RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits nosaucis par absurdu situāciju, kurā latviešu valodā valstī runā tikai 60% iedzīvotāju. Tiekoties ar latviešu valodas skolotājiem valsts vadītājs aicinājis paplašināt valsts valodas lietojumu sabiedrībā.
Levita izteikumi liecina, cik ļoti viņš attālinājies no realitātes, intervijā Sputnik Latvija norādīja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, politologs un publicists, viens no Krievu skolu aizsardzības štāba līderiem Miroslavs Mitrofanovs.
"Cilvēks, kurš visu mūžu nostrādājis tālu no Latvijas realitātes, nespēj saprast, ka runa ir par saziņu ģimenē, ko valsts likumi nekādā veidā nevar regulēt. Nekādi skolotāji nevar piespiest vecākus un bērnus pāriet pie latviešu valodas mājās, savā dzimtajļā krievvalodīgajā vidē," atzīmēja Mitrofanovs.
Politiķis pauda pārsteigumu par to, ka Levits, visu mūžu nodzīvojis ārzemēs, nesaprot, ka tamlīdzīgi izteikumi radītu milzīgu sašutumu tajā pašā Beļģijā vai Šveicē no visu sabiedrības locekļu puses, neatkarīgi no viņu dzimtās valodas.
"Daudzās valstīs oficiālo valodu skaits neatbilst daudzveidībai, kas pastāv patiesībā. Pasaule ir daudz sarežģītāka un interesantāka, nekā sev iedomājies papīru fantāzijās sastingušais un no realitātes atrautais Levits," konstatēja publicists.
Krievvalodīgo ģimeņu skaits, kurās vecāki cenšas sarunāties ar bērniem latviski, ir niecīgs, tas ir statistiski nemanāms lielums, atgādināja Mitrofanovs.
"Cita lieta, ka pastāv aptuveni 20% jaukto – krievu un latviešu – ģimeņu, kur atbilstoši vecāku kultūrai un apņēmībai ģimenes saziņā uzvar tā vai cita valoda, vai, kā harmoniskākais risinājums, tiek izmantotas abas valodas. Sociologu dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji dalās trijās grupās. Mazliet vairāk nekā 60% ir cilveki, kuri mājās runā latviešu valodā, 37,5% - krievu valodā, pārējie mājās izmanto citu valodu. Šo situāciju neizdosies mainīt ne ar kādiem Levita paziņojumiem," uzsvēra Mitrofanovs.
Publicists pauda pārliecību: ja Levits patiešām interesētos par latviešu valodas likteni, viņam nāktos pievērst uzmanību tam, kā tiek tērēti Integrācijas fonda līdzekļi.
"Patlaban fonda līdzekļus sadala tikai etniskie latvieši, nauda faktiski tiek sadalīta starp lojālām sabiedriskajām organizācijām un tērēta sakaru uzturēšanai ar latviešiem, kuri emigrējuši uz ārvalstīm. Pie tam latviešu valodas mācību programmām atvēl tīro nieku," teica Mitrofanovs.
2018.gadā Latvijā stājās spēkā Izglītības likuma grozījumi. Tie paredz visu skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā līdz 2021.-2022.mācību gadam. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji izglītības reformu vērtē ārkārtīgi negatīvi, valstī sākās protesti. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, valsts valodas statuss valstī piešķirts vienīgi latviešu valodai.
