RĪGA, 10. maijs – Sputnik. Latvijā 8. maijā oficiāli atzīmē Otrā pasaules kara upuru piemiņas un nacisma sakāves dienu, bet 9. maijā vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku svin Uzvaras dienu pie Uzvaras pieminekļa. Vēl lielāks skaits svin mājās, kopā ar Krieviju.
Krievija un Rietumi uzvaru karā svin dažādās dienās, un tas saistīts ne tikai ar to, ka Eiropā un Krievijā bija atšķirīgs laiks brīdī, kad tika parakstīts Trešā reiha kapitulācijas akts (9. maijā pl. 00:43 pēc Maskavas laika, taču pēc Centrālās Eiropas laika tobrīd bija 8. maijs – red.). Pēc būtības, tie ir divi atšķirīgi svētki, divas dažādas nostādnes. Lai arī PSRS un rietumvalstis bija sabiedrotie Otrajā pasaules karā, no Rietumu puses savienība nebija gluži godīga, intervijā Sputnik Latvija pauda politologs, Maskavas Valsts pedagoģiskās universitātes Vēstures un politoloģijas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.
"Sabiedroto mērķi bija dažādi. No Padomju Savienības viedokļa tas bija atbrīvošanās karš, un kolosālie upuri, ko nesa PSRS, nekādi nav salīdzināmi ar to, kas notika Rietumeiropā. Fašistiskās Vācijas pusē bija desmitiem Eiropas valstu pārstāvji, un daži, oficiāli ieņemot neitrālu pozīciju, kā, piemēram, Spānija, izvirzīja savus spēkus pret Padomju Savienību," atgādināja eksperts.
Šapovalovs uzsvēra, ka valstīs, kas karoja Vācijas pusē, vai ieņēma melīgi neitrālu pozīciju, atmiņas par Otro pasaules karu ir izplūdušas.
"Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kuru politiskās elites biežāk uzskata sevi par "mežabrāļu", kolaboracionistu tiesiskajiem mantiniekiem un idejiskajiem sekotājiem, nevis par to latviešu, lietuviešu un igauņu izcelsmes padomju karavīru pēctečiem, kuri cīnījās pret fašistisko Vāciju," konstatēja eksperts.
