23:24 11 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1041
  • RUB70.5319
Nacionālā bloka līderis Raivis Dzintars. Leģionāru gājiens 2019. gada 16. martā

Iet leģionāru gājienos, bet dvēsele ir "pārkrievojusies": Dzintars šokē ar paziņojumu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
124

Nacionālā bloka līderis Raivis Dzintars uzskata, ka ir kļuvis par biedēkli dažiem politiķiem, kurus baidās no krievvalodīgiem iedzīvotājiem, taču pienāks laiks, un visi Latvijā sapratīs, ka valsts valoda ir priekš visiem, nevis tikai priekš latviešiem.

RĪGA, 14. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš deva interviju Latvijas Radio 4, negaidīti atzinās, ka izjūt sevī "plašās krievu dvēseles" ietekmi, kā arī aicināja nebaidīties no asimilācijas.

Atnākot uz krievvalodīgo radio, Dzintars atteicās atbildēt uz jautājumiem krieviski, kaut gan prot valodu. Nacionālā bloka līderis pasteidzās piebilst, ka "nevēlas tādējādi pazemot nevienu citu valodu", taču viņš ir atnācis uz sabiedrisko radio, un valstī ir viena valsts valoda – latviešu.

"Mans statuss uzliek man šo pienākumu (runāt valsts valodā – red.). Es uzskatu, un es ļoti vēlētos nākotnē nonākt pie tādas situācijas, ka latviešu valoda kļūs par kopīgu valodu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka latviešu tiesības uz latviešu valodu nav mazākas, nekā jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju tiesības," paziņoja Dzintars.

Sarunas laikā nacionālais politiķis pastāstīja, ka viņam ir bijis krievvalodīgs patēvs – padomju armijas virsnieks, kurš viņam bijis "liela autoritāte" un iemācījis to, ka cilvēkam dzīvē obligāti ir jābūt mērķim, pie kura jāvirzās.

Atbilžu laikā uz radioklausītāju jautājumiem Dzintar negaidīti atzinās, ka izjūt apkārtējos "plašo krievu dvēseli", un tā viņu tik ļoti esot ietekmējusi caur draugiem, patēvu un citiem krieviem tuvu cilvēku vidū, ka viņš sācis to izjust arī sevī.

"Tostarp arī sevī, jo mēs taču ietekmējam viens otru. (…) Un ir tāda īpatnība: krievu komunikācija, emocijas un cilvēku spējas kontaktēties spēlēja ļoti svarīgu lomu," paziņoja Dzintars.

Tēmas attīstības laikā Dzintars paziņoja, ka viņam pieskaita sliktu attieksmi pret krievu valodu un nelatviešiem, taču patiesībā tas tā nav – viņš vienkārši ir "pozitīvs nacionālists", kas viņa izpratnē nozīmē "būt atvērtam pasaulei un jebkuram cilvēkam ar vienlaicīgu sava saglabāšanu".

"Protams, dažkārt tas nozīmē izrādīties konflikta pozīcijās attiecībā uz to, kā lai pieņem kādu likumu, kādām valodas normas jāseko līdzi," pateica Dzintars. Taču, pēc viņa domām, "90% pozitīvu latviešu nacionālistu ir izdevīgi gan krieviem, gan baltkrieviem".

Dzintars ir pārliecināts, ka Latvijā visus jāvieno latviešu kultūrai un latviešu valodai, savukārt tie, kas pretojas izglītības pārejai visos līmeņos uz mācībām valsts valodā, vienkārši baidās no neziņas.

"Domāju, ka tas, ka daudzi ir pret to, ir skaidrojams, varbūt, ar bailēm nezināmā priekšā, bailēm no asimilācijas, bailēm no tā, ka viņu sava veida identitāte var izzust… Taču es tam nepiekrītu un domāju, ka ļoti bieži cilvēku izmanto no politiķu puses, lai nobiedētu ar to," paziņoja politiķis.

Dzintar kārtējo reizi uzsvēra: viņš uzskata, ka "latviešu valoda – tā nav valoda tikai latviešiem, tā ir kopīga valoda visiem Latvijas iedzīvotājiem".

"Es domāju, ka ar laiku to sadzirdēs arī nelatviešu izcelsmes ļaudis. Arvien vairāk cilvēku apgūst latviešu valodu, un viņiem zudīs šī ilūzija, zudīs Raivis Dzintars kā biedēklis, ar kuru daudzi politiķi cenšas biedēt," nobeigumā sacīja Nacionālā bloka līderis.

Latvijā dzīvo mazāk, nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda ir latviešu valoda. Neraugoties uz to, ka krievu valodā runā ap 40% valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.

Valsts varasiestādes rosina plānveida uzbrukumu krievu valodai – to cenšas izspiest no sabiedrības dzīves un izglītības. Iniciatīvu virzīšanas līderpozīcijas sājā jomā pieder Nacionālajai apvienībai.

Valsts valodas likuma ievērošanu Latvijā uzrauga Valsts valodas centrs (VVC). VVC redzeslokā nonāk politiķi, kuri pārāk bieži izmanto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kas izplata bukletus svešvalodās un darbinieki, kas sarunājas ar klientiem ne latviešu valodā, vieskoncerti un pat skolu izlaidumi.

Krievija vairākkārt pievērsusi starptautisko struktūru – ANO, EDSO, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas – uzmanību diskriminējošajai attieksmei pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Latvijā. KF ĀM, KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO un citas profila struktūras, argumentējot savu pozīciju, atsaucās uz dokumentiem par nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, taču Latvijas varasiestādes turpina ignorēt starptautisko institūtu rekomendācijas.

Pēc temata

Eirodeputāte no Latvijas: pie mums drīkst brīvi paust nacistiskus uzskatus
Nākamais ministrs sola modernu nacionālismu – bez krieviem
Nelieniet pie krieviem: deputāts pabrīdināja jauno ministru un atgādināja par Ukrainu

Galvenie temati