06:12 17 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1025
  • RUB70.8212
Oļegs Buraks Rīgas Vidzemes tiesas ēkā, foto no arhīva

Oļegs Buraks - vai viegli būt godīgam policistam?

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
4359

Ikviens var kļūt par "spiegu". Ja dodaties uz Krieviju kā tūrists vai apciemot radiniekus, vai dodaties turp pārāk bieži VDD ieskatā, ņemiet vērā, ka, iespējams, Jums būs jāskaidrojas ar drošības iestādēm, ar kādu mērķi, par kādu naudu, ar ko tikāties

RĪGA, 16. septembris – Sputnik. Rīt, 17. septembrī, plkst.13.00 notiks kārtēja tiesas sēde, kurā izskatīs pušu pierādījumus apsūdzētā spiegošanā Krievijas labā Oļega Buraka lietā. Publicējam Daigas Zariņas pārdomas, kura gan pazīst apsūdzētā ģimeni, gan ir informēta par viņa darba gaitām Iekšlietu ministrijā. 

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā skata krimināllietu, kurā par spiegošanu apsūdzēts nu jau trešais cilvēks Latvijā. Oļegs Buraks ir 63 gadus vecs, Latvijas pilsonis, bijušais policijas pulkvežleitnants, tagadējs pensionārs. Buraks atrodas ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā jau 11 mēnešus. Viņa dēls ir 1. grupas invalīds, sieva ir 3. grupas invalīde. Pasam Burakam arī ir pasliktinājies veselības stāvoklis.

Kā vēsta mediji, šis cilvēks Krievijas dienestu uzdevumā ilgstoši vācis dažādu informāciju, tostarp valsts noslēpumu saturošas ziņas, un nodevis to Krievijai. Pie tam saskaņā ar apsūdzību dokumenti vākti ilgstošā laika posmā, bet noziegumu (spiegošanu) Burakam inkriminē nezin kāpēc tikai par laiku no 2000.gada līdz 2006.gadam.
Buraks neatzīst savu vainu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņu sistemātiski mēģināja piespiest atzīties spiegošanā, bet tas neizdevās.

Apsūdzība uzskata, ka Buraks darbojās mantisko interešu dēļ, bet viņam pieder tikai divistabu dzīvoklis padomju laika ķieģeļu mājā, garāža. Bija vēl divas vecas automašīnas, šobrīd viena jau nodota lūžņos. Ne mājas, ne vasarnīcas, ne dārgas automašīnas, ne dārgo drēbju un mantu, ne grezno mēbeļu, gleznu, ne pārlieku lielas uzkrātās naudas. Vienīgi, pieticīgi dzīvojot, atlikta nauda dēla operācijai.

Tiesa ir uzsākusi iztiesāšanu, kas norit raiti, jo tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais ilgstoši atrodas apcietinājumā. Tā kā līdz šim apsūdzētajam neļāva iepazīties ar lietas materiāliem bez citu personu klātbūtnes (jo tie skar valsts noslēpumu!), pašreizējās tiesu sēdēs lietas materiālus nolasa, lai apsūdzētais iepazītos ar tiem. Lieta tiek skatīta slēgtās tiesas sēdēs, kurās šobrīd dalībnieki ir tikai prokurors, tiesnesis, Buraka advokāts un pats apsūdzētais.

Tagad apskatīsim, kas tad īsti ir šis Buraks – kurš šobrīd apsūdzēts sevišķi smagos noziegumos?

Dzimis Rīgā, 1956.gadā. No 1963. gada līdz 1973. gadam mācījies Rīgas 40. vidusskolā un Rīgas 28.vidusskolā. No 1973. gada līdz 1979. gadam mācījies Rīgas Civilās aviācijas institūtā un ieguvis radioinženiera specialitāti. Pēc institūta absolvēšanas turpinājis studijas aspirantūrā un vienlaicīgi strādājis radiolokācijas katedrā par inženieri.

1982. gadā zinātnei tiek pārvilkta pāri trekna svītra, jo studijas aspirantūrā pārtrauc iesaukums obligātajā karadienestā. Obligātais karadienests ilgst divus gadus – no 1982. gada septembra līdz 1984. gada novembrim Tartu pilsētā, Igaunijā.
Vēl piebilstams, ka Buraks dzimis strādnieku ģimenē, māte 2. pasaules kara laikā tikusi ieslodzīta vācu koncentrācijas nometnē. 2000. gada novembrī pēc ilgstošas slimības Buraka dzīvē svarīgākais cilvēks – māte – nomira.

2005. gada vasarā notiek nelaime, kas sadala Buraka dzīvi uz "pirms" un "pēc".

Pēc vidusskolas izlaiduma, lecot ūdenī, viņa 18 gadus vecais dēls salauž kakla skriemeļus un kļūst paralizēts. Šis ir Buraka dzīvē visgrūtākais laiks. Vispirms izmisīga cīņa par dēla, kurš mēnesi atrodas komā, dzīvību, tad speciālistu meklēšana. Diemžēl tiek saņemti atteikumi, jo diagnoze ir tāda, ka šajā gadījumā medicīna ir bezspēcīga. Ikdienas dzīves smagums gulstas tieši uz Buraka pleciem, jo traģēdija, kas notika ar dēlu, pasliktināja arī sievas veselību. Rezultātā viņa ieguvusi 3. grupas invaliditāti.

Kas notika Buraka – policista dzīvē?

No izsniegtās izziņas par darba stāžu Iekšlietu ministrijā redzams, ka Buraks ir dienējis ministrijas iestādēs no 1985. gada 8. aprīļa līdz 2006. gada 27. oktobrim. Darbu iekšlietu iestādēs uzsācis 1985. gadā apvienībā "Apsardze" kā inspektors – inženieris, vēlāk kļūstot par priekšnieka vietnieku vienā no šīs apvienības nodaļām.

No 1992. gada oktobra darbu uzsācis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā kā inspektors, tad galvenais speciālists, tad sektora priekšnieks, vēlāk Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieks. Acīmredzama karjeras izaugsme, atzinīgi novērtēts darbs iekšlietu iestādēs.
2000. gada 1. decembri Burakam tiek piešķirta dienesta pakāpe – policijas pulkvežleitnants. Tiek saņemtas arī naudas prēmijas par ieguldīto darbu. Kā piemēru var minēt 2005. gada martu, kad viņš ir nodaļas priekšnieka amatā.

Vēl skolas laikā Buraks asi reaģēja, redzot netaisnību. Burakam rodas konflikts ar Informācijas centra vadību, jo viņš ir ieraudzījis to, ko nevajadzētu. Kļūst skaidrs, ka tiklīdz viņš sasniegs izdienas pensijas vecumu, no viņa centīsies tikt vaļā. Viņš pārāk daudz uzzināja par vadības korumpētību un par to skaļi izteicies.

Līdz tam - atzinība, prēmijas, augstas dienesta pakāpes piešķiršana, bet, sākot kritizēt vadību, persona automātiski kļūst nevēlama.

Buraka cīņa ar korupciju

Pēc 2000. gada iekšlietu sistēmā tika ieviesta Integrētā informācijas sistēma, kuras izveidei bija paredzēti vairāki miljoni no valsts budžeta un eirofondiem. Buraks bija pārliecināts: miljonu ceļojumi caur vairākām organizācijām ir naudas izlaupīšanas shēma.

Rezultātā līdz pašam izpildītājam, Integrētās informācijas sistēmas izveidotājam no Krievijas, nonāca tikai 30-40% no izdalītajiem naudas līdzekļiem. Tā kā Krievija skaitījās "nedraudzīga" valsts, sākotnēji šīs informācijas sistēmas izveides konkursā vinnēja vācu firma "SIEMENS". Šī firma sistēmas izstrādi novirzīja vietējai Latvijas "SIEMENS" filiālei, kura savukārt sistēmas izstrādei nolīga citu firmu – "OLIMPS". Bet tā, savukārt, nolīga izstrādātājus no Krievijas Novosibirskas institūta, kuri galu galā saņēma tikai 1/3 daļu no kopsummā izdalītās naudas.

Kad Buraks vēl strādāja iekšlietu sistēmā, Integrētās iekšlietu sistēmas izstrādātāji no Novosibirskas pārdeva Latvijai savu vecu informācijas sistēmu, nedaudz to pielāgojot vietējiem nosacījumiem. Starpniekfirmās, kas šajā naudas izkrāpšanas ķēdē atradās, strādāja gan Iekšlietu ministrijas, gan Drošības policijas vadības radinieki, uzskatīja "dumpinieks".

Lūk, par šo visu arī rakstīja Oļegs Buraks. To viņš darīja atklāti, un par to viņam nācās arī ciest. 2006. gada februārī, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, minūtes pirms darba dienas beigām, viņš saņem pavēli, ar kuru tiek atlaists sakarā ar pensijas vecuma sasniegšanu. Nākamajā dienā ierodoties Informācijas centrā, lai noformētu apgaitas lapu un paņemtu personīgās mantas, viņš konstatēja, ka viņa darbinieka karte ir bloķēta.

Tātad 2006. gadā no februāra līdz marta beigām Buraks neatradās Informācijas centrā, jo bija atlaists no dienesta. Viņš apstrīdēja šo pavēli, uzrakstot ziņojumu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram, kā rezultātā tika veikta dienesta pārbaude. Pēc tās toreizējā Informācijas centra vadība bija spiesta Buraku atjaunot darbā, jo pieļāva pārkāpumus viņa atlaišanā. Protams, tāpat jau bija skaidrs, ka vadība izdomās veidu, kā no viņa tikt vaļā. Savstarpējās attiecības kļuva klaji naidīgas. Buraku atjauno dienestā un pat ieņemamajā amatā, bet viņam netiek savlaicīgi atjaunota pielaide informācijas sistēmām, netiek savlaicīgi izsniegta darbinieka elektroniskā karte iekļūšanai darba vietā.

2006. gada vasarā (NATO samita laikā Rīgā), Buraks par korupciju iekšlietās uzrakstīja policijas informatīvajās lapās – DG-list, PC-list, IC-list un citās). Tas sacēla lielu uztraukumu, bet pagāja klusi un bez jebkādām sekām. Tajā laikā paši specdienesti Burakam tieši aktīvi pat palīdzēja. 

2006.gada oktobrī Buraku atkārtoti atlaiž no dienesta iekšlietu iestādēs, šoreiz atrastais iemesls – valsts valodas prasme nepietiekoši augstā līmenī.

2006. gada decembrī Buraks saņem atbildi no Iekšlietu ministrijas toreizējā valsts sekretāra. Ministrijas komisijas veiktās pārbaudes ietvaros Buraka minētās ziņas daļēji apstiprinājās, un tika konstatēti trūkumi Integrētās informācijas sistēmas projektēšanas, izstrādes un ieviešanas projekta realizācijā.
Kā redzams, viss 2006. gads Burakam pagāja cīņā par savu atjaunošanu dienestā, rakstot ziņojumus par korupciju, sniedzot Iekšlietu ministrijas vadības papildus pieprasīto informāciju, piedaloties sēdēs utt.
Pēc aiziešanas izdienas pensijā Buraks strādā apdrošināšanas jomā. Bet sistema trauksmes cēlāju neaizmirsa - tagad Buraks ir apsūdzēts spiegošanā Krievijas labā.

Latvijā Buraks ir trešais, kurš ir apsūdzēts par spiegošanu.

Ikviens var kļūt par "spiegu". Ja lasāt, ko raksta Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) gan savā mājas lapā, gan sniedzot atbildes uz Latvijas radio jautājumiem, pievērsiet uzmanību - VDD norāda, ka Krievijas specdienesti, neskatoties uz informācijas tehnoloģijas attīstību un kiberizlūkošanas iespējām, joprojām par nozīmīgu uzskata tieši darbu ar aģentūru. Turklāt Krievijas specdienestu (jautājums, kāpēc tikai Krievijas, vai tad citus Latvija neinteresē?) interešu lokā pērn atradās ne tikai valsts un pašvaldību amatpersonas, bet jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuru tie saskatīja kā potenciāli noderīgu informācijas avotu. Latvijas iedzīvotāju ceļojumi uz Krieviju un citām NVS valstīm pakļauj šīs personas būtiskiem pretizlūkošanas riskiem, ļaujot Krievijas specdienestiem personas uzrunāt, neuztraucoties par Latvijas drošības iestāžu pretizlūkošanas pasākumiem.

Kas sanāk? Ja dodaties uz Krieviju kā tūrists vai apciemot radiniekus, vai dodaties turp pārāk bieži VDD ieskatā, ņemiet vērā, ka, iespējams, Jums būs jāskaidrojas ar drošības iestādēm, ar kādu mērķi, par kādu naudu, ar ko tikāties utt. Un nedod dievs, kādam ienāks prātā Jums "piešūt" spiegošanu...

Tad pie reizes izkratīs ar Jums saistītās telpas (dzīvokli, garāžu, vasarnīcu). Ja būsiet ilgstoši uzturējies svešā dzīvesvietā – kratīs arī to, kā Jūsu uzturēšanās vietu. Ticiet, ka gan jau kaut ko atradīs un Jums var sākties garš ceļš līdz pierādīsiet, ka neesat vainīgs. 

Un vēl maza piebilde. Jums ir tiesības rakstīt sūdzības valsts iestādēm un Jūs saņemsiet atbildes, bet šīs atbildes būs tikai formālas. Neviens Jūsu sūdzībā neiedziļināsies. Neviens uz Jūsu sūdzībām pēc būtības neatbildēs. Ja Jums gadījumā būs kāda hroniska slimība, un tiksiet kā spiegs ievietots ieslodzījuma vietā, medicīniska palīdzība Jums netiks sniegta. Nauda tiks kratīšanas laikā izņemta, kā noziedzīgā ceļā iegūtā, un tās vietā saņemsiet kratīšanas protokola kopiju. Ja Jums būs konti bankā, tie tiks arestēti, kamēr tiks veikta izmeklēšana. Ar kādiem diviem gadiem jārēķinās, ka savu naudu neredzēsiet.

Tātad neceriet, ka Jums būs nauda aizstāvim, vajadzēs vien lūgt palīdzību draugiem, tuviniekiem, paziņām. Bet daudzi domās: ja jau apsūdzēja spiegošanā, nav dūmu bez uguns, – palīdzību varat arī nesaņemt. Pēc tam Jums banka atsūtīs uz deklarēto dzīvesvietu paziņojumu, ka vienpusēji lauž līgumu un Jums līdz konkrētam datumam savi iesaldētie naudas līdzekļi jāpārsūta. Uz kurieni? Nekur, jo to Jūs vienalga nevarēsiet izdarīt, tāpēc ka naudai uzlikts arests, bet bankai esat kļuvis nevēlams klients, jo graujat tās reputāciju. Pirms braucat, padomājiet labi... It īpaši, ja esat aizrādījis sistēmai uz nelikumībām un korupciju.

Galvenie temati