20:21 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Bērni. Foto no arhīva

Debates par bērnudārziem: krievu nodokļu maksātājus Latvijā neuzskata par cilvēkiem

CC0 / pixabay / Eirena
Latvijā
Saņemt īso saiti
25

Valdības koalīcija šodien likvidē krievu bērnudārzus, bet rīt pieprasīs, lai "pareizās tautības" pacientus palaiž priekšā slimnīcas rindā, paziņoja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debašu laikā Saeimā.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ideja par izglītības pāreju visos tās līmeņos uz mācībām latviešu valodā, kuru izklāstīja Nacionālās apvienības pārstāvji koalīcijas padomes sēdē, guvusi likumsakarīgu turpinājumu Saeimā. Pēc vairākuma deputātu lēmuma, likumprojekts nodots izskatīšanai komisijās.

Grozījumus paredzēts veikt divos likumos – Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Būtībā, runa ir par to, lai ierakstītu likumā sekojošo: "Vietējām pašvaldībām ir pienākums nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki".

Uzstājoties Saeimā likumprojekta aizsardzībai, viens no tā iniciatoriem Raivis Dzintars paziņoja: "Piedāvāto likuma grozījumu mērķis ir tuvoties izglītībai valsts valodā. Apzinoties, ka šādu lēmumu pieņemšanai un īstenošanai parasti ir nepieciešams laiks, mēs piedāvājam spert vēl vienu starpsoli, lai risinātu problēmu tieši pirmsskolas izglītības sektorā, kur, mūsu ieskatā, problēmas ir visakūtākās."

Deputāts minēja šādus skaitļus: 2016. gadā Rīgā bērnudārzu rindā ar mācībām latviešu valodā stāvēja 1725 bērni, bet krievu valodā – vien 784. Šobrīd rinda latviešu bērnudārzos ir samazinājusies, aptuveni līdz 1200 cilvēkiem, taču "38 no Rīgas bērnudārziem ir tīri mazākumtautību bērnudārzi bez latviešu grupiņām, un daļa no tiem ar brīvām vietām".

"Tāda situācija nav normāla! Piedāvātie grozījumi abos likumprojektos nosaka pašvaldībai pienākumu katrā tās pirmsskolas izglītības iestādē nodrošināt iespēju saņemt pakalpojumu valsts valodā. Šie grozījumi vēl nenozīmē, ka nevar būt arī grupiņas krievu valodā, bet novērstu diskriminējošo stāvokli, kurā atrodas ģimenes, kas bērnus vēlas sūtīt uz dārziņiem valsts valodā," paziņoja Saeimas tribīnē Dzintars.

Tam, ka likumprojekts neparedz pilnu bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu, izskatās, ka netic arī pats runātājs – drīzās pārejas kontekstā uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās. Un vēl jo vairāk sacītājam netic opozīcija.

"Mēs kategoriski iebilstam pret likumprojektu, kuru izstrādājusi Nacionālā apvienība, vairāku iemeslu dēļ. Autori piemirst, ka Latvija vienmēr ir bijusi daudznacionāla valsts un tai arī turpmāk ir jābūt vietai, kur mierīgi sadzīvos dažādu tautību pārstāvji. Turklāt mums ir nepieņemami, ka Izglītības likumā runa ir tikai par etnisko latviešu interesēm, kaut gan mūsu valstī nodokļu maksātāji un pilsoņi ir dažādu tautību cilvēki," paziņoja "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins.

Deputātam neizraisa šaubas tas, ka likumprojekts aicina samazināt tieši līdz nullei pirmsskolas izglītības iestāžu skaitu, kur runā krievu valodā. Turklāt šo grozījumu prasības diez vai ir izpildāmas: ņemot vērā pedagogu finansējuma trūkumu, pārvest veselas grupas uz mācībām citā valodā (vai veidot jaunas grupas pēc viena vienīga cilvēka pieteikuma) pašvaldības vienkārši nav spējīgas.

Vjačeslavs Dombrovskis, vēl viens "Saskaņas" deputāts, paziņoja, ka Nacionālās apvienības aktivitātes iemesls bērnudārzu jautājumā jāmeklē citur – valdības koalīcija nepilda priekšvēlēšanu solījumus, tātad ir jānovērš vēlētāju uzmanība.

"Vai koalīcija drīz piedāvās arī tāpat risināt rindu jautājumus veselības aprūpē? Ka pirmajā kārtā pacientiem ar pareizu tautību atbilstoši Satversmes preambulai. Bet, kolēģi, tā bilde taču ir lielāka, vai ne? Jo mums ir nākamā gada budžeta pieņemšanas laiks. Vai visi klātesošie deputāti nav nobalsojuši par 120 miljoniem eiro mediķiem? Pildīsiet likumu? Un kā visu laiku lielākajā budžetā, kurā nodokļu ieņēmumi ir 510 miljonus eiro lielāki, nevar atrast 120 miljonus, lai pildītu šo solījumu? Un kā ar “3 x 500”? Kā iet ar OIK likvidāciju? Jūs vismaz vienu savu solījumu pildīsiet? Un tad kas jādara šajā situācijā? Tātad vajag uz viens, divi, trīs! Nacionālā apvienība! Nacionālā apvienība, nāciet, nāciet šurp! Jāceļ augšā etniskais jautājums. Nu, Nacionālajai apvienībai taču arī vajag kaut kā novērst savu vēlētāju uzmanību no tā, kā viņi rūpēsies par demogrāfiju nākamajā gadā. Jo budžets, budžeta projekts taču ir pilns ar demogrāfijas risinājumiem, un jaundzimušo skaits valstī jau otro gadu pēc kārtas ir nu... jūs saprotat, pilns veiksmes stāsts. Nu Nacionālā apvienība, protams, ir uzdevumu augstumos – sāk bērnudārzu pieejamību atbilstoši Satversmes preambulai, beidz ar lēmumu likvidēt jebkādu izglītību krievu valodā. Nu ko tur vairs par sīkumiem?"  sacīja Dombrovskis.

Deputāts savā runā atzīmēja, ka krievvalodīgos nodokļu maksātājus Kariņa valdība neuzskata par cilvēkiem.

"Bet arī valdības vadītājam taču īsti nav ko pārmest. Viņš īsteno savu pirms vairākiem gadiem izteikto sapni intervijā žurnālam Playboy. Es citēju: "Mums vajag, lai tie krievi, kas šeit aug, uzaug par latviešiem. Mums vajag saprast, ka integrācija ved uz asimilāciju, un tam ir jābūt mūsu mērķim – asimilēt viņu bērnus." Nu un ko lai te saka? Katram ir savs sapnis. Viens sapņo par savas tautas labklājību, otrs sapņo par citas tautas asimilāciju," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

Ar tradicionāli rusofobisku paziņojumu uzstājās Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks, kurš aizstāvēja likumprojektu.

"Padomju vara 50 gadus centās rusificēt Latviju. Vēl joprojām Latvijā ir pagasti, kuros nav neviens bērnudārzs latviešu valodā latviešu bērniem. (Starpsaucieni no zāles: "Tur vispār neviena bērnudārza nav!") Šobrīd šīs padomju varas mantinieki sēž šeit pat zālē, kreisajā flangā un cenšas atrast katru ieganstu, lai Latvija nevarētu atgriezties pie normāla stāvokļa, kad valsts nācijai ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā jebkurā Latvijas vietā," pateica Iesalnieks.

Protams, var oponēt pie tā, ka nacionālo minoritāšu skolas pastāvēja arī pirmskara Latvijā. Ka bērnudārzi kā tādi parādījās Latvijā jau pēc kara. Ka izglītības sistēma deputāta minētajā vēstures posmā sniedza bērniem tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā – no bērnudārza līdz bezmaksas augstākajai izglītībai katram. Taču šie argumenti pat netika minēti.

Likumprojektu apstiprināja ar deputātu balsu vairākumu (opozīcija – pret) un nodeva izskatīšanai komisijās.

Pēc temata

Jaunā mācību gada priekšvakarā skolās trūkst 500 pedagogu
Šuplinska cer sagatavot skolotājus vien gada laikā
Padzīt no Latvijas studentus no Uzbekistānas un Indijas? Šuplinska gaida jauniešus no ES

Galvenie temati