RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Nepilsoņi, ja viņi vēlas piedalīties politiskajos procesos Latvijā, var to ļoti viegli izdarīt – pietiek vien ar naturalizācijas procesa iziešanu, paziņoja Latvijas prezidents Egils Levits TV3 raidījumā "Nekā personīga".
Levits atzīmēja, ka naturalizācijas process Latvijā nav ļoti sarežģīts, salīdzinot ar citām valstīm, un nepilsoņi var viegli tikt pie Latvijas pases, ja vēlas pilnvērtīgi piedalīties politiskajos procesos.
"Vārdam pilsoņi ir dažādas nozīmes. Ir tīri juridiskā nozīme un ir politiskā nozīme. Ar pilsoņiem šajā gadījumā es domāju visus Latvijas iedzīvotājus – es domāju, visi, kas dzīvo Latvijā. Es runāju par atvērto latvietību, tas nozīmē, katrs ir aicināts pievienoties, katrs ir uzaicināts iesaistīties. Mūsu kopējā valodā, kultūrā, mūsu valsts politikā, sabiedrības veidošanā – katrs ir uzaicināts, katrs ir laipni aicināts, vēlreiz saku. Un, ja jūs jūtaties uzrunāti, tad, lūdzu, dariet to. Latvijas pilsonību, kas ir šis pilsoņu piederības juridiskais moments, juridiska saite – iegūt ir ļoti viegli salīdzinājumā ar citām valstīm," pateica Levits.
Viņš norādīja, ka iegūt Latvijas pasi vai neiegūt ir katra cilvēka personīgais lēmums.
"Visas sociālās un ekonomiskās tiesības šiem cilvēkiem (nepilsoņiem – red.) ir. Ja viņi to neuzskata par vajadzīgu – tas ir pildīt brīvi. Individuāla izvēle, bet durvis ir atvērtas," pateica jaunais Latvijas prezidents.
Iepriekš Levits nosauca par savām darba prioritātēm Latvijas vadītāja postenī nabadzības un nevienlīdzības apkarošanu, sabiedrības sašķelšanās pārvarēšanu un kopīgās informatīvās telpas izveidi valstī.
Pēc valsts vadītāja sacītā, Latvija ir kopīgas mājas, kuras esošā paaudze mantojusi no senčiem. "Tajā sakrājies daudz grabažu, kurus tagad ir laiks šīs grabažas izmest ārā un iekārtot šo māju tādu, kādu mēs to gribam, lai tā ir ilgstoši mums piemērota," pateica Levits intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam "Doma laukums".
Pēc viņa sacītā, Latvijas valstij jākļūst par visas sabiedrības kopīgo domāšanas fokusu.
"Mums ir jāpārvar sašķeltība un visiem jāizjūt piederība Latvijai – neatkarīgi no tautības, valodas, reliģijas un citiem apstākļiem. Mums kopīga sarunvaloda, neatkarīgi no tā, kā mēs runājam savā starpā un ģimenē, ir valsts valoda – latviešu valoda. Mums visiem, protams, derētu iesaistīties arī kopīgajā latviešu kultūrā, mūsu pasaules redzējums ir saistīts ar mūsu vēsturi," pateica Levits.
Viņš uzsvēra, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā nes ieguldījumu kopīgajā kultūras ainā, un ir jāstimulē to kultūras un valodas, bet ne uz latviešu valodas rēķina.
"Līdz ar ko es aicina pievērsties nākošajam jautājumam – izglītības reformai. Tātad, lai visi skolēni mācās vienā skolā, kur mums ir kopīga valsts valoda. Un tad tiem, kam ir arī cita valoda – domāju, tas būtu labi, – lai tā ir kā atsevišķs priekšmets. (…) Un tādējādi, es domāju, visi ieies arī kopīgajā komunikācijas telpā, informatīvajā telpā, sabiedrības telpā," noslēgumā sacīja Levits.
Jaunais Latvijas prezidents Egils Levits piedzima Rīgā 1955. gadā. 1972. gadā kopā ar ģimeni emigrēja uz Vāciju. Tur Levits ieguva politologa un jurista grādu.
Kad sākās "Atmoda", Egils Levits aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības kustību. Kā rezultātā viņš kļuva par 5. Saeimas deputātu no partijas "Latvijas ceļš".
Vēlāk Levits bija tieslietu ministrs un vicepremjers Valda Birkava valdībās. Pēc viņa atkāpšanās Egils Levits aizgāja no politikas un kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.
Kad 1995. gadā Latvija kļuva par Eiropas Padomes locekli, Levits kļuva par šīs organizācijas tiesnesi, savukārt kopš 2004. gada maija, kad Latvija iestājās ES, tika norīkots ES tiesneša amatā. Šo amatu viņš ieņem arī šodien.
Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, Levits ir ne vien pastāvīgs "latviskas Latvijas" koncepcijas atbalstītājs, bet arī daudz ir izdarījis, lai šī koncepcija tiek nostiprināta valsts likumos.
