13:19 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Bērni bērnudārzā, foto no arhīva

NA recepte: rindas latviešu bērnudārzos var saīsināt uz krievu rēķina

© CC0 / pixabay / grey_beard
Latvijā
Saņemt īso saiti
33

Viens nodokļu maksātājs var pieprasīt grupas atvēršanu bērnudārzā, taču likumprojektā nav skaidrots, kur šiem nolūkiem ņemt naudu.

RĪGA, 2. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Saeima pēdējā plenārsēdē ar balsu vairākumu (iebilda tikai "Saskaņa" un daļa neatkarīgo deputātu) pirmajā lasījumā atbalstīja Vispārējās izglītības likuma un Izglītības likuma grozījumus. Tie paredz, ka tagad katrā bērnudārzā (šajā gadījumā – bērnudārzā, kurā bērni mācās krievu valodā) jābūt atvērtai grupai latviešu valodā, ja šādu vēlmi paudīs kaut vai viens vecāks.

Likumprojekta mērķis – samazināt rindas bērnudārzos (uzskata grozījumu autori), taču tam ir savas "nacionālās īpatnības".

Pirmkārt, autori nav paredzējuši papildu finansējumu jaunu grupu atvēršanai. Viss tiek ieviests administratīvā stilā un drīzāk var novest pie krievu bērnudārzu slēgšanas nevis jaunu grupu atvēršanas.

Otrkārt, deputāti kārtējo reizi demonstrē izcilu izlases prasmi likumdošanas procesā: viens nodokļu maksātājs var pieprasīt atvērt veselu grupu bērnudārzā, pie tam Saeimā neviens ne dzirdēt negrib par 40 tūkstošu cilvēku (petīcija ar prasību atlaist Saeimu) prasību.

Treškārt, ir skaidrs, ka likuma grozījumi ir Nacionālās apvienības un tai līdzīgo politiskā reklāma, taču tai nebūs nekāda praktiska labuma: bērnudārzi un pašvaldības informēs par finansējuma trūkumu. Protams, likumprojekts ir lielisks morālā spiediena līdzeklis.

Debates par to bija dzīvas. Grozījumu pretinieki vairākkārt uzsvēra, ka to pieņemšana audzēs spriedzi sabiedrībā. Tikpat cieta bija NA pārliecība, ka ekskluzīvas tiesības pieprasīt latviešu grupu atvēršanu jebkurā mazākumtautību bērnudārzā veicinās sabiedrības saliedētību.

NA pārstāvis Raivis Dzintars pauda pārliecību, ka projekts esot loģisks – tas nozīmējot, ka nebūs vairs nekādu vien mazākumtautībām paredzētu bērnudārzu, katrai pirmsskolas iestādei jānodrošina plūsma valsts valodā, tātad tikšot sperts vēl viens solis  pretī pilnīgai pārejai pie mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. Tāpat tikšot atrisināta bērnudārzu pieejamības problēma lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā un Daugavpilī.

Savukārt deputāts Edgars Kucins no "Saskaņas" uzskata, ka tamlīdzīga situācija izglītībā – ne visiem latviešu bērniem nodrošināta iespēja mācīties dzimtajā valodā – atklāt nopietnas problēmas izglītības sistēmā. Kucins pauda pārliecību, ka Izglītības ministrijai vispirms jānodrošina pedagogi, tikai pēc tam tā var prasīt, lai pašvaldības piesaistītu pedagogus. Politiķis atgādināja, ka valstī jūtams būtisks padagogu trūkums un ierosināja vispirms nodrošināt viņiem pienācīgas algas no valsts budžeta, sagatavot speciālistus un tiki pēc tam izvirzīt prasības pašvaldībām.

Jānis Vucāns no Zaļo un zemnieku savienības pievērsa uzmanību finanšu aspektam. Viņs atgādināja, ka patlaban pašvaldības apmaksā daļu programmu pirmskolas mācību iestādēs: par 1,5-5 gadus vecu bērnu nodarbībām maksā pašvaldības, par vecākajiem bērniem – valsts. Tātad likumprojektā paredzēto prasību izpilde iespējama tikai ar noteiktiem priekšnoteikumiem: valstij jāuzņemas finansējums bērnu nodarbībām pirmskolas iestādēs no 1,5 gadu vecuma vai jāpiešķir papildu kompensācijas pašvaldībām. Politiķis norādīja, ka praktiskie jautājumi likumprojektā nav skarti un no balsošanas atturējās.

Igors Pimenovs no "Saskaņas" pievērsa uzmanību dubultajiem standartiem likumprojektā. Pēc viņa domām grozījumi palielinās sociālo spriedzi. Politiķis norādīja, ka jebkuras tautības bērniem, arī mazākumtautību bērniem izglītība svešā valodā nesniedz līdztiesīgu pieeju, ko latviešu bērniem cenšas nodrošināt NA.

Grozījumiem veltītā diskusija no izglītības un finansējuma jautājumiem pakāpeniski pārgāja pie sarunām par Saeimas partiju iekšējām attiecībām, piemēram NA deputāts Jānis Iesalnieks atgādināja ZZS, ka tā esot pieradusi aplaudēt "Saskaņai" un ieteica pamatīgi padomāt pirms balsojuma, ja partija vēloties jebkad atgriezties pie darba valdībā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems ieteica nesamierināmajiem pretiniekiem NA un "Saskaņai" apvienoties. Pēc viņa domām, iekšējās savstarpējās problēmas abas partijas var atrisināt, apvienojoties un visu apspriežot savā starpā. Pēc viņa domām, debatēm par to nav vietas Saeimā, kur vajag apspriest nopietnākas lietas: mediķu algas, izglītības kvalitātes celšanu un tautas labklājību.

Kā vienmēr, debates noslēdzās ar balsojumu par labu vairākumam. Grozījumi pieņemti pirmajā lasījumā. Darbs pie tiem turpināsies nākamgad.

Pēc temata

Krievu intereses neinteresē: IZM atbildējusi vecākiem
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Karajevs: Latvijas tauta spiesta paciest nekompetentu ministru

Galvenie temati