RĪGA, 22. janvāris – Sputnik. Nacionālo minoritāšu devīto klašu absolventi nerunā brīvi latviešu valodā, bet gan cenšas izmantot iekaltas frāzes un iepriekš sagatavotus tekstus, raksta Latvijas Avīze.
Lai objektīvāk novērtētu skolēnu zināšanas, sākot no nākošā mācību gada Valsts izglītības satura centrs (VISC) izmainīs eksāmena uzdevumus.
Centralizētā eksāmena mutiskās daļas rezultāti liecina, ka bērniem nav problēmu ar atbildēm uz jautājumiem, it īpaši par zināmiem tematiem. Taču būtu jādomā par to, kā attīstīt skolēnu runāšanas iemaņas, cenšoties sasniegt augstāku līmeni.
Centralizētais eksāmens latviešu valodā sastāv no mutiskās, klausīšanās, lasīšanas, valodas lietojuma un rakstisko uzdevumu daļas. Labākos rezultātus skolēni uzrāda lasīšanas, klausīšanās un mutiskajā daļā.
Pagājušajā nedēļā VISC publicēja datus, saskaņā ar kuriem vairums nacionālo minoritāšu skolu devīto klašu absolventu zina latviešu valodu vidējā līmenī, par ko liecina centralizēto eksāmenu rezultātu analīze pēdējo piecu gadu laikā.
Visbiežāk skolēni saņem vidējus vērtējumus – B1 un B2. 2018. gadā nedaudz pieauga B2, C1 un C2 vērtējumu skaits, taču dominēja joprojām vidējais līmenis – B1 un B2.
Piecu gadu laikā no kopējā eksāmenu nokārtojušo skaita – 20 532 nacionālo minoritāšu skolu devīto klašu absolventi – 70,74% prata latviešu valodu vidējā līmenī. Augstākajā līmenī (C) latviešu valodu prata tikai 8,64% skolēnu, tostarp 0,51% ieguva augstāko vērtējumu C2.
Tikai 2,91% zina valodu zemākajā līmenī A1, taču situācija varētu būt arī labāka, jo pēc deviņu gadu latviešu valodas mācībām ir nepieļaujami, ka skolēni uzrādītu tik zemu valodas zināšanu līmeni, norāda centrā.
Taču 15 un 16 gadus veciem pusaudžiem vēl nav pietiekamas dzīves un intelektuālās pieredzes, lai pārliecinoši nodemonstrētu valodas zināšanas augstākajā līmenī, tāpēc vidēji rezultāti ir absolūti sagaidāmi.
