20:19 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Latvijas karogs, foto no arhīva

Valsts valodas diena un "Mežabrāļu" diena: jauni datumi Latvijas kalendārā

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
34

Egils Levits ir pārliecināts, ka "mežabrāļi" ir jāgodina, savukārt Valsts valodas diena veicinās krievu integrāciju.

RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza grozījumus likumam "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām". Tā, 17. martā tiek piedāvāts atzīmēt Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, savukārt 15. oktobrī – Valsts valodas dienu.

17. marts

Runājot par 17. marta dienas nozīmi, valsts vadītājs paziņoja, ka "Latvijas valstiskuma otrā gadsimta sākumā ir nepieciešams atgriezt sabiedrības sociālajā atmiņā zināšanas par Latvijas patriotu pretošanos okupācijas režīmiem un godināt mūsu varoņus, kuri uzturēja Latvijas tautas prasību pēc savas valsts un neatkarības dzīvu visos okupācijas gados", teikts prezidenta mājaslapā. 17. marta datums, kā norādījis prezidents, ir izraudzīts tamdēļ, ka šajā dienā 1944. gadā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam par faktiskās Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Ar "nacionālā pretošanās kustību", kuras piemiņu tiek piedāvāts godāt 17. martā, tiek domāti pirmām kārtām notikumi Latvijā 1944.-1945. gadā, kad tā dēvētie mežabrāļi izrādīja bruņotu pretošanos padomju varai. Daudzi no viņiem karoja vietējo SS bataljonu rindās. "Mežabrāļi" kļuva vainīgi, pēc dažādiem datiem, no 1500 līdz 3000 cilvēku, tostarp mierīgo iedzīvotāju, nāvē. Analoģiskas kustības pastāvēja gan Igaunijā, gan arī Lietuvā.

Krievijā "mežabrāļu" slavēšanu uzskata par mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi un notikumu "pievilkšanu" mūsdienu Baltijas nacionālistisko elišu izdomātajai mitoloģijai par "mežabrāļiem". KF ĀM norādīja, "mežabrāļu" zvērību faktus apstiprina arhīvu dokumenti, nopratināšanu protokoli un grāmatas.

15. oktobris

Savukārt, runājot par 15. oktobri, kā iespējamo Valsts valodas dienu Latvijā, prezidents norādīja, ka šajā dienā 1998. gadā tika noslēgtas diskusijas par Satversmes tekstu, un 4. pantā latviešu valodai tika nosprausts valsts valodas statuss Latvijā. "Valsts valodas diena Latvijai piederīgajiem gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas kopšanā, lietošanā un turpmākā attīstībā. Tas varētu sekmēt ikvienu tiekties pēc izcilības valsts valodas prasmē un plašāk lietot valsts valodu ikdienas saziņā. (…) Tas sekmētu mazākumtautību iesaisti un veicinātu modernas, atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas iedzīvināšanu."

Levits secīgi virza atvērtas latvietības ideju. Valsts vadītāja ieskatā latvietība - tas ir nevis kaut kas iedzimts, tieši pretēji, tas ir kaut kas apzināts, un latvietība ir jānodod caur ģimeni un skolu – citādi tā var izgaist. Atvērtai latvietībai, pēc viņa sacītā, ir ļoti svarīga visas izglītības pāreja uz mācībām valsts valodā.

"Jābeidz skolu segregācija pēc valodas principa un jāpāriet uz mācībām kopējā - valsts valodā, kas ir latviešu valoda. Skolu reforma tāpēc ir ļoti svarīga, tā ir jāturpina un jāpanāk, lai arī bērnudārzos runā tikai latviski, jo bērni jau valodu apgūst visātrāk," - savu viedokli pamatoja Levits.

Pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Neskatoties uz protestiem un tiesībsargu argumentiem, Latvijas Satversmes tiesa atzina, ka bilingvālās sistēmas likvidācija valsts vidējās izglītības sistēmā ir likumīga. Tiesa nolēma, ka jautājums par privātskolām tiks izskatīts atsevišķi.

Pēc temata

Zaharova par "mežabrāļiem" veltīto filmu: vēstures izkropļošana
Levits: latviešu valodā runā divas trešdaļas iedzīvotāju – tas ir absurds
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
Prezidents ir pārliecināts: skolu likvidācija palīdzēs sadzīvot ar krieviem

Galvenie temati