21:02 09 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Mediķu protesta akcija pie Saeimas ēkas Rīgā

Visnelaimīgākā valsts Eiropas Savienībā. Un atkal vainīgi krievi

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
51

Mazā Latvija ir nelaimīgākā Eiropas Savienībā: tikai trešā daļa pilsoņu ir apmierinati ar dzīvi, vēsta Eurostat.

Reitinga apakšdaļā ir arī bulgāri, horvāti un lietuvieši. Par to, kāpēc latviešiem paveicies vismazāk, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Konstantins Sevastjanovs.

Naudas nav, taču jūs turieties

Kur meklējams Latvijas iedzīvotāju masveida diskomforta iemesls? Īsāk sakot, tā ir neuzticēšanās valdībai, pārliecības trūkums par perspektīvām un zemapziņā gruzdoša gatavība pamest valsti, kā daudzi jau izlēmuši. Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs uzskata, ka tuvākajā laikā Baltijas valstīs gaidāma "ideālā vētra" – sakritīs vairākas negatīvas tendences. "Pēc diviem gadiem krasi saruks Latvijas budžeta finansējums no ES valstīm. Turklāt aiziet kravu tranzīts no Krievijas," atzīmē politiķis.

Bažas ir pamatotas. Piemēram, izdevums Financial Times vēsta, ka nauda no ES struktūrfondiem tiks novirzīta no Austrumeiropas uz Grieķiju, Itāliju un Spāniju. Šobrīd ES fondi nodrošina Baltijas valstīm IKP pieaugumu par 3%, un bez šī ienākumu avota Lietuva, Latvija un Igaunija var saskarties ar nopietnām problēmām ekonomikā. Mēģinot kompensēt gaidāmos zaudējumus, Latvijas vadība palielina nodokļus un akcīzes. Jaunākie dati liecina, ka vismaz 19% valsts rīcībspējīgo iedzīvotāju ir nodokļu parādnieki.

Pie tam summa, ko Baltijas valstis atvēl sociālajai aizsardzībai, ir mazākā Eiropas Savienībā. Latvijā šis izdevumu postenis sasniedz vien 14,5% IKP, Lietuvā – 14,7%, Igaunijā – 15,1%. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka Francija šiem nolūkiem atvēl vairāk nekā trešo daļu IKP.

Nav nekāds brīnums, ka Latviju plosa protest akcijas. Aktīvākie ir mediķi un pedagogi. Taču ierēdņi tikai plāta rokas: naudas nav. Bijušā premjerministra Eināra Repšes teiciens "Kā tad varēja nesolīt?" jau kļuvis par skumju parunu.

Tomēr valsts negrozāmi ceļ militāros izdevumus, kas jau sasnieguši 2% IKP un, acīmredzot, vēl pieaugs. Latvija intensīvi iepērk ieročus un bruņutehniku. Kritiķiem valdība ceļ priekšā dzelžainu argumentu: pirmkārt, jāpilda saistības NATO bloka priekšā, otrkārt, tepat blakus ir "agresīvā Krievija".

7.novembrī Rīgā notika liels mediķu mītiņš. Protestu dalībnieki nolika pie Seimas zārku ar uzrakstu "Politika" un ieteica izvēlēties: dzīvību vai nāvi.

Viņi izsludināja klusuma minūti sērās par valsts veselības aprūpes sistēmu un nolika uz zārka sēru vainagu.

Pie mediķiem iznāca opozīcijā strādājošais Aldis Gobzems. Viņš pastāstīja, ka patiesībā nauda budžetā ir: ierēdņu un deputātu algu pieaugumam līdzekļi taču atrasti. Tātad, pēc viņa domām, tikai politiķu nevēlēšanās risināt jautājumu neļauj palielināt algas mediķiem.

Daudzi jau atmetuši ar roku un brauc prom, turp, kur vairāk maksā. Latvijas Valsts kontrole atklāti atzina, ka tai nekas nav zināms, kā veidojusies dzīve pusei jauno speciālistu, kuri absolvējuši vietējās medicīnas augstskolas. Toties par to daudz rūgta zina stāstīt valsts mediķu arodbiedrību pārstāvji, kuri jau ilgi žēlojas: faktiski, Latvija uz sava rēķina gatavo profesionālus kadrus citu valstu slimnīcām. Toties pašu mājās speciālistu trūkst: veselības aprūpes iestādēs izveidojušās gigantiskas rindas, cilvēki dažkārt gaida pieņemšanu pusgadu un ilgāk.

Neirozes un depresijas

Iedzīvotāju vidū plaši izplatītas depresijas un neirozes. Tas savukārt ved pie vardarbības. Policijas priekšnieks Ints Ķuzis atklāja, ka tīšas slepkavības visbiežāk notiek sadzīves konfliktu un paziņu strīdu rezultātā. Policijas dati liecina, ka 60% cietušo gada laikā cietuši no likumpārkāpējiem atkārtoti. XX gadsimta 90.gados Latvijā dzīvoja aptuven 2,7 miljoni cilvēku. Tagad, stāsta oficiālā statistika, palikuši 1,9 miljoni, taču patiesībā, daudzi uzskata, ka vēl par 200-300 tūkstošiem mazāk.

Iedzīvotāju prombraukšana kļuva katastrofāla 2004.gadā, kad Latvija iestājās ES. Uz Eiropu devās ne tikai godīgi strādnieki, bet arī cilvēki ar kriminālu pagātni. Latvija sāka eksportēt noziedzību, stāstīja I.Ķuzis. Viņš konstatēja, ka mēneša laikā no Lielbritānijas tiekot saņemti aptuveni divpadsmit tur tiesāti cilvēki.

Darbspējīgo iedzīvotāju aktīvā emigrācija, kuri paliek ārzemēs uz visiem laikiem un tikai dažkārt apciemo dzimteni, novedusi pie pārmaiņām iedzīvotāju struktūrā. Tipiska situācija: vecāki strādā vaiga sviedros kaut kur Īrijā, viņu atvases mājās pieskata vecmāmiņas un vectētiņi. Psihologi ceļ trauksmi: bērni bez vecākiem izjūt negatīvas emocijas, mēdz būt agresīvi, viegli aizkaitināmi, nevēlas mācīties. Dažkārt viņi nokļūst sliktās kompānijas.

Nesen plašu atbalsi sociālajos tīklos guva daugavpilietes publikācija – viņa pastāstīja par spēli "Skrien vai mirsti". Pusaudži, slēpdami sejas, gaida ietves malā automašīnu un pa galvu pa kaklu metas teju vai zem riteņiem, lai šķērsotu ielu pēc iespējas tuvāk mašīnai. Policija apstiprināja, ka tamlīdzīgas "spēles" patiešam pastāv, un lūdza vecākus paskaidrot bērniem, pie kā var novest ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Presē bija arī plaši materiāli par masveida kautiņiem pusaudžu starpā Liepājā. Daži izdevumi vēstīja, ka konfliktus radījušas etniskas nesaskaņas – latvieši pret krieviem.

Alkoholisms un starpnacionālais naids

Daudzas problēmas Latvijā līdzinās grūtībām Lietuvā – situācija abās valstīs ir līdzīga. Tiesa, Lietuva atdevusi Latvijai līdera vietu ES nelaimīgāko iedzīvotāju reitingā, taču šogad izcīnījusi citu, tikpat apšaubāmu balvu. Ja ticam Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas pārskatam "Health at a Glance", iznāk, ka Lietuva ir "visvairāk dzerošā" Eiropā: tās pilsoņi vidēji patērē 12,3 litrus alkohola gadā. Topā ir arī Austrija (11,8 l), Francija (11,7 l), Čehija (11,6 l) un Luksemburga (11,3 l). Latvija ieņēmusi 7.vietu (11,2 litri). Šeit dzer ne tikai vodku, vīnu un alu, dzer visu, kas var kaut mazākajā mērā noderēt tādam nolūkam. Nonācis tiktāl, ka Veselības ministrija ierosinājusi diskusiju par iespējamu cenu palielināšanu odekolonam un kosmētiskajiem līdzekļiem – alkoholisma apkarošanas ietvaros.

Ministrijā atzina, ka regulāri tiek fiksēti saindēšanās gadījumi ar sadzīves ķīmiskajiem līdzekļiem. Pērn izdevums Latvijas avīze paziņoja, ka tikai Balvos vien (mazliet vairāk nekā septiņi tūkstoši iedzīvotāju) mēneša laikā nopirktas 2500 pudelītes Polijā ražotā kosmētiskā spirta BFGreen. 250 ml pudelīte ar šķidrumu, kas satur 60% tīra alkohola, maksā nepilnu eiro. Avīzes aptaujātie vietējie iedzīvotāji apstiprināja, ka kosmētisko spirtu nebūt neizmanto tam paredzētajiem mērķiem.

Valsts ir sašķelta divās kopienās, ko veido latvieši un krievvalodīgie. Valsts centīgi ievieš izglītības procesu latviešu valodā mazākumtautību skols un krievu bērnudārzos. Vienlaikus valstī nav pietiekams skaits pedagogu, kuri brīvi pārvaldītu valsts valodu. Rezultātā rodas nepatīkami incidenti – krievu skolotāji spiesti skaidrot krievu bērniem mācību priekšmetu latviešu valodā. Nav vērts pat runāt par tamlīdzīgas izglītības kvalitāti.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks regulāri klāsta, ka valstī varot parādīties "zaļie cilvēciņi" – bruņoti cilvēki bez identifikācijas zīmēm, kuri, sak, centīšoties sacelt Latvijā bruņotu dumpi, lai pievienotu republiku Krievijai. Gribot negribot latvieši sāk ar bažām šķielēt uz krievu tautības kaimiņiem un paziņām. Nav nekāds brīnums, ka daudzi uzskata: ar "tiem krieviem" jāapietas uzmanīgāk, kamēr viņi vēl nav pavisam satrakojušies! Sabiedriskie pasākumi (piemēram, Uzvaras dienā) rada sašutuma viļņus latviešu aprindās. Pastāvīgi izskan aicinājumi nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem – lai "okupantiem" nebūtu kur pulcēties. Vārdu sakot, nacionālā spriedze laimīgāku nevienu nepadarīs.

Pēc temata

Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas
Veselības ministrija atradinās Latvijas iedzīvotājus no odekolona dzeršanas

Galvenie temati