīvība un tiesības viņam stāv otrajā vietā. Pirmajā vietā viņam ir etniski nacionāla valsts, absolūti novecojusi koncepcija. Savukārt galvenais rietumu civilizācijas sasniegums – indivīda brīvība – kaut kur aizmugurējā plānā," pateica Krivcova radio Baltkom ēterā.

Tāpat viņa pastāstīja, ka ideju par "latvisku Latviju" tiesneši pielieto savā praksē, un viņai ir zināms par desmitiem šādu gadījumu.

"Un šobrīd, balsoties uz preambulu, ko tik neaizliedz. Es zinu desmitiem tiesu lēmumu, kur atsaucas uz preambulu – ka Latvija ir izveidota, lai saglabātu un attīstītu latviešu kultūru," norādīja Krivcova.

Viņa atzīmēja, ka šāda pozīcija nenes Latvijai nekādas perspektīvas. Krivcova piebilda, ka atgriezt Latviju "vecajos labajos laikos", ko aicina izdarīt daudzi nacionāli noskaņoti pilsoņi, ir neiespējami, un ir jāorientējas uz nākotni.

"Vienkārši – atgriezīsim visu reiz bijušo un labo. Mēs taču saprotam, ka visi piedāvājumi izdarīt tā, kā bija XIX gadsimtā, ir neizpildāmi. Tā ir mānīšana un sevis pašapmāns," pateica Krivcova.

Latvijas prezidents Egils Levits konsekventi virza atvērta latviskuma ideju. Valsts vadītāja ieskatā latviskums – tas nav kaut kas iedzimts, tieši pretēji, tas ir kaut kas apzināts, un latviskums ir jānodod tālāk caur ģimeni un skolu – citādi tas izgaisīs. Atvērtam latviskums, pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīga visas izglītības pāreja uz valsts valodu.

Pēc viņa teiktā, 30 gadu dzīves laikā neatkarīgā demokrātiskā Latvijā daudzi nacionālo minoritāšu pārstāvji ir kļuvuši par latviešu nācijas daļu, pārgājuši uz valsts valodu, tai pat laikā saglabājot savu tradicionālo piederību citām tautībām. Un tā nav asimilācija.

Levits, piemēra, uzskata par veiksmīgu Latvijas krievu iedzīvotāja piedāvājumu izmantot vārdu "līdztautieši" esošā "cittautieši" vietā, lai apzīmētu nacionālo minoritāšu pārstāvjus. Jaunā termina aptuvenā nozīme ir "kaimiņu tautības" cilvēki.

"Termins "līdztautieši" var apzīmēt to citas tautības daļu iedzīvotāju, piemēram, poļus, baltkrievus vai krievus, kuri pilnībā ir integrējušies latviešu nācijā – tādā apmērā, ka viņi runā latviski, pieder pie latviešu kultūras un jūtas kā latvieši. Tas ir pietiekami jauns fenomens. Tādēļ termins "līdztautietis" ir pietiekami interesants, un būtu labi, lai tie, kas tā jūtas, tā sevi arī apzīmē," paziņoja Levits.

Pēc viņa domām, tendence ir tāda, ka sabiedrība pakāpeniski virzās pie tā, ka ir vienota latviešu nācija ar latviešu valodu, kultūru un latvisku pasaules redzējumu, kurā varētu iekļauties dažādu tautību cilvēki. Un tas nenozīmē asimilāciju.

"Asimilācija – tas ir tad, kad tu vairs neizjūti savu piederību sākotnējam etnosam, taču šādi procesi sabiedrībā arī notiek," uzskata Levits.

Pēc temata

Sociologs: krievi Latvijā nav migranti, bet daļa no kopējās nākotnes
Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi
Vaira Vīķe-Freiberga paskaidroja, kādēļ amerikāņiem jābūt gataviem mirt cīņā par Latviju
"Visu tautību latvieši": liberāļu komunisma terminoloģija izraisīja sociālo tīklu sašutumu

Galvenie temati