07:52 29 Septembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1670
  • RUB91.8152
Latvijā
Saņemt īso saiti
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
104

Latvijas sabiedrībā dziļi iesakņojušies vairāki mīti par krievu skolām. Vai tie atbilst patiesībai? Sputnik Latvija apkopojis septiņus populārākos maldus par skolām un skolu protestiem.

RĪGA, 21. decembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Ar katru gadu Latvijā pasaulē nāk aizvien mazāk bērnu, sarūk audzēkņu skaits bērnudārzos un skolās, tātad vairs nav vajadzīgs arī tik liels pulks izglītības procesā iesaistīto pieaugušo.

Lai arī "skolu protesti" jau ilgus gadus ir vērienīgākie, sabiedrība ir tik slikti informēta par skolu ikdienu, ka joprojām vēl lolo ilūzijas. Dažkārt tās pat nosaka pilsoņu politisko izvēli. Daži mīti ir tik populāri un vienlaikus nepatiesi, ka laiks pārdomāt – kam ir izdevīgi, lai tauta grimtu ilūzijās.

Krievi nevēlas mācīties latviešu valodu

Populārākais un pārsteidzoši stabilākais mīts ir meli par to, ka "skolu protesti" sākušies tālab, ka krievi nevēlas, lai bērni mācītos latviešu valodu. Patiesībā visos mītiņos skan doma, ka latviešu valodu māca nepietiekami labi. Akciju dalībnieki pieprasa, lai vispārizglītojošo priekšmetu apgūšana notiktu dzimtajā – bērniem saprotamā valodā. Daudzi pat piekrīt bilingvālajai sistēmai, kuras ietvaros mācības notiek vispirms dzimtajā, pēc tam – valsts valodā.

Jaunajam pret skolu reformu vērstajam protestu vilnim apritējuši jau divi gadi, bet latviešu presē vēl joprojām parādās publikācijas, kuru autori spriedelē, kāpēc krievi negrib mācīties latviešu valodu un ir naidīgi noskaņoti pret valsti.

Krievi Latvijā – kolonisti un okupanti

Salīdzinoši jauns, taču neticami stabils ir mīts par to, ka krievu skolēni ir emigranti un viņu dzimtās valodas saglabāšana ir mazajai valstij nepieļaujama greznība.

Labi zināms, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir krievs. Daudz retāk izskan informācija, ka katrs piektais Latvijas pilsonis pēc tautības ir krievs. Krievvalodīgo ir vēl vairāk – 37%. Daļa no viņiem ir nepilsoņi, taču arī pilsoņu starpā tā ie vērā ņemama daļa iedzīvotāju. Kāda daļa krievu ir autohtonā mazākuma pēcteči, kāda, pēc latviešu nacionālistu terminoloģijas – "padomju kolonistu" pēcteči? Iedzīvotāju skaitīšana 1995.gadā parādīja, ka starp Latvijas pilsoņiem 21% ir krievi (aptuveni 290 tūkstoši cilvēku).

Tie ir pirmās Latvijas Republikas bijušie pilsoņi un viņu pēcteči. Vēl aptuveni 478 tūkstoši cilvēku (19% no republikas iedzīvotāju kopskaita 1995.gadā) – krievu nepilsoņi. Šajos gados nepilsoņu bija 30% no kopskaita – vairāk nekā 740 tūkstoši.

Aizvadītajos gados depopulācijas un imigrācijas rezultātā krievu tautības pilsoņu skaits ir krities, bet mazliet pieaudzis naturalizācijas rezultātā. Attiecība pret latviešiem nav īpaši mainījusies, jo depopulācija skārusi arī latviešus, un tagad pilsoņu vidū 19% ir krievi. Lielu daļu krievu skolēnu veido autohtonā mazākuma pēcteči (vismaz vienā līnijā no četrām). Lielai daļai starp priekštečiem ir arī latvieši. Vien ļoti nelielam skaitam krievu nav nekādu tuvinieku starp pirmās republikas pilsoņiem.

Krievu jaunieši pārvalda latviešu valodu

Ļoti izplatīts ir arī mīts par to, ka krievvalodīgie jaunieši labi pārvalda latviešu valodu. To uzturēja gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Rīgas dome. Eksāmens latviešu valodā ir līdzīgs krievu un latviešu skolēniem, un tie, kas to nokārtojuši, patiešām lieliski prot valodu, dažkārt – pat labāk nekā latvieši. Tomēr pērn vidējais eksāmena rezultāts, par ko ziņoja IZM, 9. klasē – 66,5 punkti, bet 12. klasē – 52,6.

Tie ir ļoti vāji rezultāti, sliktāki nekā jebkuras citas valodas eksāmenā. Tiem, kuri lasa rezultātus, jāņem vērā, ka valodas eksāmeni tiek kārtoti 12.klasē, un jāsalīdzina ar valsts valodas zināšanām 12.klasē.

Rīgas domes populistiskais secinājums par to, ka krievu skolēni pārvalda latviešu valodu, balstās uz rezultātiem, kuri liecina: krievu skolēni kārto latviešu valodas eksāmenu mazliet sliktāk nekā latviešu vienaudži. Tomēr patiesībā atzīmes latviešu valodā ir briesmīgas gan krieviem, gan latviešiem.

IZM vietnē ir ziņas, kā eksāmenu kārtoja skolēni galvaspilsētā, pilsētās un laukos. Tās liecina, ka laukos latviešu valodas eksāmena rezultāti ir vissliktākie – tur, kur krievu ir vismazāk, latviešu valodas zināšanas ir vissliktākās. Tas liecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pieļautas liktenīgas kļūdas valsts valodas mācībās. Līdz ar to mēs nonākam pie nākamā mīta.

Latvijas valsts daudz dara latviešu valodas attīstībai

Viens no populistiskākajiem mītiem pauž, ka valstij rūp latviešu valoda un jautājums, vai republikas iedzīvotāji to prot. Trīsdesmit gadi ir pagājuši kopš neatkarības pasludināšanas, taču situācija vēl nebūt nav ideāla. Pēc neatkarības pasludināšanas dzimušajiem bērniem jau ir pašiem savas atvases. Kā tagad bērnudārzos un skolās mācās bērni? Viņi labāk pārvalda svešvalodas, nekā agrāk.

Valstsnācija vēl joprojām ir pārliecināta, ka var kādam iemācīt valodu ar aizliegumiem. Nevar teikt, ka nekas netiktu darīts, lai tautai iemācītu valodu. Taču acīmredzami ar to nepietiek. Metodiku ir maz, tās nav obligātas un ir slikti izstrādātas. Dažas mācību grāmatas sagaida pat ceturto atkārtoto izdevumu ar tām pašām loģiskajām un gramatiskajām kļūdām! Latvijā ir vienkāršāk apgūt svešvalodu (angļu, krievu, vācu vai franču valodu) nekā valsts valodu.

Pret reformu vērsto protesta akciju dalībnieku argumentu – pirms mācīties kādā valodā, ir jāapgūst pati valoda, nekādi ne otrādi – kategoriski neuztver ne latviešu kopiena, ne valsts. Tagadējais Izglītības likums gan aizliedz Latvijā autohtonajai krievu mazākumtautībai mācīties dzimtajā valodā, taču nevar aizliegt izglītību citās Eiropas Savienības valodās. Pats par sevi saprotams, tādā situācijā parādīsies skolas, kurās mācības notiks citās ES valodās – angļu, vācu un franču valodās, kam ir labāk izstrādātas apguves metodikas.

Krievu skolēni Latvijā joprojām ir krievi

Liberālajās aprindās plaši tiražēts ir mīts par to, ka jaunais Izglītības likums ļauj krieviem saglabāt nacionālo identitāti. Tas radies pēc atļaujas mazākumtautību skolām piedāvāt trīs priekšmetus mazākumtautības valodā – dzimto valodu, literatūru un ar kultūras tradīcijām saistītu priekšmetu.

Krievu skolas nesaņem metropoles atbalstu, un "kultūra" patiesībā tiek aizstāta ar jebkuru krievu valodā pieejamu priekšmetu, piemēram, sociālajām zinībām vai pat matemātiku.

Savukārt par krievu valodas un literatūras pasniedzējiem kļūst filologi. Viņi daudz labāk pārzina priekšmetu, nevis pedagoģiju, bet priekšmetiem atvēlēto stundu skaits ir pietiekams, lai saņemtu labu vērtējumu eksāmenos Latvijā, taču nepietiek, lai nokārtotu iestājpārbaudījumus augstskolās Krievijā.

Ja gribat mācīties krievu valodā, maksājiet!

Jaunākais mīts Latvijas izglītības vidē ir stāsts par iespējām gūt privāto izglītību krievu valodā. Punktu šajā jautājumā pavisam nesen, novembrī pielika Latvijas Satversmes tiesa.

Privātskolās Latvijā mācās aptuveni 3% skolēnu, jeb apmēram 7 tūkstoši cilvēku. Taču pat viņi nevarēs mācīties krieviski. Asimilācijas plānā šis skaits ir tuvs aritmētiskajai kļūdai, tomēr nebūs nekādu privilēģiju pat tik nelielam pulkam.

Latvieši ir apmierināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu

Mīti atrodami arī krievu sabiedrībā, piemēram, par to, ka latviešu kopiena ir apmierināta ar IZM darbu. Tā nav. Lai arī latvieši vienaldzīgi vai pat atzinīgi vērtē krievu vardarbīgo asimilāciju, viņiem ir savi iemesli būt ļoti neapmierinātiem ar IZM.

Lieta tāda, ka 30 gadu laikā durvis slēgušo latviešu skolu skaits četrkārt pārsniedz slēgto krievu skolu skaitu. Tas noticis valsts depopulācijas dēļ, kas īpaši asi jūtama laukos. Valsts slēdz skolas, kurās palicis neliels skolēnu skaits.

2017. gadā Šadurska vadītā IZM ieviesa noteikumus, kuri paredzēja: vidusskolas 10.-12.klasēs jābūt vismaz 25 skolēniem, sākumskolas klasēs – vismaz 6. Šie normatīvi paredzēja, ka liels skaits lauku skolu tiks slēgtas. Tagadējā izglītības ministre Ilga Šuplinska vēlēšanās solīja atcelt lauku skolu iznīcināšanu un mainīt normatīvus. Savu solījumu viņa pildīja savdabīgi – ierosināja jaunus normatīvus: tos pašus 25 skolēnus vidusskolā un 5 – sākumskolā (par vienu mazāk nekā paredzēja Šadurskis).

Skolas Latvijā, pēc Šadurska un Šuplinskas prāta, sadalītas 4 kategorijās, un Šuplinska pat panāca zināmu Šadurska plāna mīkstināšanu, taču nepavisam ne to, ko gaidīja vēlētāji.

Daiļrunīgs fakts: Šuplinskas dzimtenē – Latgalē – viņas partija saņēma tikai 9% balsu pret 36%, kas tika atdoti "Saskaņai". Pati Šuplinska saņēma 2 tūkstošus "plusiņu" un tika izsvītrota 500 reizes. Tātad jau agrāk būtu pārspīlēti dēvēt viņu par populāru politiķi, kur nu vēl tagad.

Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)

Pēc temata

Krievija atradusi iespēju aizsargāt krievu valodu Baltijas valstīs
Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu
Piekāpās sabiedrības spiedienam: minimālu skolēnu skaitu skolā pagaidām nenoteiks
Šuplinska nostādījusi lielāko daļu Latvijas skolu ārpus likuma
Divi desmiti skolu nokļuva Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas melnajā sarakstā

Galvenie temati