RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns radio Baltkom intervijā pauda savu sašutumu sakarā ar Latvijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Arta Pabrika runu, kurš piemiņas pasākumos sakarā ar Mores kauju 75. gadadienu nosauca Waffen SS leģionārus par latviešu valsts varoņiem un lepnumu un aicināja godāt viņu piemiņu.
Jurkāns uzskata, ka par varoņiem leģionārus dēvēt kategoriski nedrīkst. SS leģionārs – tā ir drīzāk gan šo pašu cilvēku, gan kara traģēdija. Uz savas ģimenes piemēra bijušais Latvijas ĀM vadītājs paskaidroja, ko viņš ar to domā.
"Mans vectētiņš bija turīgs saimnieks, dzīvoja ciemā Skrudalienā. Atnāca vācieši, bet tā kā viņi nemīlēja poļus, un viņš bija pans Cahajevičs, nodedzināja visu, tostarp māju, saimniecību. Paņēma zirgus un 18 gadus veco dēlu. Apģērba viņu, uzāva kājās apavus, tādējādi noteica Vermahta dienestā. Tā ir visīstākā traģēdija. Cilvēkam bija 18 gadi. Viņa acīs vācieši sadedzināja visu, kas tur bija. Un viņam vēl bija jādienē. Un šādu traģēdiju bija ļoti daudz," uzsvēra Jurkāns.
Tāpat viņš pateica, ka nevar "musināt" šo jautājumu, jo tā ir cilvēku sāpe. Un vēl jo vairāk nedrīkst augstākā mēroga ierēdnim publiski teikt to, ko sacīja Pabriks, "viņš taču nav vienkārša privātpersona, viņš taču nesaka to pēc aiziešanas no amata".
Tāpat Jurkāna sašutumu izraisa tas, ka neviens no valdības nereaģēja uz Aizsardzības ministrijas vadītāja mulsinošajiem vārdiem. Pat Latvijas prezidents Egils Levits, kura dzīslās tek ebreju asinis, kura tautieši cieta no to pašu leģionāru rokām, noklusēja.
"Nu tak izej un pasaki patiesību – jā, upuri, bet ne varoņi! Bet ja jau valdība klusē, tātad atbalsta. Priekš kam tas viss? Laikam, rakņāties pagātnē un uzdot cilvēkus, kuri principā ir traģiskas personības vēsturē, par varoņiem – tā ir ļoti slikta audzināšana un ļoti slikts piemērs skolēniem. Un tas parāda, ka Latvija neiet līdzi Eiropai, pasaulei," rezumēja Jurkāns.
"Mati ceļas gaisā"
Iepriekš Pabrika paziņojums izraisīja Latvijas vēsturnieku sašutumu, kuri nosauca ministra runu par apkaunojumu. Vēsturnieks Edgars Engīzers savā Twitter profilā uzrakstīja, ka viņam esot kauns par Latviju un par to, cik viegli plašā politiskā žestā Pabriks spēja nosvītrot visu to, pie kā speciālisti strādājuši gadiem ilgi, visus vēsturnieku pētījumus.
Saeimas deputāts Igors Pimenovs no "Saskaņas" vispār aicināja Pabriku demisionēt un uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas vadītāja rīcībai jābūt nosodītai.
Savukārt Krievijas vēstniecībā Latvijā atzīmēja, ka atsevišķiem Latvijas politiķiem nebūtu lieki no jauna izlasīt Nirnbergas tribunāla spriedumu, kurš atzina Latviešu brīvprātīgo SS leģionu par noziedzīgu kara veidojumu.
"Mati ceļas gaisā, apzinoties to, ka Waffen SS leģionārus, kas saistīti ar zvērībām, masveida spīdzināšanām un slepkavībās gan attiecībā uz mierīgajiem iedzīvotājiem, gan uz karagūstekņiem, turpina godāt atsevišķi Latvijas valdības locekļi," pauda sašutumu diplomātijas iestādē.
Jautājums par Latvijas iedzīvotāju dalību nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēts. Mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar civilo iedzīvotāju iznīcināšanu. Publiskotie arhīvu dokumenti atspēko Latvijas politiķu apgalvojumus.
Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.
